Sorumutu Konsellu Ministru iha loron 4 fulan Abril tinan 2012

IV GOVERNU KONSTITUSIONÁL

SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRU

……………………………………………………………………………………………………………………………………….

KOMUNIKADU IMPRENSA

Sorumutu Konsellu Ministru Loron 04 Abril 2012

Konsellu Ministru hala’o sorumutu iha kuarta-feira ne’e, loron 04 fulan Abril 2012, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, Dili, no aprova ona:

1. Rezolusaun Governu nian ne’ebé hili Komisáriu ida ba Komisaun Funsaun Públika nian

Konsellu Ministru hasai Abel “Larisina” Ximenes hosi kargu Komisáriu Komisaun Funsaun Públika nian no hili Abel dos Santos Fátima atu ezerse mandatu ida iha rejime dedikasaun eskluziva to’o loron 12 fulan Agostu tinan 2014, nu’udar Komisáriu ba Komisaun Funsaun Públika nian.

Entretantu, Prezidente Komisaun Funsaun Públika halo entrega formál ba Primeiru-Ministru Relatóriu Anuál kona-ba Atividade Komisaun Funsaun Públika tinan 2011 nian.

2. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Orgánika Servisu Apoiu ba Tribunál sira

Servisu Apoiu ba Tribunál sira atu asegura servisu administrativu sira Tribunál Rekursu nian, hanesan mós ba Kámara Kontas Tribunál Superiór Administrativu Fiskál no Kontas nian ne’ebé hamutuk de’it, hosi Tribunál Distritál sira no Konsellu Superiór Majistratura Judisiál, hodi fó-dalan ba Prezidente Tribunál Rekursu, responsável másimu ba Tribunál sira, atu halo jestaun efikás no efisiente ba orsamentu, pesoál no patrimóniu ne’ebé pertense ba Tribunál sira. Funsionamentu di’ak órgaun soberania ne’e no unidade sira seluk ne’ebé halibur iha laran, permite katak sidadaun sira ne’ebé bá tribunál sira bele haree katak sira-nia disputa hetan desizaun ida justu, lalais no efisiente.

Atu garante autonomia iha jestaun tribunál sira, ne’ebé rezulta hosi independénsia órgaun soberania ida ne’e, fatin ba xefia servisu apoiu ba Tribunál sira ne’e juis sira-nian, hanesan mós uluk iha ámbitu Regulamentu UNTAET 11/2000, ne’ebé altera ho Regulamentu UNTAET 25/2001, ne’ebé prevee ona instituisaun figura nian ba juis administradór.

3. Alterasaun Dahuluk ba Dekretu-Lei kona-ba Programa Dezenvolvimentu Dexentralizadu I no II

Programa Dezenvolvimentu Dexentralizadu I no II ne’ebé Dekretu-Lei n.o 18/2011, loron 6 fulan Maiu aprova, reprezenta medida esensiál ida ba fortalesimentu ekonomia iha distritu sira no nu’udar insentivu ida hodi hamosu no dezenvolve empreza lokál sira, ba konstrusaun no reabilitasaun infra-estrutura iha distritu sira.

Avaliasaun ba implementasaun hosi programa sira maka hanesan, iha tinan liubá permite ezekusaun ida efikás liu no permite mós atu avansa ho lejislativa di’ak sira.

Tan ne’e mak aprova diploma  ida ne’e, ne’ebé inklui alterasaun ida ba regra sira ba pagamentu nian relasiona ho Programa Dezenvolvimentu Dexentralizadu I no II hodi loke-dalan ba kontrolu jestaun finanseira di’ak ida.

Konsellu Ministru mós sei analiza:

1. Aprezentasaun Yellow Road

Ministériu Finansa aprezenta ona ba Konsellu Ministru kona-ba rezultadu ne’ebé atinje iha tinan 2011 no 2012, nune’e mós  projetu ne’ebé trasa ona ba futuru ba nível finanseiru nomós ba nível ezekusaun prátika, hanesan baze ba objetivu ne’ebé trasa ona husi Governu.

Yellow Road hanesan ekipamentu ida ne’ebé kria husi IV Governu Konstitusionál, ne’ebé envolve ezekutivu hotu, hodi garante koordenasaun no implementasaun ba projetu sira ne’ebé define ona iha Planu Asaun Anuál, iha Prioridade Nasionál sira, iha Objetivu Dezenvolvimentu Miléniu no iha Vizaun ba tinan 2012, hanesan objetivu hodi halo tuir Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu nian.

2. Aprezentasaun Website: Portál Rezultadu Governu no Portál Transparénsia Ajuda Externa

Ministériu Finansa aprezenta ona ba Konsellu Ministru portál rua ne’ebé durante ne’e hala’o ona Workshop Yellow Road, ne’ebé hala’o iha loron 2 fulan Abril iha Dili. Portál rua ne’e (Portál Transparénsia Ajuda Externa no Portál Rezultadu Governu) inklui iha Portál Transparénsia Timor-Leste, ne’ebé sura hamutuk no hahú agora ba oin, ho portál haat mak hanesan: Portál Transparénsia Ajuda Externa, Portál Rezultadu Governu, Portál Transparénsia Orsamentu no Portál Aprovizionamentu.

Kona-ba Portál Transparénsia Ajuda Externa, iha informasaun ne’ebé haruka husi parseiru dezenvovimentu nasionál ba Plataforma Jestaun ajuda Esterna nian, ne’ebé kria ona husi Ministériu Finansa hodi jere no konsentra infromasaun hotu kona-ba matéria ida ne’e. Bele konsulta portál ne’e konsulta iha internét, liuhusi Portál Transparénsia Timor-Leste (www.transparency.gov.tl) ka liu rasik husi (www.aidtransparency.gov.tl).

Kona-ba Portál Rezultadu Governu, ne’ebé kria ona ho estrutura ida no konteúdu sira ne’ebé bazea ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu (PED) nian, ho objetivu atu akompaña dezenvolvimentu projetu sira nian ne’ebé hala’o hela ne’e, no hodi forma oinsá mak projetu sira ne’e kontribui atuhodi alkansa meta boot sira ne’ebé dezeña husi Governu ba País ida ne’e. Portál ne’e iha ona internet liuhusi Portál Transparénsia Timor-Leste (www.transparency.gov.tl) ka liu rasik husi (www.aidtransparency.gov.tl).

3. Aprezentasaun Portál ba Programa Rádiu Governu nian

Programa ba Rádiu Governu nian “Adeus Konflitu Beinvindu Dezenvolvimentu” hetan espasu internét iha www.radio-akbd.gov.tl.

Programa ba resposabilidade Governu nian mak emite semana-semana, iha Rádiu Timor-Leste – RTL,  Emisora Nasionál. Ho durasaun oras ida-iha lian tetun, iha tersa-feira ho lian portugués, iha sesta-feira – programa ne’e fó sai atividade Governu nian no asuntu prinsipál sira ne’ebé aborda ona iha sorumutu plenária Parlamentu Nasionál nian, entrevista, notísia, ajenda no komunikadu imprensa. Portál ba Programa, sei hetan asesu liuhusi internét, no sei habelar ba ema hotu, hodi hetan espasu nasionál no hodi liu ba fronteira sira iha Timor-Leste.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=6762