Sorumutu Konsellu Ministru loron 7 fulan Marsu 2012

IV GOVERNU KONSTITUSIONÁL

SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRU

..........................................................................................................................................................

KOMUNIKADU IMPRENSA

Sorumutu Konsellu Ministru loron 7 fulan Marsu 2012

Konsellu Ministru hala’o sorumutu iha kuarta-feira semana ne’e, loron 7 fulan Marsu 2012, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, iha Díli, no aprova ona:

1.Proposta Lei kona-ba Kódigu Rejistu Sivil

Kódigu Rejistu Sivil hanesan instrumentu jurídiku no administrativu atu halo Estadu bele rekoñese direitu no obrigasaun sira Timor oan sira nian kona-ba sosiedade no família,  no fundamentál liu atuhodi hatene loloos identidade no nasionalidade ema sira nian.

Rejistu vida sivil Timor oan sira nian, tanba hanesan forma ida atuhodi garante no fó posibilidade atu realiza sira nia direitu no ezije sira atu hala’o sira nia dever, mak rejistu ne’e sai nu’udar sistema  ida  ne’ebé nia organizasaun, ezersísiu no dezenvolvimentu iha responsabilidade Estadu nian.

Diploma ida ne’e nia objetivu atu konkretiza buat ne’ebé mak estabelese ona iha Kódigu Sivil no iha diploma orgánika sira Ministériu Justisa no Diresaun Nasional Rejistu no Notariadu nian, nu’udar órgaun ne’ebé mak responsabiliza ba Rejistu no Notariadu, hodi sertifika kompeténsia ba rejistu sivil.

Desentralizasaun husi servisu rejistu sivil nian, atu fasilita nia asesu ba sidadaun sira, hanesan objetivu seluk diploma ne’e nian. Nune’e, kria ona delegasaun rejistu sivil nian iha sub-distritu ida-idak, hodi depende ba konservatória ne’ebé mak ho sede iha kapitál distritu ne’e rasik ne’ebé mak atribui ona mós kompeténsia seluk, hanesan rejistu ba nasimentu no óbitu.

Nune’e mós, kria ona postu ospitalár rejistu nian, ho objetivu prinsipál atu promove rejistu ba labarik ne’ebé foin moris nune’e mós ba sira ne’ebé mak mate, no halo mós emisaun ba sertidaun sira.

2.Dekretu-Lei ne’ebé mak aprova Estatutu Institutu Nasionál Administrasaun Públika

Modernizasaun administrativa no hadi’a kualidade servisu públiku hanesan objetivu ne’ebé mak IV Governu Konstitusionál konkretiza daudaun, liu husi polítika ida formasaun profisionál nian ne’ebé permite atu prepara  la’ós de’it ba sira ne’ebé mak halo parte iha karreira administrasaun públika, maibé mós hadi’a nível koñesimentu no kompeténsia ba sira hotu ne’ebé mak ezerse ona funsaun públika, hodi promove sistema administrativa ida ne’ebé orientadu atuhodi serbi públiku no atu hametin sentidu sidadania no identidade nasionál. Iha kontestu  ne’e mak  bele reforsa Institutu Nasionál Administrasaun Públika nian,  responsável dahuluk ba ezekusaun polítika formasaun nian no valorizasaun profisionál ba Administrasaun Públika.

Institutu Nasionál Administrasaun Públika nia misaun mak atu haree ba identidade no unidade nasionál, liuhusi organizasaun no implementasaun ba asaun formasaun, valorizasaun, kualifikasaun no espesializasaun tékniku-sientífika funsionáriu públiku sira hotu-hotu nian, líder podér lokál no lideransa komunitária sira, nune’e hetan estrutura orgánika ida adekuada ba misaun ne’ebé nia simu mak hanorin, formasaun, kualifikasaun formál no eleborasaun peskiza no estudu sira ba dezenvolvimentu estrutura organizasaun komunitária istóriku-tradisionál no Administrasaun Públika ida moderna no efikaz tuir padraun internasionál sira ne’ebé di’ak tebe-tebes.

3.Kontratu empréstimu ho Governu Japão no Banku Aziátiku Dezenvolvimentu nian

Hafoin iha tiha autorizasaun Paralamentu Nasionál nian ba lei Orsamentu Jerál Estadu nian ba tinan 2012, ne’ebé fó ba Governu podér atu husu empréstimu, Konsellu Ministru aprova ona kontratasaun ba empréstimu rua: ida ho Governu Japão (Jica), ne’ebé halo ona negosiasaun entre loron 20 fulan Fevereiru to’o loron 6 fulan Marsu, atuhodi reabilita no halo manutensaun ba Estrada ne’ebé mak liga Díli no Baukau; ida seluk ho Banku Aziátiku ba Dezenvolvimentu nian, ne’ebé halo negosiasaun entre loron 6 no loron 25 fulan Fevereiru, atuhodi reabilita no halo manutensaun ba Estrada ne’ebé mak liga Díli no Tibar, Tibar no Likisa, Tibar no Glenu, Glenu no Ermera no Manatutu no Natarbora..

Konsellu Ministru analisa mós:

1.Aprezentasaun Konta Nasionál Timor-Leste nian

Ministériu Finansa aprezenta ona ba Konsellu Ministru Konta Nasionál Timor-Leste nian entre tinan 2004 no tinan 2010.

Ida ne’e ko’alia kona-ba publikasaun daruak konta nasionál husi Diresaun Nasionál Estatístika hahú husi independénsia, no publikasaun dahuluk ne’ebé mak hanesan hahú tinan 2005, iha tempu ne’ebá  bainhira fornese hela estatístika ba períodu entre tinan 2000 no tinan 2003.

Estatístika ne’ebé mak inklui iha dokumentu ne’e reprezenta dadus estatístiku makroekonómiku sira hotu ne’ebé sei bele serve hanesan suporte ba desizaun polítika, análize no peskiza nian.

   Ba leten