Sorumutu Konsellu Ministru iha loron 11, fulan Janeiru 2012

IV GOVERNU KONSTITUSIONÁL

SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRU

……………………………………………………………………………………………………………………………

KOMUNIKADU IMPRENSA

Sorumutu Konsellu Ministru iha loron 11, fulan Janeiru 2012

Konsellu Ministru hala’o sorumutu iha kuarta-feira ne’e, loron 11, fulan Janeiru 2012, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, Dili, no aprova ona:

1. Dekretu-Lei ne’ebé aprova kriasaun ba Kontratu Ajénsia nian

Kontratu Ajénsia nian ne’e kontratu ida ne’ebé permite parte sira estabelese no ajusta relasaun jurídika ba sira nia interese, hodi, nune’e, kria intrumentu jurídiku sira ne’ebé apropriadu.

Liberdade kontratuál ne’e meiu ida ne’ebé tenke iha ba auto-dixiplina hodi hasoru evolusaun ekonómiku-sosiál ne’ebé mak verifika iha país ne’e.

2. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Planeamentu ba Dezenvolvimentu Integradu Distritál

Dekretu-Lei ne’e defini no regula regra aplikavel sira kona-ba kompeténsia, planeamentu, implementasaun no finansiamentu ba ezekusaun projetu Estadu nian iha nivel distritu no sub-distritu.

Governu Konstitusionál IV promove daudaun medida ne’ebé kontribui ba desentralizasaun Administrasaun Públika hanesan haktuir iha no.1o husi artigu 5o Konstituisaun Repúblika nian.

Kria ona Programa ba Dezenvolvimentu Lokál ne’ebé estabelese arranju institusionál Governu Lokál nian, planeamentu no implementasaun lokál, jestaun ba orsamentu no aprovizionamentu lokál no kria ligasaun entre lideransa komunitária no Governu.

Iha fatin hanesan, implementa ona programa governamentál iha distritu, sub-distritu no suku sira, liuhusi servisu deskonsentradu. Ba ida ne’e, iha 2010, Governu hahú ona estudu ida kona-ba lisaun prátika ne’ebé aprende liuhusi Programa ba Dezenvolvimentu Desentralizadu (PDD).

Ministériu Administrasaun Estatál no Ordenamentu Territóriu hala’o ona mós nia knaar nu’udár fasilitadór ba suku sira hodi identifika prioridade sira komunidade nian liuhusi Planu ba Dezenvolvimentu Suku (PDS) ho objetivu atu koordena prioridade sira ne’e ho Planu ba Dezenvolvimentu Lokál no kontribui mós ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu (PED) Governu nian.

Bazeia ba esperiénsia hirak ne’e – no atu prepara distritu sira nakfilak ba Munisípiu sira, aleinde reforsa polítika Governu nian ne’ebé define tiha ona iha PED – Governu presiza estabelese sistema ida kona-ba planeamentu no implementasaun ne’ebé garante katak orsamentu Estadu investe duni iha área sira ne’ebé distritu no sub-distritu sira define tiha ona nu’udar prioridade sira.

3. Dekretu Governu ne’ebé mak kria Autoridade Nasionál ba Implementasaun Projetu ba Mekanízmu Dezenvolvimentu Mós nian

Dekretu-Lei ne’e kria Autoridade Nasionál Dezignada ba implementasaun projetu mekanízmu Dezenvolvimentu mós nian, ne’ebé previstu ona  iha Protokolu Quioto no akordu ba Marraquexe, hodi permite nia partisipasaun iha redusaun globál ba emisaun gas hirak ne’ebé hamosu estufa.

Protokolu Quioto obriga meta sira ne’ebé aas hodi redús emisaun  gas hirak ne’ebé hamosu estufa nune’e mós iha mekanízmu fleksibildade ne’ebé haree liu ba iha merkadu globál karbonu nian liuhusi operasaun ba mekanízmu tolu kona-ba baze merkadu nian hanesan: troka emisaun, implementasaun hamutuk no mekanízmu dezenvolvimentu ne’ebé mós nian –ida ikus hanesan aplikasaun esklusiva ba país sira iha dalan ba dezenvolvimentu nian. Merkadu globál karbonu nian iha kresimentu aas iha tinan hirak ikus ne’e, no hahú kedas uluk sai ona hanesan veíkulu finanseiru ida ne’ebé efetivu ba promosaun projetu ambientál sustentável nian.

Nu’udar rai ne’ebé mak asina ona Protokolu Quioto, Timor –Leste sei bele hetan oportunidade hodi partisipa iha merkadu globál karbonu nian, bainhira nia halo tuir rekizitu lubuk ida, entre sira ne’e ida mak kriasaun ba Autoridade Nasionál Dezignada.

4. Rezolusaun Governu nian ne’ebé mak aprova Polítika Nasionál ba Saneamentu Báziku

Polítika Nasionál ba Saneamentu Báziku esklarese responsabilidade públika no privada ne’ébé relasiona ho saneamentu.

Objetivu Prinsipál ne’ebé previstu mak: ambiente ida ne’ebé mós, uzu universál instalasaun sanitária nian,  prátika ne’ebé di’ak kona-ba komportamentu ijiéniku, jestaun no eliminasaun nafatin ba produtu restu ne’ebé mak isin no been, saneamentu ne’ebé di’ak iha fatin públiku no halo eliminasaun nafatin ba produtu privadu hirak ne’ebé mak iha venenu.

5. Rezolusaun Governu ne’ebé mak aprova implementasaun ba Regulamentu Sanitáriu Internasionál

Regulamentu Sanitáriu Internasionál nian, ne’ebé Timor-Leste mós asina, prevee adopsaun ba medida lubuk ida kona-ba manutensun ba seguransa iha nível mundiál, mak  hanesan alerta no resposta ba iha kazu epidemia, okorénsia naturál, emisaun asidentál ka uzu deliberadu ajente kímiku no biolójiku ka materiál nukleár hirak ne’ebé halo aatl ba saúde no kona-ba síndrome respiratóriu aguda (SRA), ne’ebé atu hatán ba nesesidade hodi garante saúde públika globál.

Konsellu Ministru mós análiza:

1. Rezolusaun Governu nian ne’ebé mak aprova Polítika Ambientál

Objetivu Prinsipál ba Polítika Ambientál mak atu estabelese liña orientadór sira ba protesaun no konservasaun ba meiu ambiente no rekursu naturál sira, iha tempu badak, médiu no tempu naruk, nu’udar fonte sira rikeza nian ba país no ba komunidade sira, iha ámbitu prinsípiu sustentabilidade, partisipasaun no solidaridade interjerasionál nian.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=6329