Sorumutu Konsellu Ministru loron 20 fulan Jullu tinan 2011

IV GOVERNU KONSTITUSIONÁL

SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRU

……………………………………………………………………………………………………………………………..

KOMUNIKADU BA IMPRENSA

Sorumutu Konsellu Ministru nian loron 20, fulan Jullu 2011

Konsellu Ministru hala’o Sorumutu, iha kuarta-feira ida ne’e, loron 20, fulan Jullu 2011, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, iha Díli, no analiza ona:

1. Papél Laboratóriu Enjeñaria Sivíl kona-ba apoiu ba Infra-estrutura sira no dezenvolvimentu

Ministériu Ekonomia no Dezenvolvimentu ohin iha Konsellu Ministru halo aprezantasaun ida hamutuk ho reprezentante ida husi Laboratóriu Nasionál Enjeñaria Sivíl (LNES) Portugál, kona-ba importánsia ba fiskalizasaun projetu infra-estrutura sira nian, atu nune’e bele garante ezekusaun no kualidade ne’ebe di’ak ba infra-estrutura hirak ne’e.

LNES, ne’ebé mak harii hodi fó apoiu ba Estadu Portugés iha planu –estruturasaun no konta ho esperiénsia ida ne’ebé boot iha área ne’e inklui mós ho país CPLP,  hafoin halo tiha análize ida ba Palnu Estratéjiku Dezenvovimentu, nia hatudu disponível atu kolabora no kopera ho Governu iha Projetu infra-estrutura sira, nune’e mós iha kriasaun ba Laboratóriu Enjeñaria Sivil Timor-Leste nian, própriu duni ba formasaun kuadru no transferénsia teknolojía no koñesimentu.

2. Planu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu iha UNTL

Retór Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL) mai aprezenta ba membru Konsellu Ministru, kona-ba Planu Estratéjiku 2011-2020.Planu ne’e, Auréliu Guterres hateten katak ho objetivu atu aumenta númeru estudante, dosente no funsionáriu administrativu sira nian maibé mós hakarak fó tan opsaun, hodi loke tan kursu sira.

Iha tempu naruk, UNTL hakarak sai Universidade Referénsia iha Timor-Leste, ne’ebé sei hala’o tuir parámetru internasionál sira, no hetan rekoñesimentu husi kualidade.

3. Abastesimentu ba medikamentu

SAMES (Servisu Autónomu ba Medikamentu no Ekipamentu Saúde), ne’ebé iha responsabilidade husi Ministériu Saúde, aprezenta iha Sorumutu Konsellu Ministru nesesidade atu hetan tan finansiamentu ba servisu ida ne’e.

Objetivu SAMES nian mak iha konsisténsia no kredibilidade iha abastesimentu ba medikamentu sira. Hahú halo komparasaun ida, iha kampu ne’e, ho país sira seluk husi Rejiaun Ásia Pasífiku no ASEAN nian no identifika katak falta stock hanesan problema prinsipál ida.

Iha aspetu ida ne’e, SAMES husu finansiamentu ida boot hodi halo 100% atu hodi halo manutensaun anuál ba stock medikamentu sira, atu hodi tulun operasaun kona-ba entrega tuir prazu, mantein stock ida fulan 6 nian no investi iha kapitál umanu no kompeténsia téknika sira ema nian.

4. Parke sira negósiu agro-alimentár

Ho hanoin atu kria parke negósiu agro-alimentár ida, mak Ministériu Ekonomia no Dezenvolvimentu hakarak kria empregu, kapasita, kria kondisaun hirak ne’ebé mak presiza ba dezenvolvimentu atividade emprezariál sira, nune’e mós promove, dezenvolve no estrutura cluster atividade negósiu agro-alimentár sira ba futuru.

Ne’e hanesan parke ida ne’ebé orientadu husi negósiu agro-alimentár, ne’ebé integra tema oioin ba seguransa sanitária no servisu apoiu nian ba empreza sira.

5. Expozisaun Internasionál “Expo 2012 Yeosu Coreia”

Ministériu Komérsiu,Turizmu no Indústria prepara ona Expo 2012 Yeosu, Coreia, ne’ebé mak sei hala’o iha 2012, no sei loke ba públiku durante fulan tolu, iha loron 12 fulan Maiu to’o loron 12 fulan Agostu 2012.

Ministru Gil Alves, nu’udar komisáriu ba Expo 2012, aprezenta ba Konsellu Ministru tema pavillaun Timor-Leste nian, “Água kristalina no rai henek mutin”, logótipu no nia explikasaun, estrutura komisariadu nian, proposta ba Loron Nasionál Timor-Leste nian iha Expo 2012, materiál merchandising nian no produtu lokál sira ne’ebé mak bele faan.

Komisaun organizadora Expo nian aprezenta, mós, kalendáriu ida ba atividade inisiál sira no sira seluk tan ne’ebé sei hala’o hafoin liu tiha expo ne’e, nune’e mós orsamentu ida.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=5394