Sorumutu Konsellu Ministru, loron 3, fulan Juñu, 2011

IV GOVERNO CONSTITUCIONAL

SECRETARIA DE ESTADO DO CONSELHO DE MINISTROS

.............................................................................................................................................

KOMUNIKADU BA IMPRENSA

Sorumutu Konsellu Ministru, loron 3, fulan Juñu, 2011

Konsellu Ministru hala’o sorumutu  iha Sesta-feira, loron 3 fulan Juñu tinan 2011, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova:

1. Dekretu Lei kona-ba Jestaun no Alienasaun Patrimóniu Estadu nian

Dekretu lei ne’e regula prosedimentu sira atu Estadu bele halo jestaun ida ne’ebé di’ak liu kona-ba ninia patrimóniu ho kustu ki’ik liu nomós atu operasaun sira ne’ebé iha relevánsia ba alienasaun bein móvel bele halo ho transparénsia tanba rejime jurídiku bein móvel sira Estadu nian sei falta hela regulasaun balun iha área ida ne’e.

Objetivu diploma ida ne’e nian atu aumenta litán efisiénsia no rasionalizasaun ba rekursu públiku sira no adekuasaun ba organizasaun Estadu nian.

2. Proposta Lei kona-ba alterasaun dahuluk ba Lei Fundu Mina-rai nian

Proposta lei ne’e hakarak altera regra no prinsípiu sira investimentu nian, hodi fó fleksibilidade boot ida kona-ba diversifikasaun karteira aplikasaun nian atu bele aumenta retornu husi investimentu  iha tempu oin mai, iha kuadru definisaun loloos kona-ba limite espozisaun ba risku. Lei ne’e sei klarifika mós rekizitu hirak ne’ebé Governu atu kumpri bainhira presiza duni halo transferénsia ida ba Orsamentu Jerál Estadu nian liu Rendimentu Sustentável Estimada, hodi promove iha futuru, fleksibilidade kona-ba entidade ne’ebé sai nu’udar responsável ba Jestaun Operasionál direta. Iha mós alterasaun ba regra nomeasaun  membru sira nian no kompozisaun Komité Asesoria ba Investimentu.
Dokumentu prinsipál ida husi dokumentu hirak ne’ebé konsidera durante revizaun Lei ne’e nian prodús ona husi Grupu Traballu internasionál kona-ba “ Fundu ba Rikeza Soberana” (Fundu Soberanu sira): Prinsípiu no Prátika hirak ne’ebé ema hotu-hotu simu, bolu mós ho naran “Prinsípiu Santiago nian”. Prinsípiu sira  ne’e reprezanta esforsu ida husi kooperasaun internasionál identifikasaun nian kona- ba prátika sira ne’ebé di’ak ba jestaun fundu sira ne’e nian, liuliu, iha área governasaun no polítika investimentu nian sira ne’ebé Governu propoin revizaun atuál Lei Fundu Mina-rai nian tuir prinsípiu sira ne’e, ho objetivu atu asegura katak Timor-Leste kontinua sai nu’udar ezemplu ida kona-ba prátika internasionál ne’ebé di’ak liu iha nível jestaun ba Fundu hanesan  ne’e.

Atu dehan mós katak, Lei Fundu Mina-rai nian (n.o 9/2005, loron 3 fulan Agostu) determina revizaun ida husi parte Governu, tinan lima hafoin konstituisaun Fundu Mina-rai nian, ne’ebé estabelese iha fulan Setembru tinan 2005.

3. Polítika kona-ba Dívida Públika

Polítika kona-ba Dívida Públika atu hodi estabelese baze ida hodi fasilita hetan empréstimu Esternu entre Governu Timor Leste nian ho institusaun multilaterál no bilaterál sira finansimentu nian, atu suplementa nesesidade finansiamentu nian sira kona-ba Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku (PDE).

Determina: polítika jerál ( justifikasaun atu hetan impréstimu  no prinsípiu jerál sira, Governu tenke adere, inklui sustentabilidade dívida no jestaun transparente); jestaun kustu nian, no risku hetan impréstimu nian, inklui sustentabilidade fiskál ne’ebé metin (montante ne’ebé atu hetan iha termu no kondisaun sira); estabelesimentu kuadru ida ne’ebé favorável atu hetan impréstimu (presiza implementa regra sira tuir lei no instituisaun nian atu garante jestaun dívida nian ida ne’ebé di’ak).

Polítika ne’e hakarak abranje tinan fiskál sira 2011 to’o 2015 ka, tinan lima dahuluk PDE nian ( husi tinan  2011 to’o 2030). Durante períodu ida ne’e, polítika tenke hetan revizaun no alterasaun ne’ebé la’o nafatin bainhira presiza duni atu fó resposta ba alterasaun tempu nian.

4. Proposta Lei kona-ba Konstituisaun, Emisaun no Jestaun ba Dívida Públika

Ho aprovasaun Lei n.o 13/ 2009  loron 21 fulan Outubru, kona-ba Orsamentu no Jestaun Finanseiru, mosu ba dahuluk iha ordenamnetu jurídiku Timor-Leste nian posibilidade Estadu nian atu hetan empréstimu hodi finansia despeza públika sira.

Tanba ne’e mak importante duni atu defini prinsípiu estratéjiku sira ne’ebé tenke orienta konstituisaun no emisaun dívida públika hosi parte Estadu nian, nu’udar dalan atu salvagurda interese nasaun nian. Prinsipiu sira ne’e ida hatuur iha faktu katak dívida públika ne’e la’ós atu finansia despeza korrente Estadu nian, maibé despeza ne’ebé mak kontribui ba dezevolvimentu estratéjiku país nian.

Define mós katak rekursu atu halo hetan dívida públika tenke bazeia ba nesesidade finansiamentu ne’ebé mosu husi ezekusaun tarefa prioritária sira estadu nian, ne’ebé iha relasaun ho harii infraestrutura estratéjika sira ba dezenvolvimentu país nian, no katak kustu dívida públika nian labele aas liu husi retornu ekonómiku investimentu públiku nian.

Objetivu prinsipál lei ne’e nian mak garante nesesidade finanseira Estadu nian no kumprimentu obrigasaun hirak ne’ebé mosu bele satisfáz ho folin ne’ebé ki’ik liu iha prazu médiu no prazu naruk ho dalan ne’ebé konsistente no ho grau risku nian ida ne’ebé ki’ik liu.

Nune’e, diploma ida ne’e aprova rejime jerál ba konstituisaun, emisaun no jestaun ba dívida públika, hodi halo jestaun ida ne’ebé efisiente no ekilibrada ba dívida.

5. Dekretu-Lei ne’ebé kria Kompañia Investimentu Timor-Leste nian

Diploma ida ne’e reflete kompromisu Governu nian atu estabelese instituisaun hirak ne’ebé mak presiza atu garante baze hirak ne’ebé seguru ba dezenvolvimentu ekonomia nasaun nian. Finalidade Kompañia Investimentu Timor-Leste nian mak atu promove dezenvolvimentu oportunidade investimentu nian sira no kreximentu riku-soin nasaun nian, hodi lori projetu estratéjiku sira ne’ebé importante liuliu iha komérsiu nian.

Ho objetivu atu promove investimentu  iha setór ekonomia nasionál nian sira, ne’ebé importante tebes ba dezenvolvimentu nasaun nian, no haree mós ba pasajen husi ekonomia ne’ebé bazeia ba mina-rai ba fali ekonomia la’ós mina-rai nian iha Timor-Leste, mak kria estrutura ida ne’e nu’udar parte emprezariál Estadu nian.

6. Rezolusaun Governu nian atu Tulun Vítima sira Tornadu nian Iha Estadus Unidus  Amerika (EUA)

Iha parte sentru no sul Estadus Unidus Amérika nian (EUA) foin lalais ne’e sofre estragu husi tornadu hamutuk 300, hodi halo ema barak mak mate, kanek no hamosu destruisaun boot liuliu iha Estadu sira hanesan Mississipi, Alabama, Tennessee no Missouri.

Ida ne’e afeta ema tokon barak, ne’ebé agora moris susar tebes, sein infraestrutura bázika hanesan ospitál, eskola no hela-fatin ne’ebé merese atu hela.

Tanba konsidera katak solidariedade no fraternidade entre povu mak sai hanesan prinsípiu fundamentál hirak ne’ebé hatuur iha Lei-inan, no haree  mós ba lasu amizade nian ne’ebé kesi Timor-Leste no EUA, liuliu iha área militár nian, Konsellu Ministru rezolve hodi aprova fó tulun osan dolar amérika nian hamutuk rihun 500 ho objetivu atu fó asisténsia umanitária ba populasaun ne’ebé afetada.

7. Rezolusaun Governu nian ba Nomeasaun Komisáriu ida ba Komisaun Funsaun Públika

Iha sorumutu loron 25 fulan Maiu nian, Konsellu Ministru nomeia, Isabel da Costa Ferreira atu ezerse mandatu ida iha rejime dedikasaun parsiál, to’o loron 12 fulan Agostu tinan 2014, nu’udar Komisária ba Komisaun Funsaun Públika, hodi troka fali Komisária Maria Olandina Caeiro, ne’ebé simu nomeasaun ba Funsaun seluk Estadu nian.

8. Nomeasaun ba membru sira ne’ebé atu halo parte iha Konsellu Superiór Ministériu Públiku nian

Iha sorumutu loron 25 fulan Maiu nian, Konsellu Ministru nomeia José Pedro Mariano de Camões no Pedro E. A. De Oliveira nu’udar membru efetivu no suplente  Konsellu Superiór Ministériu Públiku nian.

Konsellu Ministru analiza mós:

1. Rezultadu Sensu 2010 nian – Relatóriu 2, 3 no 4

Diresaun Nasionál Estatíska nian aprezenta, ba Konsellu Ministru, relatóriu 2, 3, no 4 husi Sensu 2010 nian.

Relatóriu 2 refere ba dadus kona-ba Populasaun no agregadu familiár, relijiaun , sidadania, lian-inan, estadu sivíl no migrasaun; Relatóriu 3 ko’alia kona-ba edukasaun, servisu, invalidéz, estadu hela-fatin nian, produsaun to’os no animál nian; relatóriu 4 hato’o informasaun nivel suku nian husi suku hamutuk 442 ne’ebé iha, hanesan: populasaun labarik kiik (tinan 5), edukasaun, servisu estadu hela fatin nian no produsaun to’os no animál nian.

Relatóriu hirak ne’e sei publika iha sítiu internet Diresaun Nasionál Estatístika nian (www.dne.mof.gov.tl) no Ministériu Finansa nian (www.mof.gov.tl). Sei hala’o workshop iha distritu hotu-hotu hodi fahe mós livru sira ne’ebé mak fó esplikasaun kona-ba asuntu hirak ne’e. Lansamentu relatóriu hirak ne’e nian prevee ba fulan Jullu, molok hala’o Sorumutu Timor-Leste ho Parseiru Dezenvolvimentu sira (akrónimu inglés: TLDPM).

   Ba leten