Iha loron 10 no 11 fulan-jullu tinan 2026, Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, aprezenta rezultadus hosi mini-Avaliasaun Kompeténsias Leitura iha Tinan Dahuluk Eskolaridade (EGRA) no Avaliasaun Kompeténsias Matemátika iha Tinan Dahuluk Eskolaridade (EGMA), iha Bobonaru no Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-kusi Ambenu (RAEOA). Iha semana ne’e mós, Sekretáriu Estadu Ensinu Sekundáriu Jerál no Ensinu Sekundáriu Tékniku-Vokasionál, Domingos Lopes Lemos, hala’o vizita traballu ida ba RAEOA hodi reforsa kondisoins ensinu sekundáriu nian, liuhosi distribuisaun ekipamentus informátikus no hala’o reuniaun ho komunidade edukativa sira.

Iha loron 10 fulan-jullu, iha Eskola Tékniku-Vokasionál Dom Bosco iha Maumali, Bobonaru, no iha loron 11 fulan-jullu, iha Eskola Bázika Sentrál Palaban, iha RAEOA, Ministra aprezenta rezultadus avaliasaun ne’ebé realiza ba alunus 1.º, 2.º no 3.º anos hosi ensinu báziku hodi sukat kompeténsia fundamentál kona-ba leitura, eskrita no matemátika.
EGRA avalia kompeténsia leitura, kompriensaun no fluénsia leitora, enkuantu EGMA sukat kompeténsias bázikas kona-ba numerasia, inklui kálkulu, komparasaun númeru no rezolusaun problema matemátiku sira ne’ebé simples. Avaliasaun sira-ne’e bele identifika alunu sira-nia kompeténsia esensiál iha tinan dahuluk eskolaridade nian no apoia hadi’a prátikas pedagójikas.
Iha Bobonaru, Ministra destaka katak literasia no numerasia hanesan baze ba susesu eskolár no mós perkursu edukativu estudante sira nian.
“Ami rekoñese katak ita hasoru nafatin dezafiu sira kona-ba literasia no numerasia. Tanba ne’e, importante tebes atu halo avaliasaun ba estudante sira-nia abilidade iha tinan dahuluk eskola nian. Estudante ida ne’ebé maka la domina leitura nein kálkulus bázikus sei iha difikuldade atu akompaña dixiplina sira seluk durante ninia perkursu eskolár.”
Prezidente Interinu hosi Autoridade Munisipál Bobonaru, Domingos da Costa, reafirma kompromisu administrasaun munisipál nian atu apoia polítikas edukativas Ministériu Edukasaun nian no motiva eskola sira atu utiliza rezultadus hosi EGRA no EGMA hodi hasa’e kualidade ensinu.
Iha RAEOA, Ministra subliña importánsia hosi planu aula hanesan instrumentu matadalan ba traballu dosente nian no melloria aprendizajen.
“Planu aula maka dalan ne’ebé orienta ita-nia serbisu. Hosi nia mak ita define objetivu aula, atividade, materiál ne’ebé presiza no forma atu avalia katak alunu sira kompriende ona konteúdu ka lae. Bainhira profesór sira prepara no domina planu aula ho di’ak, prosesu ensinu la’o ho forma organizada no alunu sira hetan benefísiu hosi aprendizajen ida ne’ebé efikás liu.”
Prezidente Autoridade RAEOA, Régio da Cruz, manifesta apoiu administrasaun rejionál ba programas Ministériu Edukasaun nian no apela ba eskola sira atu utiliza rezultadu avaliasaun iha elaborasaun planu asaun ne’ebé kontribui hodi hadi’a dezempeñu estudante sira nian no metodolojias ensinu.
Hosi loron 6 to’o 8 fulan-jullu, Sekretáriu Estadu Ensinu Sekundáriu Jerál no Ensinu Sekundáriu Tékniku-Vokasionál, Domingos Lopes Lemos, hala’o mós misaun traballu ida iha RAEOA, ne’ebé foka liu ba reforsu kondisoins funsionamentu hosi eskola sekundária jerál no tékniku-vokasionál sira.
Durante vizita, nia prezide lansamentu ba distribuisaun ekipamentus informátikus, ho entrega komputadór 20 no impresora ida ba Eskola Ensinu Sekundáriu Tékniku-Vokasionál Palaban, komputadór neen ba Eskola Ensinu Sekundáriu Tékniku-Vokasionál Indústria Katólika São João Paulo II nian iha Pasabe, no mós komputadór neen no impresora ida ba Eskola Sekundária Téknika Agríkola Kay Rala Xanana Gusmão iha Pante Makassar, hodi apoia prosesu ensinu-aprendizajen no jestaun administrativa eskola nian.
Sekretáriu Estadu hala’o mós enkontru ho dirijentes hosi eskola sekundária públika, privada no tékniku-vokasionál sira iha RAEOA hodi hatene dezafiu prinsipál sira iha setór ne’e, no mós vizita Eskola Bázika Sentrál Boknana, iha ne’ebé, hamutuk ho autoridade lokál no responsavel edukasaun sira, analiza proposta ba kriasaun turma paralela ida hosi Ensinu Sekundáriu Jerál, ne’ebé ho objetivu atu fasilita asesu estudante sira nian ba ensinu sekundáriu. Ministériu Edukasaun sei halo avaliasaun téknika molok karik implementa medida refere.