Ministériu Saúde lansa fatuk dahuluk ba konstrusaun armazén foun ba Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku

Iha loron 10 fulan-jullu tinan 2026, Ministériu Saúde lansa fatuk dahuluk ba konstrusaun armazén foun ba Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku (INFPM), iha Kampung Alor, Dili. Serimónia ne’e prezide hosi Ministra Saúde, Élia A.A. dos Reis Amaral, no hetan partisipasaun hosi Diretora-Ezekutiva INFPM, Paulina Mendonça Maher. 745939461 1365309472173866 3700414018630469411 n 300x121 Ministériu Saúde lansa fatuk dahuluk ba konstrusaun armazén foun ba Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku 743453188 1340797801527431 521106384055691830 n 300x193 Ministériu Saúde lansa fatuk dahuluk ba konstrusaun armazén foun ba Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku 743374094 1769707001138126 7952325231371098001 n 300x175 Ministériu Saúde lansa fatuk dahuluk ba konstrusaun armazén foun ba Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku 743484634 1043976951307652 2345284379830444022 n 300x160 Ministériu Saúde lansa fatuk dahuluk ba konstrusaun armazén foun ba Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku 742406020 2059805252087500 9127936285045659649 n 300x208 Ministériu Saúde lansa fatuk dahuluk ba konstrusaun armazén foun ba Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku 745487840 1020862410331605 7175638377018084057 n 300x197 Ministériu Saúde lansa fatuk dahuluk ba konstrusaun armazén foun ba Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku 743699527 27588210870842304 4733332843950548996 n 300x215 Ministériu Saúde lansa fatuk dahuluk ba konstrusaun armazén foun ba Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku

Projetu ne’e prevee konstrusaun ba edifísiu ida ho andár tolu, ne’ebé finansia ho dolar amerikanu millaun 5,58, ho objetivu atu reforsa kapasidade nasionál ba armazenamentu no jestaun medikamentu no mós dispozitivu médiku no hadi’a efisiénsia no seguransa hosi ninia distribuisaun ba unidades saúde nian iha territóriu tomak.

Iha ninia intervensaun, Ministra Saúde afirma katak “projetu ida-ne’e nu’udar pasu importante ida atu asegura kondisaun armazenamentu ne’ebé di’ak-liu ba produtumédiku, hodi garante ninia kualidade iha tempu distribuisaun ba pasiente iha unidade saúde sira”.

Governante ne’e salienta tan katak, obra ne’e finansia ho rekursus públikus, no apela ba empreza ne’ebé responsavel ba ninia ezekusaun atu asegura padraun ne’ebé aas kona-ba responsabilidade, transparénsia no kualidade téknika. “Konstrusaun ba edifísiu ida-ne’e realiza hosi rekursus Estadu nian, no tanba ne’e, empreza ezekutora tenke kumpre ninia responsabilidade ho transparénsia, no tuir padraun tékniku atu evita risku iha futuru.” Nia mós defende katak, “ita hotu iha devér no obrigasaun atu proteje no mós garante ninia kualidade no rezultadu di’ak sira iha futuru”.

Bainhira projetu ne’e remata, maka sei hametin kapasidade lojístika sistema nasionál saúde nian, liuhusi hadi’a kondisaun konservasaun no distribuisaun ai-moruk, ekipamentus médikus, no mós produtu esensiál sira seluk.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=50526