Ministériu Edukasaun promove inisiativas hodi reforsa infraestrutura eskolár no inovasaun dijitál iha ensinu

Kin. 11 juñu 2026, 11:24h
721152515_1320865426892742_4790613517502484715_n

Iha loron 5 no loron 9 fulan-juñu tinan 2026, Ministériu Edukasaun hala’o workshop nasionál rua ne’ebé ko’alia kona-ba reforsa kualidade sistema edukativu, ne'ebé foka ba hadi'a infraestruturas eskolares no mós promove inovasaun no dijitalizasaun servisu edukativu nian. 715590213_1315918174054134_200352085779261884_n 720815986_1320864720226146_8269001232407415141_n 720603072_1320865203559431_4826463394112725631_n 716010749_1315919670720651_1115639771640269888_n 716212949_1315918604054091_1750378358033918763_n 716050396_1315918250720793_4477645967462996995_n

Iha loron 5 fulan-juñu, Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, halo abertura ba enkontru traballu ida kona-ba aselerasaun ba implementasaun infraestruturas eskolares ho kualidade iha Timor-Leste. Inisiativa ne’e halibur reprezentantes hosi Ministériu Administrasaun Estatál, Ministériu Finansas, Ministériu Obras Públikas no Banku Mundiál iha Timor-Leste, ho objetivu atu identifika solusaun hodi hasa’e kapasidade resposta sistema nian iha konstrusaun, reabilitasaun no manutensaun ba eskola sira.

Iha sesaun abertura, Ministra Edukasaun subliña katak dezenvolvimentu infraestruturas eskolares ne’e iha ligasaun direta ho oportunidade aprendizajen no futuru labarik timoroan sira-nian. Governante ne’e fó-hanoin katak, maske iha ona avansu, kontinua eziste dezafius relasiona ho sala-de-aula sira ne'ebé nakonu liu, edifísiu sira ne'ebé aat ona, no difikuldade hodi hetan asesu ba servisu edukativu iha rejiaun oioin país ne’e nian.

Hadi’a infraestruturas eskolares nu’udar prioridade Governu Konstitusionál IX nian ida. Ezekutivu ne’e kompromete ona atu hadi'a maizumenus sala-de-aula 1.550, ne'ebé inklui nivel pré-eskolár, báziku no sekundáriu. Maibé, estimativa atuál indika katak sala-de-aula liu 1.900 iha territóriu nasionál tomak presiza halo reabilitasaun, substituisaun, ka melloramentu ne’ebé signifikativu.

Relasiona ho esforsu ida-ne’e, Ministériu Edukasaun husu asisténsia téknika ba Banku Mundiál atu halo diagnóstiku lalais ba sistema prestasaun infraestruturas eskolares, ho objetivu atu dezenvolve mekanizmu ne’ebé efisiente, transparente no sustentável liu.

Iha loron 9 fulan-juñu, Sekretáriu Estadu Ensinu Sekundáriu Jerál no Ensinu Sekundáriu Tékniku-Vokasionál, Domingos Lopes Lemos, prezide abertura ba Workshop Nasionál kona-ba Inovasaun no Dijitalizasaun Servisus Edukativus liuhosi Komunikasaun ida ne’ebé Efikás no Efisiente, ne’ebé hala’o iha Salaun Ian Martin INFORDEPE, Balide.

 

Inisiativa ne’e halibur partisipante na’in-62 hosi Eskola Téknika Vokasionál Públika sira iha territóriu nasionál tomak, inklui profesór sira hosi área multimédia, téknikus iha setór edukativu no reprezentantes hosi Bali Business eSchool, Indonézia, parseira ne’ebé durante ne’e fó apoiu ba dezenvolvimentu ensinu tékniku-vokasionál iha Timor-Leste.

Iha enkontru ne’e, ko’alia kona-ba tema sira ne’ebé relasiona ho inovasaun metodolojia ensinu no utilizasaun ferramentas dijitais iha prosesu aprendizajen, inklui plataforma Google, ho objetivu atu reforsa kompeténsia manorin sira-nian no promove modernizasaun sistema edukativu.

Iha okaziaun ne'e, Sekretáriu Estadu fó-sai katak Governu planeia atu hahú, iha faze dahuluk, distribuisaun komputadór no projetór ba Eskola Téknika Vokasionál Públika sira, ekipamentus ne'ebé iha ona Sentru Lojístika no Aprovizionamentu, hodi hein prosedimentus nesesárius ba nia instalasaun no distribuisaun.

Iha workshop ne’e marka mós prezensa hosi Diretór-Jerál Ensinu Sekundáriu, Deolindo da Cruz, Diretór Nasionál Ensinu Sekundáriu Jerál no Diretór Interinu Ensinu Sekundáriu Tékniku-Vokasionál, Benjamin da Cruz Fernandes, Vise-Prezidente INFORDEPE, xefe departamentu sira no mós CEO Bali Bussines eSchool, Mirsa Umiyati.

Inisiativa rua ne’e nu’udar parte hosi esforsu Ministériu Edukasaun nian hodi reforsa kualidade servisu edukativu, liuhosi melloria kondisaun ensinu no mós promosaun inovasaun no transformasaun dijitál iha eskola sira.

   Ba leten