Parlamentu Nasionál ohin, loron 28 fulan-maiu tinan 2026, aprova proposta alterasaun dahuluk ba Lei n.º 8/2025, loron 27 fulan-novembru, kona-ba Orsamentu Jerál Estadu tinan 2026 (OJE 2026) nian iha jeneralidade, ne’ebé aprezenta hosi Governu. Proposta ne’e aprova ona ho votu afavór 42, kontra zero no abstensaun 23.

Proposta orsamentu retifikativu ne’e ho objetivu atu hatán ba impaktu sira hosi situasaun internasionál atuál, ne’ebé marka ho instabilidade jeopolítika no flutuasaun iha merkadu enerjétiku internasionál, liuhosi medida sira ne’ebé ho objetivu atu hametin seguransa enerjétika nasionál, estabiliza folin kombustivel no garante kontinuasaun funsionamentu hosi servisu esensiál sira.
Durante aprezentasaun proposta iha plenáriu, Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, afirma katak “diskusaun orsamentál la’ós de’it kona-ba númeru, persentajen no dadus finanseirus”,no salienta katak “objetivu prinsipál maka promove dezenvolvimentu nasaun nian no moris di’ak sidadaun sira nian”.
Entre medida prinsipál sira ne’ebé prevee ona iha proposta alterasaun ba OJE 2026 maka kriasaun ba rezerva kombustivel estratéjika nasionál ida ho valór dolar amerikanu millaun 174,3, ne’ebé ho objetivu atu garante maizumenus fulan hitu nesesidade kombustivel nasionál ba produsaun eletrisidade. Prevee mós programa subsídiu ida ba kombustivel ho valór dolar amerikanu millaun 42, ho objetivu atu hamenus impaktu hosi folin kombustivel internasionál ne’ebé sa’e ba uma-kain no empreza sira.
Proposta ne’e inklui mós medida sira ne’ebé relasiona ho seguransa alimentár, liuhosi reforsu ba estoke foos iha Sentru Lojístika Nasionál, aumenta rekursus ba rekrutamentu kadetes PNTL, despeza sira ne’ebé relasiona ho Prezidénsia Pro Tempore CPLP nian, no mós reforsu ba Rezerva Kontinjénsia Estadu.
Ho alterasaun ida-ne’e, montante konsolidadu ba OJE 2026 sa’e ba dolar amerikanu millaun 101,1, sa’e hosi dolar amerikanu millaun rihun 2,291 ba dolar amerikanu millaun rihun 2,392. Aumentu valór ne’e la’ós rezultadu reforsu transferénsia ruma hosi Fundu Petrolíferu, maibé liu-liu reajustamentu hosi fonte finansiamentu Estadu nian, liuhosi utilizasaun saldu jerénsia, saldu ne’ebé disponivel iha konta bankária ne’ebé la efetiva (ne’ebé la uza), no mós reforsu hosi reseita doméstika sira.
Iha debate parlamentár, Primeiru-Ministru reafirma katak “Objetivus investimentu iha transformasaun nasionál, integrasaun rejionál no dezenvolvimentu inkluzivu nian metin nafatin”, hodi hatutan katak Governu sei kontinua investe iha infraestrutura, servisus públikus, agrikultura, turizmu, apoia setór privadu, no mós kria oportunidades ba joven sira.
Kay Rala Xanana Gusmão subliña mós kompromisu Timor-Leste ba integrasaun rejionál no partisipasaun iha organizasaun internasionál, ho afirma katak “integrasaun iha ASEAN, adezaun ba OMK, kooperasaun ho CPLP, no mós parseria ho ita-nia viziñu sira no parseiru dezenvolvimentu sira la’ós simbóliku de’it”.
Hafoin aprovasaun iha jeneralidade, proposta ne’e agora sei kontinua ba diskusaun iha espesialidade hosi loron 29 fulan-maiu to’o loron 2 fulan-juñu, ne’ebé sei termina ho votasaun finál globál ba alterasaun dahuluk Lei n.º 8/2025, loron 27 fulan-novembru.