Ministrus Edukasaun CPLP nian hasoru malu iha Dili atu hametin kooperasaun iha setor edukasaun

Sorumutu Ministrus Edukasaun Komunidade País Lian Portugés (CPLP, sigla iha lian Portugés)  nian ba dala 14 hala’o iha loron 7 fulan-maiu tinan 2026, iha Dili, ho tema “Edukasaun, Valór Demokrátiku no Partisipasaun Sívika: Dalan  ba Haforsa Sosiedade CPLP”, hodi halibur delegasaun sira hosi Estadus-Membrus iha ámbitu Prezidénsia Pro Tempore Timor-Leste nian ba organizasaun ne’e. 687037133 1291689529810332 1357702524336391267 n 300x199 Ministrus Edukasaun CPLP nian hasoru malu iha Dili atu hametin kooperasaun iha setor edukasaun 687031144 1291702849809000 2731815184478862556 n 300x199 Ministrus Edukasaun CPLP nian hasoru malu iha Dili atu hametin kooperasaun iha setor edukasaun 689747733 1291690563143562 7354668630530650105 n 300x199 Ministrus Edukasaun CPLP nian hasoru malu iha Dili atu hametin kooperasaun iha setor edukasaun 689929813 1291691893143429 7018528179710122967 n 300x199 Ministrus Edukasaun CPLP nian hasoru malu iha Dili atu hametin kooperasaun iha setor edukasaun 687030346 1291694923143126 7497439076737781687 n 300x199 Ministrus Edukasaun CPLP nian hasoru malu iha Dili atu hametin kooperasaun iha setor edukasaun 687044829 1291062243206394 3346652015668827005 n 300x200 Ministrus Edukasaun CPLP nian hasoru malu iha Dili atu hametin kooperasaun iha setor edukasaun 690130832 1291702756475676 4267465210484880219 n 300x199 Ministrus Edukasaun CPLP nian hasoru malu iha Dili atu hametin kooperasaun iha setor edukasaun

Sorumutu ne’e permite halo balansu intermédiu ba Planu Asaun Kooperasaun Multilaterál iha setór Edukasaun CPLP nian ba períodu 2025-2027, ne’ebé kobre área estratéjika sanulu, inklui alfabetizasaun no edukasaun ba joven no adultu sira, ai-han, nutrisaun no saúde eskolár, edukasaun inkluziva, ensinu tékniku-profisionál, produsaun  estatístikas, no mós promosaun lian portugés iha sistema edukasaun komunidade nian.

Iha sesaun abertura, Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, hateten katak sorumutu ne’e hanesan  “oportunidade ida hodi hamutuk afirma fila fali importánsia edukasaun nian  nu’udar aliserse ba dezenvolvimentu sustentável, sidadania demokrátika, no mós harii sosiedade ne’ebé inkluziva no reziliente liu”.

Governante ne’e mós destaka importánsia hosi sistema edukasaun atu la’o hamutuk ho transformasaun globál, hodi integra kompeténsia sira ne’ebé relasiona ho hanoin krítiku, kriatividade, literasia dijitál no inovasaun teknolójika. “Kooperasaun iha ámbitu CPLP nian agora daudaun hanesan nesesidade estratéjiku ida ne’ebé permite ita atu aprende ba malu, fahe solusaun no forma resposta ne’ebé efikás liu ba ita-nia povu sira”, nia hatete.

Diretór-Jerál CPLP, Miguel Monteiro, reprezenta Sekretária-Ezekutiva organizasaun ne’e nian, Maria de Fátima Jardim, subliña katak edukasaun nu’udar  “pilár prinsipál ida iha konstrusaun organizasaun”, ne’ebé kontribui ba reforsu lasus istórikus entre Estadus-Membrus no mós ba promosaun dezenvolvimentu sustentável, inkluzaun sosiál no sidadania demokrátika.

Durante sorumutu ministeriál ne’e, partisipante sira mós analiza  dezenvolvimentu hosi “Rede de Escolas Amigas da CPLP”, inisiativa ida ne’ebé ho objetivu atu promove direitus umanus no kooperasaun edukativa entre eskola iha país membru sira, no mós rona pontu  situasaun ida kona-ba projetu sira ne’ebé promove lian portugés ne’ebé aprezenta hosi Instituto Internacional da Língua Portuguesa (IILP).

Ministru Edukasaun sira aprova mós deklarasaun finál ida ne’ebé insentiva Estadus-Membrus atu promove valorizasaun ba diversidade literária CPLP nian iha sira ida-idak nia sistema edukasaun, liuhosi integrasaun neineik-neineik  obra no autór sira hosi país luzófonu oioin iha kurríkulu no programa dixiplina portugés. Dokumentu ne’e mós hatudu interese atu kria Planu Leitura Indikativu CPLP nian ida no rekomenda atu institusionalizasaun Rede CPLP kona-ba Alimentasaun, Nutrisaun no Saúde Eskolár.

Molok enkontru ministeriál ne’e, iha loron 6 fulan-maiu liubá, hala’o uluk ona Reuniaun Ordinária hosi Pontu Fokál Edukasaun CPLP nian ba dala-16, ne’ebé koordena hosi Pontu Fokál Koordenadór, Pedro Ribeiro Gonçalves. Sorumutu ne’e halibur reprezentante sira hosi Estadus-Membrus atu prepara serbisu ministeriál, avalia inisiativa sira ne’ebé la’o hela, no mós hametin kooperasaun multilaterál iha setór edukasaun.

Durante sorumutu tékniku ne’e, Timor-Leste aprezenta prioridade estratéjika tolu hosi ninia Prezidénsia Pro Tempore CPLP nian iha área edukasaun: Rede de Escolas Amigas, Alimentasaun, Nutrisaun no Saúde Eskolár, no mós Edukasaun Inkluziva. Partisipantes mós analiza dezafiu komún sira hosi sistema edukasaun  país membru sira nian no liña asaun foun atu hametin  polítika edukasaun ne’ebé inkluzivu no inovativu iha espasu luzófonu.

Iha okaziaun ne’e, Pedro Ribeiro Gonçalves subliña katak “edukasaun nu’udar  pilár esensiál ida ba dezenvolvimentu sustentável iha  ita-nia sosiedade, ne’ebé presiza  kompromisu polítiku, kooperasaun téknika no vizaun estratéjika komún”.

Durante sorumutu ministeriál ne’e, Sekretária Estadu Administrasaun Eskolár Portugál nian, Maria Luísa Oliveira, informa ba Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, katak Governu portugés sei kontinua prosedimentus atu harii instalasaun foun ba Escola Portuguesa de Díli – Centro de Ensino e Língua Portuguesa Ruy Cinatti, ho investimentu ida ne’ebé kalkula besik euro millaun 21.

Instalasaun ne’ebé atu harii sei konstrui iha rai ne’ebé Estadu timoroan fó ba Estadu portugés ba periodu tinan 99, tuir deliberasaun ne’ebé aprova hosi Konsellu Ministrus iha sorumutu  loron 27 fulan-setembru tinan 2023, kona-ba konsesaun rai ida iha área Kaikoli ba estabelesimentu ensinu foun ne’e.

Oras ne’e daudaun iha estudante maizumenus 1.400, husi pré-eskolár to’o ensinu sekundáriu, Escola Portuguesa de Díli sei bele simu estudante maizumenus to’o 2.000 iha instalasaun foun, ne’ebé tuir planu sei inklui salas-aula, laboratórius, biblioteka, fatin desportu no área sira ba konvíviu (halibur malu).

Sorumutu Ministrus Edukasaun CPLP nian ba dala 14 hala’o iha tinan ne’ebé organizasaun ne’e selebra ninia aniversáriu ba dala 30 no antes  ne’e hala’o Semináriu Internasionál ba dala 4 kona-ba Prátika Di’ak iha Alimentasaun Eskolár no serimónia lansamentu Semana Lian Portugés nian.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=48985