Timor-Leste sai uma-na’in ba Sorumutu Estratéjiku hosi Grupu País Menus Dezenvolvidu sira (LDC), husi loron 28 to’o 30 fulan-abríl tinan 2026, iha Dili, ne’ebé halibur delegadu maizumenus 45 hosi Estadus-Membrus no instituisaun parseira sira atu hametin koordenasaun no define prioridade komún iha ámbitu asaun klimátika nian.

Sesaun abertura ne’e prezide husi Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun ein-ezersísiu, Jesuína Maria Ferreira Gomes, ne’ebé reafirma kompromisu maka’as Timor-Leste nian atu apoia Grupu PMA hodi promove asaun klimátika globál no hametin kooperasaun multilaterál.
Durante sorumutu ne’e, Enviadu Espesiál ba Mudansa Klimátika no Prezidente Grupu LDC ba períodu 2026–2027, Embaixadór Adão Soares Barbosa, lidera lala’ok sorumutu ne’ebé foka liu ba análize kona-ba rezultadus husi COP30 no mós definisaun estratéjias ba ninia implementasaun.
Iha ninia diskursu, Jesuína Maria Ferreira Gomes, destaka katak País Menus Dezenvolvidu sira, maski sira-nia kontribuisaun ba emisaun global ne’ebé ki’ik, nu’udar parte ne’ebé afetadu liu husi mudansa klimátika, ho subliña importánsia atu asegura implementasaun plena ba Akordu Paris, liuliu mantein objetivu atu limita aumentu temperatura globál ba 1,5°C.
Nia mós salienta importánsia hosi finansiamentu klimátiku ida ne’ebé habelar, previzivel no asesivel, liuliu ba adaptasaun, nune’e mós apoiu ida ne’ebé aumenta ba lakon no estragus, hadi’a transferénsia teknolojia no kapasitasaun, tuir prinsípiu ekuidade no responsabilidade komún maibé diferente.
Partisipante sira analiza mós Pakote Polítiku Belem nian, ne’ebé adota iha COP30, no troka sira-nia hanoin kona-ba prioridades ba Sesaun da-64 ÓrgaunSubsidiáriu Konvensaun-Kuadru Nasoins Unidas nian kona-ba Mudansa Klimátika, ne’ebé sei hala’o iha Bona, Alemaña, iha fulan-juñu tinan 2026, no ba COP31, iha Antalya, Turkia, iha fulan-novembru tinan 2026, no mós kona-ba prosesu programasaun ba siklu GEF-9.
Sorumutu ne’e hala’o iha prezidénsia Timor-Leste nian ba Grupu LDC ba períodu 2026–2027 no destaka nesesidade atu hametin koordenasaun entre Estadus-Membrus, klarifika prioridades estratéjikas, no mós aselera implementasaun asaun klimátika iha nivel nasionál no lokál.
Iha enserramentu eventu ne’e, Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun ein-ezersísiu, hato’o mós ninia apresiasaun ba delegadu no parseiru sira hotu ba sira-nia kontribuisaun, no mós enkoraja partisipante hotu-hotu atu transforma diálogu ne’e sai asaun konkreta, ho subliña katak progresu loloos sei define hosi implementasaun no mudansa ne’ebé signifikativu iha terrenu.