Sorumutu Konsellu Ministrus loron 22 fulan-abril tinan 2026
Prezidénsia Konsellu Ministrus
Portavós Governu Timor-Leste
IX Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutu Konsellu Ministrus loron 22 fulan-abril tinan 2026
Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no aprova projetu Proposta Lei, ne’ebé aprezenta hosi Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, alterasaun dahuluk ba Lei n. 13/2011, loron 28 fulan-setembru, kona-ba Rejime Dívida Públika.
Proposta ne’e permite habelar tan ámbitu emisaun dívida públika nian, hodi la limita de’it ba finansiamentu infraestruturas estratéjikas, atu nune’e bele permite uza instrumentu hanesan títulu Tezouru hodi finansia despeza jerál Estadu nian. Alterasaun ida-ne’e ho objetivu atu aliña rejime dívida públika nasionál ho prátika sira ne’ebé adota ona iha maioria nasaun sira no kria kondisaun ba jestaun finansas públikas ida ne’ebé sustentável liu iha médiu no longu prazu.
Ho inisiativa ida-ne’e, Governu hanoin atu hametin sustentabilidade orsamentál, prepara nasaun ba diminuisaun progresiva reseita husi Fundu Mina-rai, no mós garante estabilidade boot-liu iha finansiamentu polítika públika ne’ebé esensiál.
Projetu Proposta Lei ida-ne'e hetan ona deliberasaun iha sorumutu Konsellu Ministrus loron 27 fulan-janeiru tinan 2026. Maibé, tuir ajustamentus ne'ebé introdús iha faze redasaun finál, liuliu atu klarifika regras ne’ebé relasiona ho emisaun no jestaun Títulus no Letras Tezouru, presiza reavaliasaun no deliberasaun foun ba Projetu Proposta Lei ida-ne'e.
*****
Konsellu Ministrus aprova ona Rezolusaun Governu ida ne’ebé hato’o ninia tristeza boot ba Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, José Honório da Costa Pereira Jerónimo nia mate. Governu hato’o sentida kondolénsia sinsera ba família enlutada no rekoñese públikamente kontribuisaun boot ne’ebé saudozu halo iha servisu ba Estadu no iha dezenvolvimentu ensinu superiór iha Timor-Leste. Rezolusaun ne’e mós determina atu halo minutu silénsiu ida iha instituisaun públika sira no ensinu superiór hotu-hotu, iha data ne’ebé sei determina.
Sidadaun timoroan ho méritu rekoñesidu, destaka ninia dedikasaun públika tanba ninia kompromisu ba dezenvolvimentu sistema ensinu superiór, promosaun koñesimentu no valorizasaun kapitál umanu nasionál, tantu nu’udar membru Governu no molok ne’e iha Universidade Nacional Timor Lorosa’e.
Bainhira saudozu hala’o knaar governu nian, iha ninia servisu sempre bazeia ba padraun ne’ebé aas kona-ba dedikasaun, kompeténsia téknika no espíritu servisu públiku, no mós kontribui ona ba konsolidasaun polítika públika iha área ensinu superiór, siénsia no inovasaun.
Ninia vizaun estratéjika no kompromisu halo nia bele reforsa kualidade instituisaun ensinu superiór sira, promove kooperasaun akadémika internasionál, no mós habelar oportunidade formasaun avansada ba sidadaun timoroan sira.
Ninia mate nu’udar lakon ida ba Governu, ba komunidade akadémika no sientífika, no mós ba povu timoroan.
*****
Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé aprezenta hosi Ministru Administrasaun Estatál, Tomás do Rosário Cabral, ba ezonerasaun dirijentes servisu iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oekusi Ambenu (RAEOA) ne’ebé nomeia liuhosi Rezolusaun Governu n. 37/2025, loron 27 fulan-agostu, no nomeasaun ba Prezidente, Sekretáriu no Diretór Rejionál sira RAEOA nian.
Ho Rezolusaun ida-ne’e, Diretór-Jerál Rejionál no Diretór Rejionál sira ne’ebé hala’o hela funsaun hetan ezonerasaun, no Régio da Cruz hetan nomeasaun nu’udar Prezidente RAEOA. Nomeia mós Sekretáriu Rejionál sira maka hanesan Salvador da Cruz, ba Administrasaun no Finansas, Francisco Loca, ba Planeamentu no Dezenvolvimentu, no mós Merita Marques Lafo, ba Asuntu Sosiál no Organizasaun Komunitária.
Tuir mai, hetan mós nomeasaun nu’udar Diretór Servisu Rejionál sira hanesan: Domingos Punef, Adelaide Rosália Faria Correia, Amâncio Aguido Punef, Augusto Jorge de Fátima Efi, Mário Coel, Anita da Costa Ruing, Vicêncio Cono, Odete Amado Martins, André Lao, Remígio Nuno Sila, Yoseph Ili, José Oki, Anastásia Eni, Fátima Olga Hei Amaral, Tomás José Tanessib Anuno, Júlio Coel, Domingos de Almeida, Orlando Quelo, José Ase Neno Colo, Cândido dos Reis Amaral no Jaime Taeque.
Titulár kargu sira ne’e sujeita ba avaliasaun dezempeñu anuál, no simu klasifikasaun ne'ebé la satisfatóriu sai baze hodi ezonera sira.
****
Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta hosi Ministru Transportes no Komunikasoins, Miguel Marques Gonçalves Manetelu, ne’ebé ho objetivu atu estabelese taxa ne’ebé tenke selu ba aktu no servisu Administrasaun Públika nian relasiona ho veíkulu motorizadu no nia kondutór sira.
Diploma ne’e define no klarifika rejime taxa ne’ebé aplika ba aktu no servisu ne’ebé Administrasaun Públika presta iha setór rodoviáriu, atu nune’e bele garante korrespondénsia entre servisu ne’ebé presta no ninia kustu ida-idak. Diploma ne’e, entre sira seluk, inklui prosedimentu relasionadu ho matríkula, rejistu, inspesaun veíkulu, emisaun títulu no lisensa sira, no mós ezame no dokumentu sira ne’ebé relasiona ho kondusaun.
Dekretu-Lei ne’e estabelese mós regras kona-ba kobransa taxa, identifikasaun ba sujeitu pasivu sira (ema ka instituisaun ne’ebé iha obrigasaun selu taxa) no posibilidade ba kobransa ne’ebé hala’o hosi entidade terseira parte sira, tuir termu sira ne’ebé define legalmente, hodi revoga rejime anteriór no prevee nia entrada iha vigór loron 30 hafoin nia publikasaun. REMATA






































