Governu organiza formasaun lian tetun ba funsionáriu sira

Governu liu hosi Sekretaria Estadu Konsellu Ministru servisu hamutuk ho Institutu Nasionál Linguístika (INL) halo abertura ba kursu Lian Tetun Padronizadu ba ofisiál sira komunikasaun sosiál Governu nian iha salaun sorumutu Sekretaria Estadu Defeza, Palásiu Governu, Dili, loron kinta-feira, 31 fulan Marsu 2011.
Diretór-Jerál Sekretaria Estadu Konsellu Ministru, Victor Maia, hateten “Kursu ida ne’e importante ba ofisiál sira komunikasaun sosiál Governu nian atu bele uniformiza lian tetun iha komunikadu ka informasaun hotu-hotu ne’ebé mak Governu fó sai, tuir padraun ortográfiku Lian Tetun nian ne’ebé aprova ona liu hosi Dekretu Governo, no. 1/2004, 14 Abríl.
Konsidera importante mós katak, informasaun kona-ba atividade no programa hosi IV Governu Konstitusionál nian, públiku sira tenke iha asesu, tanba ne’e mak Governu liu hosi SECM estabelese ona meius komunikasaun sosiál balun hodi fó sai informasaun Governu nian ba públiku ho lian Tetun, Portugés no lian Inglés, liu hosi Portál Governu, Programa Rádiu no Televizaun no Pájina responsabilidade Governu nian iha jornál nasionál sira, hanesan STL, Timor Post, JNDiáriu no Tempo Semanál”, hatutan Victor Maia.
Iha fatin hanesan Prezidente Komisaun Funsaun Públika, Libório Pereira, hateten katak, “Loron-loron iha Instituisaun Públika nian, funsionáriu sira utiliza lian-tetun no lian-portugués tuir ida-idak nia kapasidade. Ita kompara dokumentu sira ne’ebé hakerek iha tinan sanulu liubá ho dokumentu sira ne’ebé hakerek ohin loron, ita bele haree katak kualidade iha ona, maske seidauk tuir loos tetun padronizadu ne’e. Tan ne’e, Governu RDTL esforsu maka’as atu fó oportunidade ba funsionáriu no ajente sira atu tuir kursu kona-ba lian. To agora korrespondénsia iha administrasaun públika, ita la hetan ona dokumentu ne’ebé mak hakerek iha lian indonézia, maibé uza de’it mak lian Tetun no Portugés”.
Nune’e mos Diretór Institutu Nasionál Linguístika (INL), Benjamin Corte-Real, iha nia intervensaun hateten katak “oinsa atu utiliza lian Tetun tuir padraun ne’ebé mak iha, katak kna’ar hosi Estadu nian tuir polítika Governu nian mak halo lei/regulamentu sira no kria mekanizmu atu funsionáriu ka sidadaun hotu-hotu labele sees-an hosi devér aprende no uza lian Tetun no mós valoriza ka rekoñese nu’udar méritu ema nia kompeténsia ho nivél aas iha lia tetun.
Kna’ar hosi INL nian mak hala’o peskiza, hanorin no hakerek hodi públika, atu aprende-na’in sira banati tuir”.
Kursu ne’e sei hala’o lor-loron ho ninia durasaun fulan ida no fó ba funsionáriu no ajente sira ne’ebé mai hosi Ministériu no Sekretaria sira.