Sorumutu Konsellu Ministrus loron 15 fulan-abril tinan 2026
Prezidénsia Konsellu Ministrus
Portavós Governu Timor-Leste
IX Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutu Konsellu Ministrus loron 15 fulan-abril tinan 2026
Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no aprova ona projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé aprezenta hosi Vise-Primeiru-Ministru, Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus no Ministru Turizmu no Ambiente, Francisco Kalbuadi Lay, kona-ba Kriasaun Komisaun Interministeriál ba Akompañamentu Projetu Konstrusaun Sentru Konvensaun Internasionál.
Rezolusaun Governu ida-ne’e kria mekanizmu koordenasaun interministeriál ida atu garante akompañamentu kontínuu ba projetu konstrusaun Sentru Konvensaun Internasionál, ne’ebé rekoñese nu’udar inisiativa estruturante ba dezenvolvimentu ekonómiku, promosaun turizmu no hasa’e kualidade sidade Dili nian.
Rezolusaun ne’e estabelese konstituisaun komisaun ida ne’ebé ho natureza téknika no konsultiva, ne’ebé organiza iha grupu traballu rua. Grupu traballu ida asume funsaun sira dezenvolvimentu projetu nian, ho responsabilidade ba akompañamentu tékniku ba obra, kontrolu kualidade, no verifikasaun ba espesifikasaun konstrusaun nian, enkuantu grupu traballu ida seluk asegura koordenasaun interministeriál iha nivel supervizaun nian, ho partisipasaun hosi reprezentantes hosi ministériu oioin no entidade públika relevante sira.
Entre funsaun prinsipál sira ne'ebé atribui ba komisaun ida-ne'e maka akompañamentu ba faze oioin projetu nian, koordenasaun entre entidade sira ne'ebé envolve, monitorizasaun ba prazu, kustu, no risku finanseiru, no mós identifikasaun ba limitasaun ruma no proposta medidas korretivas. Prevee mós elaborasaun relatóriu periódiku no hala'o sorumutu regulár hodi avalia progresu obra ne’e.
Koordenasaun jerál ba komisaun ne’e iha responsabilidade husi Vise-Primeiru-Ministru, ho apoiu tékniku, administrativu no lojístiku ne’ebé fornese husi ninia gabinete, atu nune’e bele garante efikásia husi akompañamentu no koerénsia iha ezekusaun projetu estratéjiku ida-ne’e.
****
Konsellu Ministrus aprova mós Projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta hosi Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Bendito dos Santos Freitas, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 48/2023, loron 23 fulan-agostu, kona-ba Orgánika Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun (MNEC, sigla iha lian Portugés) nian.
Alterasaun ida-ne’e ho objetivu atu armoniza orgánika Ministériu nian ho alterasaun daruak ba kompozisaun Governu Konstitusionál IX nian, ne’ebé vigora ona, ne’ebé inklui kargu Vise-Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun nian.
Diploma ne'e mós estabelese katak Sekretáriu-Jerál MNEC, ne'ebé responsavel hodi jere, koordena, no superviziona apoiu tékniku-administrativu no finanseiru ba servisu hotu-hotu Ministériu nian, hetan nomeasaun hosi Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun entre funsionáriu diplomátiku sira ho kategoria embaixadór ka, nu’udar alternativa, konselleiru, ho esperiénsia profisionál no diplomátika ne’ebé relevante iha servisu sentrál no perifériku esternu ministériu nian.
****
Ministra Saúde, Elia A. A. dos Reis Amaral, halo aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus kona-ba preparasaun ba reuniaun Komité Rejionál Organizasaun Mundiál Saúde ba Rejiaun Sudeste Aziátiku (OMS - SEARO) ba dala 79, ne’ebé Timor-Leste sei sai uma-na’in iha tinan 2026.
Timor-Leste nu’udar Estadu-Membru hosi Organizasaun Mundiál Saúde dezde tinan 2002 no integra iha OMS-SEARO dezde tinan 2003, sai ona uma-na’in ba reuniaun Komité Rejionál ba dala 69 iha tinan 2015. Tuir perkursu ida-ne’e, Timor-Leste sei asume fila-fali papél nu’udar uma-na’in ba sorumutu nivel altu ida-ne’e, ne’ebé sei hala’o iha Dili, hosi loron 7 to’o loron 9 fulan-setembru tinan 2026.
Sorumutu ne’e, hetan partisipasaun hosi Ministrus Saúde no responsavel importante sira hosi Estadus-Membrus rejiaun ne’e nian, nu’udar espasu importante ida ba diálogu no koordenasaun kona-ba prioridades no polítikas iha setór saúde, hodi kontribui ba reforsu kooperasaun rejionál no mós hadi’a sistema saúde no resposta ba dezafiu komún sira.
****
Ministra Saúde mós halo aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus kona-ba Unidade Saúde ASEAN. Unidade ida-ne’e ho objetivu atu asegura artikulasaun entre sistema saúde nasionál no mekanizmu kooperasaun ASEAN nian, nune’e mós koordenasaun interministeriál no partisipasaun nasionál iha estrutura rejionál sira saúde nian.
Entre asaun prinsipál sira, ko’alia liuliu maka reforsu kapasidade atu hatán ba emerjénsia saúde públika nian, ho kriasaun ekipa médika emerjénsia nian no sentru operasaun nasionál ida, nune’e mós fortalesimentu sistema vijilánsia no jestaun ba dadus.
****
Ministra Saúde aprezenta ba Konsellu Ministrus atualizasaun ida kona-ba atividades husi Laboratóriu Saúde Públika no Saúde Alimentár husi Institutu Nasionál Saúde Timor-Leste, ne’ebé destaka kona-ba kontrolu kualidade bee, ai-han no bebidas.
Laboratóriu hala’o rekolle no análize ba amostra, asaun monitorizasaun no resposta ba surtu saúde públika, iha artikulasaun ho entidade nasionál no parseiru sira.
Salienta mós presiza hametin koordenasaun institusionál no evita duplikasaun funsaun, ho intensaun atu hametin kapasidade nasionál ba kontrolu sanitáriu no protesaun ba saúde públika.
****
Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministra Saúde, Elia A. A. dos Reis Amaral, ne’ebé aprova valór taxas ne’ebé sei kobra hodi halo ezame laboratóriu ne’ebé hala’o iha laboratóriu instituisaun Servisu Nasionál Saúde nian.
Objetivu prinsipál hosi Dekretu-Lei ida-ne'e atu atualiza rejime kobransa ba ezame laboratoriál, ne'ebé ninia valór atuál la hetan revizaun durante tinan 15 liubá, no mós atu estabelese baze jurídika ida ne'ebé klaru ba aplikasaun taxa sira-ne'e. Revizaun ne'e tuir evolusaun sistema nian, ne'ebé maka sai hosi tipu ezame 38 resin ba liu 150 ne'ebé maka disponivel daudaun.
Entre medida prinsipál sira ne'ebé aprova ona, determina katak taxa ne’e aplika de'it ba utilizadór sira ne'ebé la hetan benefísiu hosi kuidadus iha Servisu Nasional Saúde ka ne'ebé enkamiña hosi unidade privada sira. Diploma ne’e estabelese mós katak valór sira ne'ebé kobra tenke konsidera kustu reál, diretu no indiretu hosi servisu sira ne'ebé presta, no mós define regras kobransa nian, inklui pagamentu integrál (tomak) molok hala'o ezame no entrega rezultadu bainhira iha prova pagamentu.
****
Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, kona-ba doasaun ho valór dolar amerikanu 631.478,11 ba Noble Timor hodi halo likidasaun ba dívida sira ne’ebé pendente ne’ebé relasiona ho organizasaun edisaun anteriór sira husi Tour Timor (2012), Maratona Dili (2018) no Suai Extreme (2018).
Desizaun ida-ne’e ho objetivu prinsipál atu regulariza obrigasaun finanseira relasiona ho organizasaun eventu desportivu sira ne’e, ne’ebé rekoñese ba nia interese públiku no mós kontribuisaun ba promosaun desportu, turizmu, no imajen internasionál Timor-Leste nian.
Ho Rezolusaun Governu nian ida-ne’e, estabelese atribuisaun doasaun ida ba entidade organizadora ba pagamentu dívidas ne’ebé identifika ona, nune’e mós obrigasaun atu konfirma, hafoin nia likidasaun, katak laiha enkargu pendente sira seluk. Rezolusaun Governu ne’e determina mós Ministra Finansas atu garante ezekusaun prosedimentu sira ne’ebé nesesáriu ba konkretizasaun medida ida-ne’e.
****
Entre proposta sira ne’ebé aprezenta hosi Ministru Komérsiu no Indústria, Filipus Nino Pereira, Konsellu Ministrus delibera hodi hili tema “Aprofunda Kooperasaun Ekonómika no Komersiál iha CPLP: Oportunidade no Dezafiu” ba Reuniaun Ministrus Komérsiu Komunidade País Lian Portugés (CPLP, sigla iha lian Portugés), ne’ebé sei hala’o iha fulan-juñu tinan 2026.
****
Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta hosi Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Francisco Kalbuadi Lay, ne’ebé estabelese kriasaun no responsabilidades ekipa negosiasaun kona-ba Timor-Leste nia adezaun ba Akordu Kontratus Públikus (Government Procurement Agreement - GPA) Organizasaun Mundiál Komérsiu (OMK) nian.
Rezolusaun Governu ida-ne’e ho objetivu atu asegura resposta ida ne’ebé koordenada no téknikamente preparada ba kompromisu ne’ebé Timor-Leste hala’o ona iha ámbitu hosi ninia adezaun ba OMK, liuhosi kriasaun estrutura interministeriál ida ne’ebé responsavel atu prosesa negosiasaun adezaun ba GPA, akordu ida ne’ebé promove transparénsia, konkorrénsia ne’ebé justa no la-diskriminasaun iha kontratus públikus.
Ekipa Negosiasaun ne’ebé foin harii inklui reprezentantes hosi ministériu oioin no entidade públika sira, hodi garante abordajen ida ne’ebé koordenada iha setór oioin Administrasaun Públika nian. Estrutura ida-ne’e lidera hosi Xefe Negosiadór ida, ne’ebé responsavel ba hala’o negosiasaun sira, knaar ne’ebé hala’o hosi Vise-Primeiru-Ministru, nu’udar membru Governu responsavel ba Koordenasaun Asuntus Ekonómikus, ka hosi reprezentante ida ne’ebé Vise-Primeiru-Ministru dezigna, ne’ebé tenke iha esperiénsia téknika ne’ebé luan no komprovadu iha área kontratus públikus no komérsiu internasionál, ho apoiu hosi ekipa koordenasaun téknika ne’ebé espesializada. Ekipa ne’e nia kompeténsia mak atu prepara estratéjia negosiasaun, analiza impaktu husi adezaun ba kuadru legál no institusionál nasionál, elabora proposta oferta asesu ba merkadu, no mós garante koordenasaun ho entidades públikas, setór privadu, no parseiru relevante sira seluk.
****
Entre proposta sira ne’ebé aprezenta hosi Ministru Administrasaun Estatál, Tomás do Rosário Cabral, Konsellu Ministrus delibera hodi hili tema “Hamutuk ita sei Harii Pátria ida ne'ebé justa, inkluziva no reziliente liután”, ba serimónia ofisiál sira selebrasaun aniversáriu Restaurasaun Independénsia Timor-Leste nian ba dala 24, ne’ebé selebra iha loron 20 fulan-Maiu. REMATA






































