Primeiru-Ministru konklui siklu vizita ba munisípius ho viajen ba Vikeke iha ámbitu preparasaun ba podér lokál

Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão halo vizita traballu ida ba munisípiu Vikeke iha loron 27 no 28 fulan-marsu tinan 2026, ne’ebé marka konkluzaun hosi siklu nasionál dezlokasaun ba munisípiu sira iha ámbitu preparasaun polítika desentralizasaun administrativa no podér lokál, ne’ebé prevee ona ba tinan 2027. 657515342 818431637979833 1462120098808170684 n 300x200 Primeiru Ministru konklui siklu vizita ba munisípius ho viajen ba Vikeke iha ámbitu preparasaun ba podér lokál 657318802 818431361313194 3322958165939498553 n 300x188 Primeiru Ministru konklui siklu vizita ba munisípius ho viajen ba Vikeke iha ámbitu preparasaun ba podér lokál 657280152 818412244648439 7683406887156924974 n 300x185 Primeiru Ministru konklui siklu vizita ba munisípius ho viajen ba Vikeke iha ámbitu preparasaun ba podér lokál 658479966 818386664650997 5657295087351913149 n 300x188 Primeiru Ministru konklui siklu vizita ba munisípius ho viajen ba Vikeke iha ámbitu preparasaun ba podér lokál 657549371 818388201317510 3383238222431387778 n 300x202 Primeiru Ministru konklui siklu vizita ba munisípius ho viajen ba Vikeke iha ámbitu preparasaun ba podér lokál 656740957 818384971317833 2718464344863797894 n 300x195 Primeiru Ministru konklui siklu vizita ba munisípius ho viajen ba Vikeke iha ámbitu preparasaun ba podér lokál 658132485 818388321317498 6964412378070078189 n 300x190 Primeiru Ministru konklui siklu vizita ba munisípius ho viajen ba Vikeke iha ámbitu preparasaun ba podér lokál

Vizita ne’e halo parte iha programa “Observasaun direta ba servisu munisipál sira bazeia ba rezultadu hosi avaliasaun ba kondisaun mínima”, ne’ebé ho objetivu atu avalia funsionamentu hosi servisu munisipál no mós kapasidade institusionál hosi administrasaun lokál sira hodi asume kompeténsia foun iha ámbitu desentralizasaun nian.

Durante dezlokasaun, Primeiru-Ministru partisipa iha sesaun diálogu ho autoridade lokál, tékniku munisipál, reprezentantes sosiedade sivíl, no populasaun. Iha sesaun ne’e aprezenta rezultadu husi Avaliasaun Kondisaun Mínima no identifika área sira ne’ebé atu reforsa, liuliu iha área jestaun finanseira, planeamentu, koordenasaun no fiskalizasaun.

Iha sorumutu ne’e, Xefe Governu destaka presiza asegura dame no estabilidade nu’udar kondisaun ba dezenvolvimentu lokál no konkretizasaun prosesu desentralizasaun. Nia mós husu partisipasaun komunidade sira nian, liuliu foin-sa’e sira, iha elaborasaun solusaun ba munisípiu ne’e.

Xefe Governu akompaña hosi membru Ezekutivu sira, inklui Ministru Administrasaun Estatál, ne’ebé responsavel diretamente ba promosaun no hala’o prosesu desentralizasaun administrativa no mós estabelesimentu órgaun no servisu Podér Lokál nian, nune’e mós Xefe Estadu-Maiór-Jenerál Forsas Armadas.

Dezlokasaun ida-ne’e konklui faze tolu vizita ba munisípiu sira ne’ebé Primeiru-Ministru hala’o dezde fulan-fevereiru tinan 2026, iha ámbitu prosesu preparasaun institusionál ba implementasaun podér lokál, tuir Lei n. 3/2016, loron 14 fulan-setembru, kona-ba Podér Lokál no Desentralizasaun Administrativa.

Governu nafatin halo serbisu tékniku no institusionál nesesáriu sira hodi garante kondisoins transferénsias kompeténsias hosi nivel sentrál ba nivel lokál, ho objetivu atu promove partisipasaun direta populasaun nian iha governasaun no dezenvolvimentu.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=48128