Sorumutu Konsellu Ministrus loron 18 fulan-marsu tinan 2026

Prezidénsia Konsellu Ministrus

  Portavós Governu Timor-Leste
IX Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutu Konsellu Ministrus loron 18 fulan-marsu tinan 2026

Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no analiza konkluzaun ba auditoria forense ne’ebé hala’o husi EY Portugal kona-ba prosesu akizisaun no jestaun aviaun Twin Otter no mós konstrusaun ró Haksolok, ne’ebé hala’o husi Autoridade Rejiaun Administrativa Espesiál Oekusi Ambenu.

EY Portugal halo parte iha rede internasionál Ernst & Young, organizasaun servisu profisionál ida ne’ebé boot liu iha mundu, ho esperiénsia hodi hala’o auditoria ba entidade públika no privada sira.

Durante sorumutu, aprezenta deskrisaun ida kona-ba prosesu akizisaun, jestaun no konstrusaun ba ekipamentu sira ne'ebé temi ona, no mós konkluzaun prinsipál sira hosi auditoria forense.

****

Vise-Ministra ba Asuntus ASEAN mós halo aprezentasaun ida kona-ba kalendáriu reuniaun ASEAN nian ne’ebé Timor-Leste sei partisipa iha fulan-marsu no fulan-abríl tinan 2026.

Governante ne’e aprezenta ona objetivu prinsipál sira husi partisipasaun sira-ne’e, liu-liu reforsu kooperasaun rejionál, hametin parserias estratéjikuas no konsolidasaun prezensa Timor-Leste nian iha mekanizmu koordenasaun polítika, ekonómika, no seguransa ASEAN.

****

Tuir proposta sira ne’ebé aprezenta hosi Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, Konsellu Ministrus delibera hodi aprova tema “Edukasaun, valór demokrátiku sira no partisipasaun sívika: dalan sira atu hametin sosiedades CPLP” ba Reuniaun Ministrus Edukasaun Komunidade País Lian Portugés (CPLP, sigla iha lian portugés) nian, ne’ebé sei hala’o iha Dili, loron 7 fulan-maiu tinan 2026. Sorumutu ida-ne’e nu’udar espasu konsertasaun ida entre Estadu-Membru sira hodi hametin kooperasaun iha área edukasaun nian, aliña pozisaun iha forum internasionál sira no akompaña implementasaun inisiativas konjuntas iha setór ne’e. REMATA

   Ba leten