Ministru Justisa, Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, hala’o vizita ofisiál ida ba Japaun husi loron 1 to’o 5 fulan-marsu tinan 2026, ho viajen ba Tókiu no Fukuyama, hodi hametin kooperasaun bilaterál entre Timor-Leste no Japaun iha área justisa, dezenvolvimentu institusionál, formasaun ba rekursus umanus, no investimentu.

Vizita ne’e hanesan momentu prinsipál ba asinatura Memorandu Entendimentu entre Ministériu Justisa Timor-Leste no Ministériu Justisa Japaun nian, iha loron 5 fulan-marsu iha Tókiu. Akordu ne’e ho objetivu atu hametin kooperasaun iha dezenvolvimentu sistema justisa, kapasitasaun rekursus umanus no fahe esperiénsias no boas prátikas entre instituisoins país rua ne’e nian.
Iha serimónia asinatura ne’e, Ministru Justisa hetan akompañamentu husi Embaixadora Timor-Leste iha Japaun, Maria Terezinha da Silva Viegas, no delegasaun ofisiál ida husi Ministériu Justisa. Memorandu ne’e fó kontinuidade ba kooperasaun ne’ebé durante ne’e Timor-Leste ho Japaun dezenvolve ona iha setór justisa, inklui iha área formasaun téknika no reforsu institusionál.
Iha ámbitu vizita nian, Ministru Justisa hala’o mós sorumutu kortezia ida iha Tókiu ho Konselleiru Espesiál Dr. Terada, iha ne’ebé sira diskute kona-ba oportunidades atu hametin kooperasaun bilaterál, liuliu iha área dezenvolvimentu institusionál, formasaun rekursus umanus, no modernizasaun setór justisa.
Iha mós loron 5 fulan-marsu, delegasaun hasoru malu ho responsavel sira hosi Supremu Tribunál Japaun nian atu hatene kona-ba estrutura no funsionamentu hosi instánsia judisiál aas liu Japaun nian, inklui mekanizmus atu garante independénsia hosi tribunál, efisiénsia prosesuál, no Estadu direitu.
Programa ne’ebé hala’o iha Tókiu ne’e inklui mós vizita traballu ida ba Itochu Corporation, ne’ebé foka liu ba promosaun oportunidades investimentu iha Timor-Leste. Durante sorumutu ne’e, aprezenta área operasaun empreza nian no ko’alia kona-ba posibilidade kooperasaun iha área dezenvolvimentu rekursus umanus, indústria, no kriasaun empregu ba joven timoroan sira.
Iha loron 4 fulan-marsu, iha Fukuyama, Ministru Justisa hasoru malu ho responsavel sira husi Tsuneishi Shipbuilding Co., Ltd., empreza ida ne’ebé iha intensaun atu investe iha konstrusaun unidade industriál ida ba área naval iha Laleia, munisípiu Manatutu. Durante sorumutu ne’e, Governu reafirma nia kompromisu hodi apoia prosedimentus ne’ebé nesesáriu atu konkretiza projetu ne’e, inklui kestoins ne’ebé relasiona ho utilizasaun rai no dezenvolvimentu infraestruturas apoiu nian.
Durante vizita ba Tsuneishi, Ministru ho delegasaun observa atividades empreza nian no hasoru malu ho traballadór timoroan sira ne’ebé tuir hela formasaun no hala’o funsoins iha área téknika, liuliu iha área dezeñu, soldadura, no pintura naval. Traballadór hirak-ne’e sei fila hikas mai Timor-Leste hodi hamutuk ho projetu industriál iha futuru iha Laleia.
Nune’e mós iha loron 4 fulan-marsu, Ministru Justisa partisipa iha sorumutu estudu konjuntu ida entre Liga Parlamentár ba Diplomasia Estadu Direitu no Liga Parlamentár Amizade Japaun-Timor-Leste, iha Tókiu. Durante sorumutu ne’e, destaka rezultadus kooperasaun jurídika ne’ebé dezenvolve dezde 2009, liuliu liuhusi programa estudu konjuntu kona-ba asuntu lejizlativu sira, ne’ebé kontribui ona ba kapasitasaun kuadrus nasionais no ba preparasaun diplomas legais.
Iha loron 3 fulan-marsu, Ministru Justisa hasoru malu ho reprezentantes husi Ajénsia Kooperasaun Internasionál Japoneza (JICA) hodi ko’alia kona-ba apoiu Japaun nian ba dezenvolvimentu setór justisa iha Timor-Leste. Sorumutu ne’e foka liu ba reforsu institusionál, formasaun profisionál, apoiu tékniku, no resposta ba ezijénsias ne’ebé mai hosi integrasaun rejionál Timor-Leste nian.
Nune’e mós iha loron 3 fulan-marsu, hala’o sorumutu kortezia ida ho Prezidente Federasaun Advogadus Japaun nian, iha ne’ebé troka ona esperiénsias kona-ba organizasaun profisaun nian no analiza posibilidades ba kooperasaun iha futuru entre komunidades jurídikas husi nasaun rua ne’e.
Iha loron 2 fulan-marsu, delegasaun partisipa iha jantár konfraternizasaun ida ho Sentru Internasionál ba Direitu Sivíl no Komersiál, ne’ebé ho objetivu atu hametin diálogu no kooperasaun jurídika entre parte rua ne’e. Iha loron hanesan, Ministru hala’o vizita kortezia ida ba Institutu Peskiza no Formasaun no vizita ninia sentru formasaun, iha ne’ebé observa programas kapasitasaun sira ne’ebé dezenvolve ona ba funsionáriu no operadór sira setór justisa nian.
Vizita ne’e permite konsolidasaun kooperasaun entre Timor-Leste no Japaun iha setór justisa no mós hametin kontaktus institusionais no ekonómikus ho objetivu atu reforsa relasoins bilaterais entre nasaun rua ne’e.