Primeiru-Ministru konklui vizita faze dahuluk ba munisípiu sira iha ámbitu husi preparasaun podér lokál
Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão konklui ona faze dahuluk husi vizita servisu nian ba munisípiu sira, ne’ebé hala’o husi loron 24 to’o 27 fulan-fevereiru tinan 2026, ho viajen sira ba Likisá, Ermera, Aileu, no Manatutu, iha ámbitu atu akompaña funsionamentu servisu munisípiu nian iha terrenu no halibur informasaun kona-ba rezultadus Avaliasaun Kondisoins Mínimas nian ba kriasaun autarkia munisipál sira, iha kontestu husi prosesu desentralizasaun administrativa no podér lokál.

Durante faze dahuluk ida-ne’e, Primeiru-Ministru hasoru malu ho autoridade munisípiu sira, estrutura governasaun lokál no servisu relevante sira, no mós hala’o vizitas ba infraestruturas no inisiativas iha área hanesan administrasaun lokál, edukasaun, saúde, agrikultura no programas dezenvolvimentu lokál, inklui intervensoins iha ámbitu Planeamentu Dezenvolvimentu Integradu Munisipál (PDIM) no Programa Nasionál Dezenvolvimentu Suku (PNDS).
Iha Likisá, iha loron 24 fulan-fevereiru, Primeiru-Ministru hasoru malu ho autoridade munisípiu sira iha Salaun Tokodede, iha Likisá Vila, iha ne’ebé aprezenta ona atividade munisípiu nian no hala’o sesaun diálogu ida, tuir fali ho orientasoins ne’ebé dirije ba estrutura lokál sira. Durante loro-kraik, vizita projetus no servisus iha munisípiu, inklui inisiativas ne’ebé liga ho PDIM no PNDS, asoins ne’ebé relasiona ho programa merenda eskolár, no mós atividades iha setór saúde no agrikultura, ho viajen ba eskola ensinu báziku ida iha Likisá Vila, área turizmu komunitária iha Kaitehu, iha suku Mota-Ulun, postu administrativu Bazartete no estrutura saúde sira, inklui inaugurasaun ba sala konsulta ida iha Sentru Saúde Maubara no vizita ida ba maternidade iha Maumeta.
Iha Ermera, iha loron 25 fulan-fevereiru, Primeiru-Ministru vizita Sentru Saúde Komunitária Railaco, iha ne’ebé nia husu atu hametin atendimentu ba utente sira no observa kondisoins hela-fatin ba profisionál saúde sira, hodi destaka nesesidade ba koordenasaun iha intervensoins reabilitasaun. Iha loron ne’ebé hanesan, nia vizita sentru agrikultura ida iha Gleno, ne'ebé dedika ba hakiak Tilapia husi Agrikultura ne’ebé Hadi’a Jenetikamente (Genetically Improved Farmed Tilapia – GIFT), iha ne'ebé aprezenta informasaun kona-ba apoiu ba agrikultura lokál no ligasaun fornesimentu ba programa merenda eskolár, nune’e mós importánsia hosi formasaun ba benefisiáriu sira kona-ba hakiak ikan.
Iha Aileu, iha loron 26 fulan-fevereiru, Primeiru-Ministru vizita Escola Básica Central das Flores, iha Aileu Vila, hodi observa kondisoins infraestrutura no prosesu ensinu aprendizajen. Iha ámbitu enkontru servisu nian, ko’alia kona-ba asuntu sira ne’ebé relasiona ho preparasaun ba podér lokál, ho foku ba organizasaun administrativa, jestaun finanseira, planeamentu no koordenasaun entre níveis munisípais no baze, nune’e mós nesesidade atu promove prátika transparénsia no inkluzaun iha prestasaun servisus públikus.
Iha Manatutu, iha loron 27 fulan-fevereiru, Primeiru-Ministru vizita unidade produsaun oksijéniu no sentru internamentu iha Manatutu-Vila, no mós partisipa iha inisiativas dezenvolvimentu lokál, inklui projetu ida iha ámbitu PNDS ho objetivu atu fó apoiu ba hakiak fahi. Iha loron ne’ebé hanesan, halo lansamentu ba konstrusaun edifísiu Asembleia Munisipál Manatutu nian no asina plakas ne’ebé relasiona ho intervensoins iha área edukasaun no merenda eskolár, inklui eskola ida no dapur ida iha Hatularan, Laleia. Durante vizita ba Manatutu, diskute mós aspetu preparasaun munisipál ba prosesu desentralizasaun, ho referénsia ba nesesidade atu konsolida kapasidade administrativa, finanseira, no planeamentu.
Primeiru-Ministru hetan akompañamentu hosi delegasaun governmental ne’ebé inklui, Ministru Administrasaun Estatál, Tomás do Rosário Cabral, nune’e mós membrus Governu ho responsabilidade setoriál sira iha áreas ne’ebé maka diskute durante vizitas ne’e.
Faze daruak husi vizita ne’e sei hala’o husi loron 8 to’o 12 fulan-marsu, kobre munisípius Manufahi, Ainaru, Kovalima no Bobonaru. Faze datoluk marka ona ba loron 15 to’o 18 fulan-marsu, ho viajen sira ba munisípiu Lautein, Baukau no Vikeke.






































