Manatutu simu Sentru Treinamentu Florestál no lansamentu plantasaun ai-kameli no bafo (batar fós Kay Rala)

Iha loron 24 fulan-fevereiru tinan 2026, Ministru Agrikultura, Pekuária, Peskas no Florestas, Marcos da Cruz,  inaugura Sentru Treinamentu Florestál Integradu iha Balak, suku Aiteas, iha munisípiu Manatutu, no lansa atividades plantasaun ai-kameli no bafo (batar fós Kay Rala). Serimónia ne’e hetan partisipasaun husi Sekretáriu Estadu Florestas, Fernandino da Costa Vieira, no reprezentantes husi entidades oin-oin. 641132886 808720805601471 6064675947171108733 n 300x192 Manatutu simu Sentru Treinamentu  Florestál no lansamentu  plantasaun ai kameli no bafo (batar fós Kay Rala) 643904063 808718868934998 2632222909383224568 n 300x222 Manatutu simu Sentru Treinamentu  Florestál no lansamentu  plantasaun ai kameli no bafo (batar fós Kay Rala) 641320235 808718895601662 1062837421280851616 n 300x202 Manatutu simu Sentru Treinamentu  Florestál no lansamentu  plantasaun ai kameli no bafo (batar fós Kay Rala) 642208387 808721478934737 5925994787538045215 n 300x205 Manatutu simu Sentru Treinamentu  Florestál no lansamentu  plantasaun ai kameli no bafo (batar fós Kay Rala) 641188277 808721348934750 4381620246341781277 n 300x179 Manatutu simu Sentru Treinamentu  Florestál no lansamentu  plantasaun ai kameli no bafo (batar fós Kay Rala)

Durante serimónia ne’e, Ministru hateten katak setór floresta hasoru dezafius prinsipais rua: reflorestasaun ba áreas ne’ebé hetan degradasaun, ne’ebé rezulta husi tesi ai barak liu, no protesaun ba espésies ne’ebé eziste. Nia hateten katak Ministériu promove instalasoins viverus, ho objetivu atu apoia plantasaun iha área risku sira, proteje foho-lolon no hamenus degradasaun ambientál.

Sentru Treinamentu Florestál Integradu ne’e dezeña ba atividades   formasaun iha área florestas, agrikultura, pekuária no administrasaun, no disponivel ba funsionárius públikus, organizasaun naun-governamentál sira, no entidade sira seluk ne’ebé iha interese ba dezenvolvimentu setór ne’e.

Ministru destaka potensiál ekonómiku husi ai-kameli no enkoraja nia plantasaun iha rai ne’ebé disponivel. Nia informa katak  sira-ne’ebé iha interese bele hetan asesu ba ai-horis iha viveirus ne’ebé iha ona, liuliu iha Maubara.

Iha ámbitu kooperasaun interinstitusionál nian, promove mós plantasaun bafo (batar fós Kay Rala) iha koordenasaun ho Sekretaria Estadu Kooperativas, hodi destaka katak sereál ida-ne’e iha utilizasaun alimentár oioin no bele kontribui ba diversifikasaun produsaun agríkola no mós hametin seguransa alimentár.

Sekretáriu Estadu Florestas fó hanoin katak antes ne’e Ministériu seidauk iha instalasoins rasik ba atividades formasaun no afirma katak kriasaun Sentru Treinamentu ne’e sei haforsa abilidade téknika funsionáriu sira-nian, liuliu sira-ne’ebé iha Diresaun-Jerál Florestas. Fatin ne’e bele mós utiliza hosi instituisaun sira seluk ba formasaun no enkontrus téknikus.

Serimónia ne’e hetan partisipasaun husi autoridade munisípiu sira, reprezentantes forsa seguransa no defeza, parseirus institusionais no funsionárius husi setór florestál.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=47532