Sorumutu Konsellu Ministrus loron 14 fulan-janeiru tinan 2026

Prezidénsia Konsellu Ministrus

  Portavós Governu Timor-Leste
IX Governu Konstitusionál

……………………………………………………………………………………………………………

Komunikadu Imprensa

Sorumutu Konsellu Ministrus loron 14 fulan-janeiru tinan 2026

Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta hosi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Agio Pereira no Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál, Expedito Dias Ximenes, kona-ba alterasaun daruak ba Dekretu-Lei n. 42/2008, loron 26 fulan-novembru, ne’ebé transforma Rádiu no Televizaun Timor-Leste (RTTL) sai Empreza Públika.

Diploma ida-ne’e ho objetivu atu ajusta rejime jurídiku Rádiu no Televizaun Timor-Leste, Empreza Públika nian ho enkuadramentu legál foun ne’ebé estabelese hosi Dekretu-Lei n. 10/2025, loron 30 fulan-abríl, relasiona ho sistema fiskalizasaun no fiskalizasaun ba entidade jurídika públika sira ne’ebé halo parte iha Administrasaun indireta Estadu nian, hodi garante armonizasaun nesesária no koerénsia kuadru normativu ne’ebé aplikavel.

Alterasaun ne’ebé daudaun ne’e aprova ona responde mós ba inezisténsia to’o ohin loron, husi Konsellu Fiskál ida ne’ebé kompletu no iha funsaun iha RTTL, kondisaun ne’ebé ezije husi rejime jerál ba emprezas públikas. Haree ba difikuldade estruturál sira no limitasaun rekursus umanus espesializadus atu harii órgaun kolejiál ida ba fiskalizasaun, diploma ne’e prevee substituisaun Konsellu Fiskál ho órgaun singular ida, maka Fiskál Úniku, hodi bele garante kontinuidade no efikásia ba funsaun fiskalizasaun nian.

Haree ba faktu RTTL hanesan órgaun komunikasaun sosiál estadu nian no ninia funsionamentu depende ba finansiamentu Orsamentu Jerál Estadu, revizaun ida-ne’e reforsa mekanizmu akompañamentu no kontrolu husi parte membru Governu ne’ebé responsavel ba tutela no membru Governu responsavel ba área finansas, hodi promove supervizaun ida ne’ebé rigoroza liu ba utilizasaun rekursus públikus no ezekusaun atividades empreza nian.

*****

Aprova mós projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, Prezidente Komisaun Funsaun Públika, Agostinho Letêncio de Deus no hosi grupu traballu ba reforma jestaun rekursus umanus iha Administrasaun Públika nian, kona-ba Rejime Jurídiku ba Kontratus Traballu ho Termu Sertu iha Administrasaun Públika.

Diploma ida-ne’e ho objetivu prinsipál atu estabelese rejime jurídiku ida ne’ebé klaru, uniforme no transparente hodi selebra, jere no fiskaliza kontratus traballu ho termu sertu iha Administrasaun Públika, hodi garante utilizasaun ida ne’ebé responsavel ba rekursus umanus no finanseirus Estadu nian hodi hatán ba nesesidades temporárias servisus nian.

Entre medida prinsipál sira ne’ebé agora aprova ona maka definisaun ba prosedimentus rekrutamentu no selesaun nian bazeia ba kritériu méritu, transparénsia no igualdade jéneru, estabelesimentu regra sira ne’ebé klaru kona-ba durasaun kontratus no sira-nia limite renovasaun ida-idak, kriasaun kategoria kontratadu no eskalaun remuneratóriu ho valór mínimu no másimu ne’ebé define ona, no mós introdusaun ba mekanizmu jestaun no avaliasaun dezempeñu ne’ebé bazeia ba planu serbisu, relatóriu periódiku no indikadór sira rezultadu nian. Diploma ne’e mós estabelese regra espesífiku sira kona-ba impedimentu, eskluzividade, benefísiu aplikavel sira, fonte finansiamentu nian no mós responsabilidades hosi servisus rekursus umanus no Ministériu Finansas.

*****

Konsellu Ministrus aprova projetu Proposta Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Tomás do Rosário Cabral, kona-ba alterasaun daruak ba Lei n. 3/2004, loron 14 fulan-abril, Lei sobre Partidus Polítikus.

Inisiativa lejizlativa ne’e ho objetivu atu hametin natureza demokrátika interna partidus polítikus nian no prevene ligasaun naran partidu polítiku sira nian ho naran organizasaun rezisténsia nian.

*****

Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta hosi Ministru Komérsiu no Indústria, Filipus Nino Pereira, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 89/2023, loron 20 fulan-dezembru, sobre lisensiamentu setoriál ba atividades komersiais.

Diploma ida-ne’e nia objetivu atu korrije kontradisoins ne’ebé identifika durante prosesu regulamentasaun hosi rejime ne’ebé vigora daudauk, hodi nune’e bele garante nia kompatibilidade ho rejime jerál lisensiamentu ba atividades ekonómikas no ho rejimes setoriais seluk, hanesan rejimes ba turizmu, saúde, petrolíferu no minerál.

Ho alterasaun ne’ebé agora aprova ona, estabelesimentu sira ne’ebé hala’o atividade hanesan restaurante no fa’an bebidas, no mós sira ne’ebé fa’an produtus farmaséutikus, kombustíveis no mineráis esklui hosi rejime ida-ne’e, tanba atividade sira-ne’e iha nafatin sira-nia lejizlasaun rasik.  Introdús mós aperfeisoamentu balu no rekizitu tékniku aplikavel balu ne’ebé simplifika ona ba estabelesimentus komersiais.

*****

Ministru Komérsiu no Indústria mós halo aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus kona-ba partisipasaun Timor-Leste nian iha Retiru Sorumutu Funsionarius Importantes Ekonomia ASEAN nian (SEOM Retreat), ne’ebé hala’o iha fulan-dezembru liubá, no mós kona-ba preparasaun Sorumutu Funsionarius Importantes Ekonomia ASEAN nian (SEOM 1/57), ne’ebé ajenda ona ba fulan ida-ne’e, iha Filipinas.

Aprezentasaun ne’e enkuadra Retiru SEOM hanesan momentu reflesaun estratéjiku ida kona-ba ajenda ekonómika ASEAN nian ba períodu pós-2025, inklui inísiu implementasaun Vizaun Komunidade ASEAN 2045 nian no Planu Estratéjiku Komunidade Ekonómika ASEAN nian ba tinan 2026–2030, no mós aliñamentu prioridade rejionál sira iha kontestu prezidénsia Filipinas nian ba ASEAN iha 2026.

Destaka mós importánsia hosi partisipasaun Timor-Leste nian iha prosesu ida-ne’e, nu’udar Estadu-Membru ASEAN nian ne’ebé foun liu, hodi fó énfaze ba reforsu hosi envolvimentu nasionál iha mekanizmu koordenasaun ekonómika rejionál no preparasaun téknika no institusionál ne’ebé hala’o daudaun atu garante integrasaun plena iha mekanizmu sira organizasaun nian. REMATA

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=46795