Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, dezloka ba Londres hodi partisipa iha sorumutu estratéjiku ida, iha loron 19 to’o 20 fulan-setembru tinan 2025, ho jurista internasionál famozu sira ne’ebé espesilizadus iha Direitu Internasionál no ho ekipa jurídika nasionál, nu’udar parte ida hosi preparasaun ba negosiasaun formál sira ho Indonézia kona-ba delimitasaun fronteiras terrestres no marítimas, ne’ebé prevee ba inísiu fulan-dezembru ne’e.
Iha Londres, Xefe Governu, ne’ebé akompaña husi ekipa Gabinete Fronteiras Terrestres no Marítimas, hasoru malu ho advogadu no konselleiru jurídiku seniór sira ne’ebé akompaña ona prosesu delimitasaun fronteiras Timor-Leste nian, ho objetivu atu hetan akordu no prepara pozisaun nasionál atu aprezenta iha negosiasaun sira ho Indonézia.

Nu’udar parte ida hosi dezlokasaun ida-ne’e, no reprezenta Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, Primeiru-Ministru entrega Orden Timor-Leste ba figura estranjeiru na’in-tolu ne’ebé dezempeña papél desizivu iha prosesu delimitasaun fronteira marítima entre Timor-Leste no Austrália, ne’ebé konklui iha tinan 2018. Figura sira ne’ebé simu kondekorasaun ne’e maka Profesór Sir Elihu Lauterpacht (ho títulu póstumu), Profesór Alan Vaughan Lowe no Janet Legrand OBE KC (Hon). Entrega kondekorasaun hirak-ne’e hala’o tuir serimónia ofisiál ne’ebé realiza iha Dili, iha fulan-maiu tinan ida-ne’e, iha ne’ebé rekoñese personalidade na’in-15 ba sira-nia kontribuisaun ba estabelesimentu fronteiras marítimas iha Tasi Timor, no sira na’in-tolu ne’ebé agora hetan omenajen la konsege marka prezensa iha tempu ne’ebá.
Iha okaziaun ne’e, Xanana Gusmão subliña katak, “iha tempu ne’ebé ita iha hela prosesu negosiasaun fronteiras ho Indonézia, kondekorasaun sira ne’e reprezenta rekoñesimentu no agradesimentu, lori Prezidente Repúblika no povu timoroan nia naran, ba ema hotu nia kontribuisaun”. Xefe Governu hatudu mós konfiansa katak “sira sei kontinua fahe matenek ne’ebé permite ita atu hetan susesu ho Austrália, no ne’ebé sei ajuda mós ita atu hetan rezultadu pozitivu iha negosiasaun ho Indonézia”.
Durante estadia, Primeiru-Ministru mós hasoru malu ho komunidade timoroan ne’ebé hela iha Reinu Unidu, akompaña hosi Embaixadór João Paulo da Costa Rangel. Iha sorumutu ne’e, nia hato’o ninia satisfasaun kona-ba oinsá timoroan sira moris iha unidade, fó apoiu ba malu no kontribui ba prestíjiu Timor-Leste nian.
Embaixadór ne’e destaka progresu ne’ebé alkansa ona hodi hatán ba nesesidade sidadaun sira nian, liu-liu emisaun pasaporte no billete identidade rihun ba rihun, loke konsuladu sira iha Belfast no Glasgow, no planeamentu ba reprezentasaun foun ida iha Greenwich, nune’e mós perspetiva atu loke Embaixada Reinu Unidu nian ida iha Dili.
Molok to’o iha Reinu Unidu, Xefe Governu vizita provínsia Bali, Indonézia, hodi fó solidariedade ba vítima sira hosi udan-boot ne’ebé hamosu inundasaun iha sidade balu iha illa ne’e, ne’ebé kauza ema na’in-18 mate, atus ba atus lakon uma no estraga maka’as iha infraestrutura sira. Haree ba situasaun ida-ne’e, Konsellu Ministrus, iha sorumutu loron 12 fulan-setembru, aprova atribuisaun dolar amerikanu millaun 2,5 ba provínsia Bali, ho objetivu atu apoia esforsu asisténsia umanitária no rekuperasaun.
Primeiru-Ministru fila mai Dili ohin, loron 22 fulan-setembru tinan 2025.