Sorumutu Konsellu Ministrus nian iha loron 11 fulan-juñu tinan 2025
Prezidénsia Konsellu Ministrus
Portavós Governu Timor-Leste
IX Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutu Konsellu Ministrus nian iha loron 11 fulan-juñu tinan 2025
Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili no aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta hosi Ministru Obras Públikas, Samuel Marçal, kona-ba alterasaun daruak ba Dekretu-Lei n. 11/2006, loron 12 fulan-abríl, ne’ebé kria Institutu Jestaun Ekipamentus no Apoiu ba Dezenvolvimentu Infraestruturas no aprova ninia estatutu.
Ho alterasaun ida-ne’e, IGEADI nia ámbitu atividade sira habelar, hodi permite atu fornese formasaun téknika espesializada no sertifikada ba ninia rekursus umanus rasik, ba profisionál husi instituisaun sira seluk no ba sidadaun sira ein-jerál. Treinamentu ne’e sei foka liu ba utilizasaun, jestaun no manutensaun ba mákina no ekipamentu ho risku aas ne’ebé utiliza iha konstrusaun sivíl no obras públikas. Ba ida-ne’e, Institutu bele estabelese parseria ho entidade públika ka privada, nasionál ka estranjeira, ho esperiénsia ne’ebé komprovadu iha área sira-ne’e.
Estatutu sira IGEADI nian mós hetan atualizasaun atu garante kumprimentu ba norma sira ne’ebé vigora kona-ba rejime Administrasaun Direta no Indireta Estadu nian.
*****
Nune’e mós ho proposta hosi Ministru Obras Públikas, Samuel Marçal, Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé ho objetivu atu estabelese regras kona-ba utilizasaun mákina no ekipamentu sira ho risku aas.
Diploma ne’e define rejime lisensiamentu obrigatóriu ba operadór mákina sira hanesan gindaste, eskavadora, empilladór, retroeskavadora, plataforma elevatória no ekipamentu pezadu sira seluk ne’ebé uza iha konstrusaun sivíl no obras públikas. Ninia objetivu mak atu reforsa seguransa ba traballadór no komunidade sira, hodi bele prevene asidentes no garante katak profisionál sira ne'ebé treinadu no sertifikadu ho di'ak de'it mak opera tipu ekipamentu ida-ne'e.
Entre medida prinsipál sira ne’e, inklui kria kursu formasaun espesífika ho komponente teórika no prátika, ne'ebé organiza hosi Institutu Jestaun Ekipamentus no Apoiu ba Dezenvolvimentu Infraestruturas (IGEADI, akrónimu iha lian portugés), ne'ebé sei responsavel mós ba emisaun lisensa profisionál. Diploma ne’e mós estabelese norma mínima sira seguransa téknika nian hodi utiliza ekipamentu sira, regra sirkulasaun iha dalan públika sira no iha áreas serbisu nian, no prosedimentu ba fiskalizasaun no aplikasaun koimas bainhira akontese infrasaun.
*****
Aprova mós projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, Gastão Francisco de Sousa, kona-ba alterasaun daruak ba Dekretu-Lei n. 13/2016, loron 18 fulan-maiu, ne’ebé Regula Fundu Infraestruturas.
Objetivu prinsipál husi inisiativa lejizlativa ida-ne’e maka reforsa governasaun di’ak, transparénsia no responsabilizasaun iha jestaun Fundu Infraestruturas, garante partisipasaun boot-liu husi Xefe Governu iha desizaun sira kona-ba finansiamentu projetus ho importánsia boot ba dezenvolvimentu nasionál. Bazeia ba rekonfigurasaun kompeténsias foin lalais ne’ebé introdús hosi Kódigu Aprovizionamentu no Kontratus Públikus foun, diploma ne’e esklarese papél Primeiru-Ministru nian iha deliberasaun sira hosi Konsellu Administrasaun Fundu nian, liuliu iha projetus ho valór liu dolar millaun lima.
Diploma ne’e altera artigu 9.º, 10.º no 11.º hosi regulamentu ne’ebé daudaun ne’e vigora, hodi reforsa kompozisaun no funsionamentu Konsellu Administrasaun nian, no mós introdús alínea foun ida ba artigu 4.º, ne’ebé esklarese objetivus públikus Fundu nian hodi hateten katak fundu ne’e bele mós finansia beins ne’ebé nesesáriu ba funsionamentu infraestruturas ne’ebé hetan apoiu. Ho alterasaun hirak-ne’e, Governu hakarak atu garante artikulasaun ida ne’ebé efikás liu entre objetivu estratéjiku sira investimentu públiku no jestaun rigoroza ba rekursus finanseirus Estadu nian.
*****
Tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Transportes no Komunikasoins, Miguel Marques Gonçalves Manetelu, iha nia kna’ar nu’udar Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus no Ministru Turizmu no Ambiente ein-ezersísiu, Konsellu Ministrus delibera hodi aprova aprezentasaun kandidatura Timor-Leste nian hodi sai uma-na’in ba Kongresu Internasionál ba Edukasaun Ambientál hosi País no Komunidade Lian Portugés (CPLP, sigla iha lian portugés) – EALUSÓFONA 2027 nian ba da-9, ne’ebé propoin atu hala’o iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Kusi Ambenu, husi loron 19 to’o 23 fulan-jullu tinan 2027.
Kongresu ida-ne'e nu’udar plataforma multilaterál privilejiada ida hodi fahe esperiénsia sira, promove kooperasaun internasionál no dezenvolve estratéjias edukasaun ambientál nian ne'ebé komún. Hala’o eventu ida-ne’e iha Timor-Leste sei tulun atu hasa’e konxiénsia ambientál iha nasaun ne’e, enkoraja fahe prátika di’ak sira no konsolida papél ativu Timor-Leste nian hodi promove sustentabilidade ekolójika iha espasu CPLP, iha tempu ne’ebé mundu hasoru hela krize ambientál ne’ebé laiha presedente.
Konsellu Ministrus mós deside atu fó responsabilidade ba Ministériu Turizmu no Ambiente atu koordena, hamutuk ho ministériu relevante sira no parseiru nasionál no internasionál sira, asaun nesesáriu hotu-hotu ba preparasaun, organizasaun no realizasaun Kongresu, inklui prosesu formál kandidatura nian. Autoriza mós submisaun pedidu ko-finansiamentu ho montante dolar amerikanu rihun 150 ba Fundu Espesiál CPLP nian, iha ámbitu orsamentu totál estimativa dolar rihun 500, ne’ebé prepara ona iha parseria ho Sentru Edukasaun no Informasaun Ambientál (CEIA, akrónimu iha lian portugés), Asosiasaun Portugeza ba Edukasaun Ambientál (ASPEA, akrónimu iha lian portugés) no Rede Luzófona ba Edukasaun Ambientál (REDELUSO).
*****
Ikus liu, aprova projetu Rezolusaun Governu ba alterasaun dahaat ba Rezolusaun Governu n. 7/2024, loron 24 fulan-janeiru, kona-ba Kriasaun Komisaun Ezekutiva ho objetivu atu estabelese Zona Ekonómika Espesiál Dezenvolvimentu iha Oe-Kusi Ambenu (ZEEDOA).
Ho alterasaun ida-ne’e, mandatu Komisaun Ezekutiva nian hanaruk ba períodu fulan haat. Durante períodu ida-ne’e, bandu kontratasaun hotu-hotu ba funsionáriu públiku, tékniku no asesór foun, tantu ba órgaun administrativu Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Cusse Ambeno (RAEOA) no ba Komité Ezekutivu ZEEDOA nian. Prezidénsia Konsellu Ministrus nian tenke prepara dokumentu tékniku no jurídiku sira ne’ebé presiza ba kriasaun estrutura funsionál foun ida iha RAEOA, ne’ebé besik hanesan ho rejime munisipál ne’ebé adota iha divizaun administrativa sira seluk país nian, iha ne’ebé Atoni (Oekusi-oan) sira bele asume responsabilidade ba jestaun administrativa no ekonómika Rejiaun nian. REMATA