Ohin, loron 16 fulan-maiu tinan 2025, remata ona Konferénsia Internasionál Dili nian ba Daruak kona-ba Direitu Marítimu, inisiativa ida husi Gabinete Fronteiras Terrestres no Marítimas (GFTM) ne’ebé, durante loron rua, iha Timor-Leste halibur espesialistas, juristas no reprezentantes governamentais no diplomatas husi país oin-oin no organizasoins rejionais, hodi debate rezolusaun disputas marítimas ho forma pasífika no dezafius ne’ebé mosu iha kontestu jestaun tasi nian.
Iha sesaun abertura ba loron daruak no ikus husi konferénsia ne’e, Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão halo intervensaun ida ne’ebé reafirma kompromisu Timor-Leste nian ba direitu internasionál, hodi subliña katak “relasoins internasionais hala’o liuhosi linguajen direitu” no ida-ne’e “fornese enkuadramentu ba rezolusaun litíjius ho forma pasífika, prevensaun ba agresaun no protesaun direitus no soberania – ba Estadu hotu-hotu, la haree ba ninia dimensaun ka podér”. Xefe Governu afirma mós katak, “iha tempu ne’ebé direitu internasionál hetan presaun maka’as”, konferénsia ida-ne’e ho objetivu atu “apoia diálogu no kooperasaun, no afirma prinsípius direitu internasionál”, hodi defende katak “esensiál atu nasaun sira serbisu hamutuk hodi promove unidade, sentidu ba objetivu komún no dame”.
Hodi fó-hanoin kona-ba esperiénsia istóriku Konsiliasaun Obrigatóriu entre Timor-Leste no Austrália tuir UNCLOS, ne’ebé hamosu Tratadu Fronteira Marítima iha tinan 2018, Primeiru-Ministru destaka valór mekanizmu rezolusaun disputa ho forma pasífika no enkoraja Estadu sira seluk atu konsidera solusaun legál ne’ebé hanesan ba disputa fronteira ne’ebé kleur ona. “Ami fiar katak ami-nia esperiénsia bele sai interese ba nasaun sira seluk”, nia hateten, no subliña mós importánsia hodi adapta jestaun tasi nian ba dezafiu foun sira ne’ebé hamosu hosi mudansa klimátika.
Primeiru-Ministru alerta kona-ba ameasa sira ne’ebé aumenta ba biodiversidade tasi no efeitu sira hosi nivel tasi ne’ebé sa’e, ho destaka Timor-Leste nia esforsu hodi konserva ambiente tasi, maka hanesan liuhosi kriasaun parke mariñu nasionál ida iha Illa Ataúru no konstrusaun Sentru Edukasaun Mariña ida. Nia hatutan tan katak “mudansa loloos presiza vontade polítika no asaun koletiva – hosi governu, empreza sira no sosiedade sivíl”, hodi subliña katak Estadu Illa Ki’ik sira ne’ebé iha hela Dezenvolvimentu “maka sira ne’ebé kontribui menus liu ba mudansas klimátikas, maibé sofre liu hosi ninia efeitu sira”.
Loron daruak hosi konferénsia ne’e foka liu ba impaktu hosi alterasaun klimátika no nivel tasi ne’ebé sa’e ba delimitasaun marítima, ba paresér konsultivu sira hosi Tribunál Internasionál Direitu Marítimu (ITLOS) no Tribunál Internasionál Justisa (TIJ), no ba implikasaun sira hosi Tratadu foun kona-ba Biodiversidade aleinde Jurisdisaun Nasionál (Tratadu Tasi Internasionál). Durante painél haat, akadémikus no país sira liuliu país vulneravel sira ba alterasoins klimátikas halo intervensaun, no mós peritu sira iha direitu internasionál no iha ambiente tasi.
Sesaun enserramentu ne’e lidera husi Elizabeth Exposto, Xefe Gabinete Primeiru-Ministru, Diretora Ezekutiva GFTM no Ko-ajente Timor-Leste nian iha Konsiliasaun Tasi Timor.
Konferénsia ne’ebé marka mós aniversáriu kriasaun Gabinete Fronteiras Terrestres no Marítimas nian ba da-10, nu’udar plataforma ida ba diálogu entre reprezentantes ASEAN, CPLP, g7+, Estadus Pasífiku no peritu internasionál sira, hodi promove fahe koñesimentu no hametin kooperasaun ba rezolusaun disputas marítimas ho forma pasífika