Konferénsia Internasionál Dili nian ba Daruak kona-ba Direitu Marítimu hahú iha Kinta-feira ida-ne’e, loron 15 fulan-maiu 2025, ho tema “Hasoru Dezafiu: Direitu Marítimu no Rezolusaun Litíjiu Marítimu”. Konferénsia ne’ebé organiza hosi Gabinete Fronteiras Marítimas no Terrestres (GFTM) Timor-Leste, durante loron rua, halibur responsavel importante no reprezentante sira hosi Estadus Pasífiku, ASEAN, grupu g7+ hosi nasaun frajil sira, Komunidade País Lian Portugés (CPLP, sigla iha lian portugés) no nasaun sira seluk, ho objetivu atu promove diálogu, fahe koñesimentu no kooperasaun iha rezolusaun disputas marítimas ho dalan pasífika.
Iha sesaun abertura, ne’ebé hala’o iha Salaun Nobre Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun nian, Prezidente Repúblika Demokrátika Timor-Leste, José Ramos-Horta, destaka katak “direitu internasionál hanesan fundasaun iha-ne’ebé ita harii ona ita-nia independénsia” no fó-hanoin katak “Konvensaun [Nasoins Unidas kona-ba Direitu Marítimu (UNCLOS)] prevee enkuadramentu jurídiku marítimu ba jestaun tasi, ne’ebé trasa direitu no responsabilidade nasaun sira nian kona-ba utilizasaun oseanu iha mundu, protesaun ba ambiente tasi, direitu Estadu hotu-hotu atu buka uza tasi sira ho dame, no rezolve disputas fronteira marítima nian”. Refere kona-ba importánsia hosi multilateralizmu no kooperasaun internasionál, nia mós subliña katak “Nasoins Unidas no direitu internasionál importante tebes ba Estadu ki’ik sira”, tanba sira hala’o funsaun “bazeia ba prinsípiu katak Estadu hotu-hotu, la haree ba ninia dimensaun ka kbiit, sira hotu hanesan”.
Iha sesaun abertura ne’e konta mós diskursu husi Prezidente Tribunál Internasionál Direitu Marítimu (ITLOS, akrónimu iha lian Inglés), Juis Tomas Heidar. Tuirmai konferénsia ne’e kontinua iha JL World Hotel ho aprezentasaun husi peritu no profisionál koñesidu sira iha área Direitu Marítimu, ne’ebé mai husi governus, universidades, tribunál internasionál sira no sosiedades advogadu.
Durante dadeer, partisipante sira diskute, iha painél dahuluk, kona-ba dezenvolvimentu sira ne’ebé foin lalais ne’e iha rezolusaun ba disputas fronteira marítima nian. Painél daruak aborda rezolusaun disputa marítima sira iha rejiaun Indo-Pasífiku.
Painél datoluk ne’ebé dedika ba tema “Lisaun sira ne’ebé Aprende hosi Konsiliasaun Tasi Timor nian”, marka ho intervensaun hosi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministru, Agio Pereira, ne’ebé reprezenta Timor-Leste iha prosesu Konsiliasaun Obrigatória ho Austrália. Ministru aprezenta análize ida ne’ebé kle’an kona-ba prosesu ne’ebé lori ba asinatura Tratadu Fronteira Marítima, ne’ebé hala’o iha fulan-marsu 2018, iha sede Nasoins Unidas nian, iha Novaiorke.
Ministru Agio Pereira deskreve “Timor-Leste nia luta ho Austrália hodi asegura nia fronteiras marítimas” hanesan “funu David kontra Golias entre nasaun ki’ik ida no nasaun boot ida, iha kontestu interese sira ne’ebé kompete malu kona-ba rekursus no istória polítika ida ne’ebé kompleksu”, hodi hatutan tan katak “liuhusi de’it inisiativa brani hodi lansa prosesu konsiliasaun obrigatória dahuluk tuir UNCLOS ne’ebé ikusmai ita bele alkansa delimitasaun ba ita-nia fronteiras”.
Ministru afirma mós katak “konsiliasaun obrigatóriu ne’e halo ho loloos ba situasaun sira hanesan ida ne’ebé Timor-Leste hasoru iha tempu ne’ebá”, “ho objetivu atu fasilita rezolusaun litíjiu” no “habesik parte sira ba solusaun ne’ebé negosia ona”. Nia fó-hanoin mós katak “iha loron 11 fulan-abríl tinan 2016, Timor-Leste sai hanesan Estadu dahuluk ne’ebé hahú prosesu konsiliasaun obrigatória” no katak “tratadu ne’e konkorda ona iha fulan-outubru [2017], iha Haia, no ikusmai asina iha loron 6 fulan-marsu [2018], iha Novaiorke, iha sede Nasoins Unidas nian, ho prezensa hosi Sekretáriu-Jerál ONU”.
Hanoin hikas momentu prinsipál sira iha prosesu konsiliasaun, Agio Pereira subliña importánsia lideransa no unidade nasionál nian, hodi afirma katak “Timor-Leste hatudu ona klareza boot no objetivu ida de’it. Ita tau ona nu’udar ita-nia objetivu delimitasaun ba ita-nia fronteira marítima permanente sira, bazeia ba lei internasionál. Ami la buka favór no mós la nakdoko iha dezafiu sira ne’ebé ami hasoru. Ami metin nafatin iha objetivu ida-ne’e”. Nia mós destaka papél desizivu Xefe Negosiadór nian, hodi afirma katak Xanana Gusmão “hanesan lutadór ida ne’ebé forte”. Ninia esperiénsia no matenek maka rikusoin ne’ebé folin-laek (sura labele)” no “permite ami-nia ekipa atu serbisu ho koezaun ba objetivu komún ida”.
Refere ba Komisaun Konsiliasaun, nia realsa katak Komisaun Konsiliasaun “presiza tempu hodi informa-an no komprende ami-nia situasaun” no “medidas harii konfiansa nian” ne’ebé nia propoin “desizivu tebes hodi haburas konfiansa ne’e”.
Ministru destaka mós papél Gabinete Fronteiras Marítimas nian, ne’ebé “funsiona hanesan pontu fokál sentrál ba esforsu sira Estadu nian no mós ba ami-nia ekipa asesoria jurídika internasionál ne’ebé exelente”. Nia konklui, hodi salienta “priviléjiu atu hetan apoiu luan hosi partidu polítiku sira hotu, sosiedade sivíl iha Timor-Leste, no apoiante sira iha Austrália, Portugál no nasaun sira seluk. Ema hotu hamutuk ho ami, hodi permite ami avansa ho negosiasaun sira ne’ebé susar”.
Konferénsia kontinua aban, ho diskursu abertura hosi Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, no painél ne’ebé dedika ba jestaun área marítima sira ne’ebé iha hela disputa no ba promosaun governasaun tasi nian, impaktu sira hosi alterasaun klimátika no nivel tasi ne’ebé sa’e iha delimitasaun marítima, paresér konsultivu sira hosi ITLOS no Tribunál Internasionál Justisa kona-ba alterasaun klimátika, no Tratadu foun iha Zona Livre Tasi nian (Áreas ne’ebé la pretense ba Jurisdisaun Nasionál) no ninia implikasaun sira ba governasaun globál. Iha sesaun enserramentu ne’e sei konta ho Elizabeth Exposto, Xefe Gabinete Primeiru-Ministru no Diretora Ezekutiva GFTM no Ko-ajente Timor-Leste iha Konsiliasaun Tasi Timor.
Konferénsia Internasionál Dili ba Daruak ne’e marka mós aniversáriu ba dala 10 estabelesimentu Gabinete Fronteiras Marítimas no Terrestres nian.