Sorumutu Konsellu Ministrus, loron 13 fulan Outubru tinan 2010

IV GOVERNO CONSTITUCIONAL

SECRETARIA DE ESTADO DO CONSELHO DE MINISTROS

……………………………………………………………………………………………………………………………

KOMUNIKADU IMPRENSA

Sorumutu Konsellu Ministrus, loron 13 fulan Outubru tinan 2010

Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Kuarta, loron 13 fulan Outubru tinan 2010, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministrus, iha Palásiu Governu, iha Dili, no  halo aprovasaun ba:

1. Alterasaun daneen ba Lei-oan Governu nian

Maske Lei-oan IV Governu Konstitusionál prevee ezisténsia Sekretáriu Estadu rua iha estrutura Ministériu Negósius Estranjeirus nian, hori uluk kedas, Ministériu ne’e iha estrutura governativa ida ne’ebé mínima, reduzida de’it ba ministru ne’ebé refere. Iha termu servisu nian, opsaun ida-ne’e lori ezijénsia bo’ot ida ba membru Governu ida-ne’e, hanesan nesesidade atu haketak kestaun barak. Hanoin mós katak, dezempeñu ba funsaun kargu espesífiku ida-ne’e, rekere bebeik auzénsia ba país.

Nune’e, Konsellu Ministrus konsidera importante atu reforsa kapasidade polítika Ministériu nian, hodi kria fatin ida Vise-Ministru nian, ho misaun atu tulun titulár Ministériu iha nia kna’ar lor-loron nian.

2. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Rejime Jerál kona-ba Avaliasaun ba Ensinu Superiór no Kria Ajénsia Nasionál ba Avaliasaun no Akreditasaun Akadémika (ANAAA)

Estruturasaun sistema ida ho garantia kualidade ne’ebé hetan rekoñesimentu iha nível internasionál, sai nu’udar objetivu ida hosi objetivu sira seluk IV Governu Konstitusionál nian ba polítika ensinu superiór. Atu kumpri objetivu ida-ne’e, iha tinan 2007-2008, hahú ona servisu avaliasaun no akreditasaun inisiál no intermédia ba estabelesimentu ensinu superiór sira, hosi Komisaun independente ida kompostu husi peritu internasionál sira.

Hafoin servisu inisiál ida-ne’e hotu tiha, oras ne’e importante atu kria Ajénsia Nasionál ba Avaliasaun no Akreditasaun Akadémika (ANAAA) nian ida, atu fó kontinuidade ba sistema akreditasaun nian liu hosi prosedimentu iha ne’ebé, alende auto-avaliasaun hosi estabelesimentu sira ne’e rasik, iha mós avaliasaun esterna ida. Organizmu ida-ne’e tenke iha independénsia sientífika no pedagójika no tenke hakru’uk ba padraun internasionál sira.

3. Rezolusaun Governu nian ne’ebé aprova Polítika Governu nian ba Konversaun Ajente Administrasaun nian  ba Funsionáriu Públiku Permanente

IV Governu Konstitusionál iha devér atu garante Funsaun Públika ida-ne’ebé profisionál no efisiente, ho kondisaun ne’ebé di’ak no soi duni atu bele hala’o servisu. Governu rekoñese katak, daudaun ne’e eziste proporsaun ida  aas hosi Ajente Administrasaun (funsionáriu temporáriu), ne’ebé mak hala’o funsaun permanente. Atu redús proporsaun ida-ne’e, Komisaun Funsaun Públika propoen polítika ne’ebé estabelese prosesu ida-ne’ebé adekuadu iha konversaun temporáriu ba permanente. Polítika ida-ne’e, hanesan objetivu atu atinje ekilíbriu ida-ne’ebé di’ak liu entre direitu traballadór sira nian, nesesidade organizasaun, prudénsia fiskál no dezenvolvimentu estável no sustentável Funsaun Públika nian iha Timor-Leste, tuir lei ne’ebé mak reje iha ninia kriasaun no jestaun.

Konsellu Ministrus analiza, mós:

1. Aprezentasaun prévia kona-ba Rezultadu Sensu 2010

Diresaun Nasionál Estatístika (DNE) halo nia aprezentasaun preliminár kona-ba rezultadu Sensu 2010 ba Konsellu Ministrus.  Alende rezultadu provizóriu konsulta nasionál nian ne’ebé hala’o tiha iha fulan Jullu liubá, DNE (dependente ba Ministériu Finansas) esplika metodolojia ne’ebé mak nia aplika tiha ona, iha inkéritu no mós ba rezultadu averiguasaun. Aprezentasaun públika hosi rezultadu preliminár hirak ne’e, sei hala’o iha loron 20 (Loron Mundiál Estatístika nian). Rezultadu difinitivu ba dahuluk, sei halo aprezentasaun iha fulan Abril tinan oin mai.

2. Aprezentasaun Orsamentu Komisaun Nasionál Eleisaun (CNE)

Haree ba traballu espesífiku  ne’ebé Komisaun Nasionál Eleisaun hala’o tiha ona, aprezenta no halo mós diskusaun kona-ba metodolojia ne’ebé atu aplika no tempu nesesáriu ba Komisaun atu hala’o ninia misaun. Objetivu prinsipál ba análize ida-ne’e, mak definisaun ba orsamentu ne’ebé sei fó ba CNE iha tinan fiskál oin mai.

3. Aprezentasaun ba dokumentu ne’ebe defini kona-ba Planu Direktor Saneamentu no Drenejen ba Díli

Planu ne’e, ne’ebé Konsellu Ministru disponibiliza tiha ona orsamentu ho osan dólar millaun ida rihun atus lima, ne’ebé  sei dezenvolve hosi ekipa internasionál ida ne’ebe  lidera hosi konselleiru espesiál Primeiru Ministru, Steve Bracks. Planu ne’e mak sei projekta dezenvolvimentu ba saneamentu no bee- dalan iha kapitál Timor-Leste.

Tuir proposta kona-ba planu servisu ne’ebé aprezenta ba Konsello Ministru, Planu Direktor ne’e sei remata iha tinan 2011 nia rohanne’e inklui mos estratejia ba implementasaun fazeda ba konstrusaun, operasaun no manutensaun ba sistema saniamentu no drenajen iha Díli to’o tinan 2025.

4. Proposta Lei ba alterasaun dahuluk kona-ba Lei Fundu Minarai

Hafoin hala’o tiha aprezentasaun ba Konsellu Ministrus, iha loron 29 fulan Setembru liubá, kona-ba diversifikasaun investimentu Fundu Minarai nian, hasai tiha konkluzaun katak, nesesidade atu halo alterasaun lei ba posibilidade diversifikasaun ida-ne’e, grupu traballu Ministériu Finansas ohin aprezenta tiha ona, sira nia proposta alterasaun. Atu habadak, hanesan proposta alterasaun kona-ba polítika investimentu no perfil ba risku; tranferénsia/regra levantamentu; uza Fundu Minarai hanesan garantia ba empréztimu; ba Jestaun Operasionál; no ikus liu, iha Koperasaun Konsultivu ba Investimentu.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=4083