Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 20 fulan-setembru tinan 2024

Prezidénsia Konsellu Ministrus

  Portavós Governu Timor-Leste
IX Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 20 fulan-setembru tinan 2024

Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no reafirma nia solidariedade ho nasaun sira ASEAN nian ne’ebé afetadu hosi tufaun Yagi, ne’ebé ninia konsekuénsia sira ne’ebé hamosu estragu boot, inklui inundasaun maka’as no rai-halai, rezulta ema atus ba atus mate, liuliu iha Myanmar no Vietname. Aleinde ne'e, uma rihun ba rihun hetan destruisaun, hodi obriga ema barak atu muda iha rejiaun tomak.

*****

Konsellu Ministrus mós reafirma nia solidariedade kle’an ho Repúblika Portugál, ne’ebé hasoru hela dezafiu sira husi inséndiu floresta sira foin lalais ne’e iha norte no sentru nasaun nian, ne’ebé estraga ona ai-laran liu ektare rihun 120 no rezulta ema lakon vida. Governu Timor-Leste hato’o nia apoiu ba povu portugés no rekoñese kompromisu hosi operadór rihun ba rihun ne’ebé kontinua kombate ahi-lakan, hodi kontribui ba rekuperasaun hosi estragu ne’ebé kauza hosi trajédia ida-ne’e.

******

Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Petróleu no Rekursus Minerais, Francisco da Costa Monteiro, kona-ba akizisaun interese partisipativu sira iha Kontratu Fahe Produsaun PSC-TL-SO-T 19- 12 no PSC -TL-SO-T 19-13 kona-ba Kampu Bayu-Undan.

TIMOR GAP, nu’udar entidade públika ne’ebé responsavel ba jestaun interese petróleu Estadu nian, sei iha interese partisipativu 16% iha Kampu Bayu-Undan. Santos iha 36.5%, SK E&S iha 21%, INPEX iha 9.6%, Eni iha 9.2% no ikusliu Tokyo Timor Sea Resources iha 7.6%. Entrada TIMOR GAP, liuhusi subsidiáriu sira, iha projetu Bayu-Undan nu’udar oportunidade di’ak ida ba empreza públika ne’ebé iha responsabilidade atu kaer no jere patrimóniu ne’ebé Estadu Timor-Leste iha setór petrolíferu hodi reforsa nia koñesimentu tékniku iha projetu produsaun petrolífera no aselera dezenvolvimentu ba ninia rekursus umanus.

Tranzasaun ne’e sei hala’o ba valór simbóliku dolar amerikanu 1 ne’ebé sei selu ba vendedór ida-idak ne’ebé envolve, prátika komún ida iha operasaun sira ho tipu ida-ne’e, ne’ebé ho objetivu atu fasilita transferénsia interese no direitu partisipativu sira, hodi garante kontinuidade  operasaun petrolífera nian iha Kampu Bayu-Undan.

Kampu Bayu-Undan, ne’ebé lokaliza iha tasi-laran Timor-Leste nian maizumenus kilómetru 500 hosi Darwin, hala’o ona operasaun dezde tinan 2004, hamosu reseita liu dolar amerikanu biliaun 25 ba nasaun ne’e. Projetu ne’e emprega timoroan hamutuk 350 resin iha knaar onshore no offshore, ho 100% forsa traballu Santos nian iha Timor-Leste kompostu husi traballadór nasionál sira. REMATA

   Ba leten