Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 5 Agostu 2010

Sekretáriu Estadu Konselhu Ministrus no Porta-Vóz

Ofisiál Governu Timor-Leste

Díli, 5 Agostu, 2010

 

Timor-Leste halibur hotu ona dadus ba Sensu Nasionál 2010 nian

 

Faze atu halibur dadus, durante loron 17, kona-ba Timor-Leste nia Sensu Populasaun no Uma-kain konsege remata ona. Diresaun Nasionál Estatístikas Ministériu Finansas nian mak hala’o, i sensu ne’e ho objetivu atu atualiza informasoens estatístikas kona-ba aspetus demográfikus, ekonómikus no sosiais nasaun ne’e nian. Ida ne’e mak sensu Timor-Leste nian ba dala-rua depois-de independênsia, hodi hatudu oinsá lós populasaun nia retratu ka nia ilas iha 11 Julhu, 2010. Presiza informasoens ne’ebé kompletu no loloos nian atu bele sukat di’ak liután progresu iha áreas oioin, inkuli saúde ho edukasaun.

Entre 11 to’o 25 Julhu, téknikus Diresaun Nasionál Estatístikas nian, liu ema 4.000, mak la’o tama-sai uma-kain hotu-hotu, namkari lemo Nasaun tomak, hodi hala’o estudu ida ne’ebé kobre tópikus hitu, ho perguntas hamutuk 48. Alein-de informasaun bázika kona-ba númeru, jênerus no idades ema hotu nian iha uma-kain ida-ida, halibur mós informasoens espesífikas kona-ba kualifikasoens edukasionais, empregu, fertilidade, saúde inan ho labarik sira nian, uma-kain idaidak nia soin, mortalidade no emigrasaun. Informasoens hotu-hotu mesak konfidensiais.

Sensu ne’e hanesan projetu boot ida ne’ebé prepara kleur ona, no inklui mós sensu pilotu ida ne’ebé hala’o iha 2009 atu hadi’a no halo teste kona-ba estudu no nia prosedimentus rasik. Projetu-pilotu ne’e hetan tulun husi Fundu Populasionál Nasoen Unidas nian i bele realiza tanba ema barak mak servisu hamutuk inklui Administradores Distritus no Sub-Distritus ho Xefes Aldeia i Sukus hotu-hotu.

Tanba agora dadus rekoilha hotu ona, Diresaun Nasionál Estatístikas hamutuk ho operadores kontratadus na’in 80 ba insersaun dadus, servisu namanas atu aselera prosesu informasaun ne’e hodi nune’e relatóriu preliminár bele prontu ona iha finál Outubru 2010. Diseminasaun relatóriu finál Sensus nian, no mós relatóriu nasionál i distritál ho nia variáveis tomak, prevê ba fulan Abril 2011.

Informasaun ne’ebé foin halibur liuhusi Estudu Demográfiku no Saúde nian ba tinan 2009/2010 hatudu katak buat barak mak hadi’a ona dezde 2007 kona-ba labarik ho inan sira nia saúde no atinji duni alvus barabarak relasiona ho Objetivus Dezenvolvimentu Miléniu nian ba tinan 2015, inklui taixa mortalidade labarik nian to’o tinan lima, kobertura kuidadus ante-natais no detekta kazus tuberkuloze. Kuaze alvus Objetivus Dezenvolvimentu Miléniu nian hotu la’o ba oin tuir buat ne’ebé prevê iha áreas boot ualu. Sensu 2010 sei fó informasaun ne’ebé kompletu hodi bele promove liután progresu.

Porta-Vóz Governu nian Sekretariu Estadu Konselhu Ministrus, Agio Pereira hato’o parabeins ba Diresaun Nasionál Estatístikas nian tanba konsege kompleta duni faze ida ne’e hodi dehan katak “ informasaun hanesan ne’e sei tulun Governu elabora polítikas ba Nasaun no tulun mós ajênsias sira hotu ne’ebé implementa programas ba ita nia povu nia benefísiu. Importante tebetebes hato’o informasaun ne’ebé loloos nian, atu hariku liután kualidade progresu nasaun, hadi’a ita nia polítikas no prestasaun servisus alein-de kaer liu ba faktus duke ba presupostus no informasoens ne’ebé seidauk hatene loloos.’ Nia hasai konkluzaun nune’e “númerus hirak ne’e sei reprezenta mane, feto, labarik-mane no labarik-feto hotu ne’ebé hanesan rikusoin boot nasaun tomak nian, no tanba sira mak ita hotu sei kontinua servisu ho laran kamán no kometimentu boot. Lori Governu nia naran hato’o obrigadu ba maluk sira hotu ne’ebé partisipa iha Sensu 2010.”

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=3549