Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun iha vizita ba sede europeia g7+ nian no defende kompromisu ba multilateralizmu

Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Bendito Freitas, hasoru-malu ho Sekretáriu-Jerál g7+, Hélder da Costa no Embaixadór sira Estadus-membrus g7+ nian ne’ebé akreditadus iha Portugál, iha sede europeia organizasaun nian, iha Lizboa, Portugál, iha loron 22 fulan-agostu tinan 2023.  Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun iha vizita ba sede europeia g7+ nian no defende kompromisu ba multilateralizmu

Durante vizita ida-ne’e, Hélder da Costa informa ba Ministru kona-ba atividade prinsipál sira g7+ nian ne’ebé daudaun ne’e la’o hela iha Lizboa no ninia prioridades ba futuru, inklui objetivu hodi otimiza estatutu observadór g7+ nian iha Nasoins.  Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun iha vizita ba sede europeia g7+ nian no defende kompromisu ba multilateralizmu

Iha ninia intervensaun, Ministru Bendito Freitas ko’alia-liu “importánsia Timor-Leste hodi lori polítika externa ida ne’ebé promove multilateralizmu hanesan objetivu prioritáriu nasionál, haree ba kompleksidade konjuntura internasionál atuál nian”, iha kontestu ida-ne’e, nia konsidera katak “importante tebes hodi kontinua investe iha envolvimentu Timor-Leste ho organizasaun rejionál no internasionál sira ne’ebé sai ona pilár fundamentál iha apoiu kontínuu ba objetivu sira dezenvolvimentu nasionál nian, (…) atubele hasa’e parseria ekonómikas, sosiais no kulturais, ne’ebé importante hodi dada investimentu no atu kapasita instituisaun sira no rekursus umanus nasionál”.  Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun iha vizita ba sede europeia g7+ nian no defende kompromisu ba multilateralizmu

Ministrus Negósius Estranjeirus no Kooperasaun afirma katak multilaterizmu, ne’ebé “dudu lansamentu ideia iha tinan 2010, atu kria grupu institusionalizadu ida, ho ámbitu tranzkontinentál, husi Estadus ne’ebé konsidera‘frajil’ ne’ebé afeta husi konflitu, ne’ebé ohin loron ita hanaran g7+”, “sempre iha karaterístika ne’ebé estruturante no distintivu (ne’ebé la hanesan) husi perkursu istóriku Timor-Leste nian, ne’ebé aprende ona husi esperiénsia rasik, valór kapasidade  ne’ebé boot tebetebes hodi reforsa parseria sira no promove kooperasaun no diálogu ba konstrusaun pás no estabilidade”.

“Programa Governu Konstitusionál IX ne’e estabelese ninia objetivu prioritáriu hodi reforsa kooperasaun ho intensaun atu implementa inisiativa sira ne’ebé haree-liu ba dezenvolvimentu no konsolidasaun pás no estabilidade iha ámbitu g7+”, organizasaun ida ne’ebé “daudaun ne’e halibur nasaun 20 ne’ebé la’ós haree de’it ba saida maka hanaran ‘frajilidade’ hanesan fatór unidade ida ba reziliénsia no adaptabilidade ne’ebé presiza, no mós iha nesesidade urjente ba abordajen foun sira, metodolojia atuasaun no forma tulun malu (Fragile to Fragile Cooperation), atu promove dezenvolvimentu sustentavel iha área setór krusiál sira hanesan seguransa, justisa, governasaun di’ak no transparénsia, ekonomia no finansas”, nia hateten.  Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun iha vizita ba sede europeia g7+ nian no defende kompromisu ba multilateralizmu

Governante ne’e mós ko’alia “deklarasaun konsensuál ba lider sira ASEAN nian, ne’ebé fó-sai ona iha tinan kotuk nia rohan, hodi konkorda ‘iha prinsípiu’ atu simu Timor-Leste hanesan ninia Estadu-Membru da-11, ne’ebé fó ba nia estatutu observadór”, ho destaka katak “ASEAN daudaun ne’e hanesan ekonomia boot-liu ba da-3 iha Ázia, no da-5 iha mundu, hafoin Estadus Unidus Amérika, Xina, Japaun no Alemaña, no prevee sei sai ekonomia ne’ebé boot-liu ba da-4 iha mundu, iha tinan 2030”.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=33640