Sorumutu Estraordináriu Konsellu Ministrus loron 11 fulan Maiu tinan 2010

GOVERNU KONSTITUSIONÁL IV

KOMUNIKADU BA IMPRENSA

Sorumutu Estraordináriu Konsellu Ministru iha loron 11 fulan Maiu tinan 2010


Konsellu Ministru hala’o Sorumutu iha loron Tersa, loron 11 fulan Maiu tinan 2010, iha sala Sorumutu Konsellu Ministru nian iha Palásiu Governu nian, iha Dili, no halo aprovasaun ba:

1. Rezolusaun ne’ebé Aprova Nomeasaun ba Membru sira Komisaun Akompañamentu Prosesu promosaun nian

Ohin, Konsellu Ministru halo aprovasaun ba membru sira ne’ebé atu halo parte ba Komisaun Akompañamentu ba Prosesu Promosaun Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL). Lista ne’e kompostu husi membru na’in hitu mak hanesan: Dra. Isabel Ferreira (Prezidente), Sra. Madre Guilhermina Marçal (vogal), Dr. Anacleto Ribeiro (Vogal), komisáriu Afonso de Jesus (Vogal) Superintendente-Xefe Faustino Cardoso (Vogal), Superintendente-Xefe José Soares (Vogal) no Sr. Bart Laan (Vogal).

2. Dekretu-Lei kona-ba Rejime Espesiál Karreira ba Profisionál Klíniku Saúde nian sira

Dekretu-Lei ne’ebé hetan aprovasaun iha Sorumutu konsellu Ministru nian ne’e enkuadra Profisionál Klíniku Saúde nian sira, ne’ebé submete ba Administrasaun Públika, ba Rejime Espesiál Karreira nian no aplika ba profisionál efetivu sira ne’ebé ezerse sira nia funsaun iha estabelesimentu públiku saúde nian.

Jestaun profisionál sira ne’e nian hakruuk ba prinsípiu integrasaun nian iha Servisu Nasionál Saúde nian – atu nune’e bele iha armonia entre nesesidade organizasionál no kuadru efetivu sira -, ba valorizasaun Profisionál sira Saúde nian – tanba koñesimentu ne’ebé sira hetan ona no ba sira nia empeñu, ho objetivu atu aplika di’ak liután rekursu umanu hodi defende interese públiku iha área saúde nian -, fó estímulu ba dezenvolvimentu nasionál no ba estrutura kargu no karreira nian.

Kuadru Kerreira Profisionál Saúde nian subdivide ba grupu lima: Karreira médika. Karreira saúde públika, karreira enfermajen, karreira parteira, karreira tékniku diagnóstiku no terapeútiku. Iha karreira haat ne’e nia laran bele fahe ba tipu karreira oin rua: karreira ospitalár no karreira kuidadu primáriu.

Evolusaun iha karerira la’o tuir Rejime Karreira no kargu diresaun no xefia nian husi Adminitrasaun Públika nian (DL n.o 27/2008 loron 11 fulan Agostu).

3. Dekretu-Lei kona-ba asisténsia Médika iha Rai-li’ur

Ministériu Solidariedade Sosiál, hamutuk hó Ministériu Saúde akompaña aprovasaun ne’ebé Konsellu Ministru halo ba Dekretu-Lei ne’ebé regulamenta asisténsia médika iha rai-li’ur, tuir buat ne’ebé Lei sistema Saúde nia prevee ona.

Aprovasaun ba dekretu lei ida ne’e hatán ba Programa Governu Konstitusionál IV ne’e’bé prevee revizaun no aprovasaun Lejizlasaun ba setór saúde nian ho objetivu atu promove igualdade iha asesu ba kuidadu saúde nian.

Projetu ne’e husu atu Ministru Saúde aprova gia ida ne’ebé halo deskrisaun kona-ba tratamentu, intervensaun ka ezame diagnóstiku esensiál ne’ebé, tanba la iha posibilidade materiál ka umana, labele realiza iha estabelesimentu saúde nasionál tanba ne’e sira rasik tenke hatudu instituisaun estranjeira hirak ne’ebé bele fo asisténsia saúde ho kualidade no ho folin ne’ebé razoavel.

4. Proposta Lei kona-ba Investimentu Privadu

Proposta Lei kona-ba investimentu privadu, ne’ebé hetan aprovasaun iha Konsellu Ministru, hatudu Governu ida ne’e nia servisu kona-ba kriasaun rikeza no empregu ne’ebé la halo parte ba atividade no kuadru sira Estadu nian.

Tanba ne’e, iha perspetiva atu atrai investimentu privadu, importante atu muda lejizlasaun ne’ebé iha ona kona-ba investimentu nasionál esternu, ho lei foun sira ne’ebé bele aplika ba invesvtidór sira sein haree ba sira nia nasionalidade ka hela-fatin.

Lejizlasaun ne’ebé hetan aprovasaun, estabelese kuadru legál ba lokál investimentu ho prosesamentu simples no atendimentnu úniku ba investidór sira no determina konjuntu husi direitu no garantia ba investidór sira husi setór hotu-hotu, sein haree ba nasionalidade. Esklarese kona-ba benefísiu no intensivu fiskál no aduaneiru sira, nune’e mós hanesan kondisaun ba arendamentu imóvel nian sira ba Estadu no subsidiu sira ba formasaun traballadór nasionál nian sira.

Nune’e, mak Governu hakarak promove investimentu privadu liu hosi pesóa singular ka kolektiva, la haree ba pesóa hirak ne’e hosi rai-laran ka hosi liur, nune’e mos investidór lokál sira hodi la haree ba sira ne’e hela iha ne’e ka lae.

5. Rezolusaun kona-ba Planu atu Harí Banku Dezenvolvimentu Nasionál Timor-Leste

Ho rezolusaun ida ne’e mak prosesu formal atu harí Banku Dezenvolvimentu Nasionál Timor-Leste hahú la’o.

Buat ne’ebé mak Konsellu Ministru aprova ohin mak kona lós atu harí banku, detensaun ba ninia kapital no halo kalendarizasaun kona-ba atu implementa ninia aktividade hirak presija. Banku ida ne’e sei sai banku ida ho “Klase A” ne’ebé ninia lala’ok sei sentra atu finansia kapitál ba funsionamentu empreza hirak nataton no boot nian, hodi permiti fo tulun ba emprezariu sira hodi dada investimentu privadu.

Prosesu harí Banku Dezenvolvimentu Nasionál ne’e tuir dei’t rekizitu hirak ho natureza juridika, kontabilista no finanseira. Nune’e mak presija hakerek Dekretu-lei kriasaun nian, hamutuk ho estatutu, Regulamentu Internu kona-ba ninia funsionamentu no atu aprova lejislasaun ida ne’ebé permiti atu harí entidade bankária Estadu nian ida no iha tempu oin mai atu fa’an partisipasaun ba ema terseiru sira inklui mós partikular timor oan sira.

Banku foun ne’e sei hetan formatu parseiria publiku-privadu ho ninia kapitál boot liu (51%) mak sei fó hosi estadu no kapital ida seluk 49% husi investidór privadu sira no husi Bank Rakyat Indonesia (BRI) ne’ebé mak sei tulun mós ho apoiu hirak presija ba administrasaun banku ne’e rasik.

6. Rezolusaun Governu ne’ebé nomeia Komisáriu Timor-Leste nian ba Aliansa Civilizasaun nian sira

Aliansa Civilizasaun nian sira promove, iha komunidade internasionál, diálogu no aksaun hirak konjuntu entre kultura oin-oin no defende diversidade no toleránsia hanesan valor hirak primeiru kedas atu harí Dame iha Nasaun sira nia le’et.

Repúblika Demokrátika Timor-Leste, tanba hakarak hola parte iha organizasaun internasional ida ne’e, nia nomeia tiha ona Profesór Benjamin de Araújo Corte-Real hanesan personalidade ida mak rekoñesidu iha meritu no prestíjiu, atu sai nu’udar Komisáriu Timor-Leste nian ba Aliansa Civilizasaun sira.

Konsellu Ministru analiza tiha ona mós:

1. Dekretu-Lei ne’ebé mak aprova Estatutu Profisionál Guarda Prizaun nian sira

Iha sorumutu loron ohin nian, Ministériu Justisa aprezenta Estatutu Profisaun Guarda Prizaun nian sira. Nune’e mak Membru Konsellu Ministru nian sira haksesuk hodi bele aprova karreira espesiál ba ema guarda sira prizaun nian hodi rekoñese sira nia spesifisidade kona-ba sira nia funsaun, limitasaun, restrisaun, responsabilidade no risku hirak boot ne’ebé mak sira bele hetan bainhira hala’o sira nia profisaun. Aprovasaun ba Dekretu-Lei ne’e rai hela ona ba sorumutu oin mai iha Konsellu Ministru.

2. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Karreira ema Konservadór no Notariu sira nian

Funsionariu Konservadór no Notariu sira nu’udar ema delegadu sira ne’ebé hetan konfiansa husi públiku atu kaer responsabilidade ba administrasaun públika ho interese privadu, mak Dekretu-Lei ne’ebé foin aprezenta ne’e hakarak defini ninia estatutu, hodi integra rejime rekrutamentu, ingressu ba karreira, nomeasaun, progresaun no remunerasaun sira. Matéria ida ne’e, Konsellu Ministru sei apresia hikas fali.

 

   Ba leten