Retiru membru Governu Konstitusionál VIII nian

Membru Governu Konstitusionál VIII nian sira hala’o retiru ida iha loron 2 fulan-juñu tinan 2021, iha auditóriu Ministériu Finansas nian, hodi halo balansau ida ba ezekusaun orsamentál no ba implementasaun husi programa hirak ne’ebé previstu iha tinan 2021 no ba preparasaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2022 nian.

Sorumutuk ne’e hahú ho aprezentasan kona-ba estudu “motór kreximentu no transformasaun setoriál Timor-Leste nian” husi Koordenadór Rezidente Nasoins Unidas nian iha Timor-Leste, Roy Trivedy no husi autora prinsipál estudu nian, Camilla Saccetto, ekonomista husi Sentru Internasionál Kreximentu (Internasionál Growth Center, IGC). Estudu ne’e prepara, bazeia ba  pedidu husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Magalhães, husi IGC iha parseria ho Gabinete Reforma Administrativa Prezidénsia Konsellu Ministrus nian no ho apoiu husi Organizasaun Nasoins Unidas.

Relatóriu kona-ba motór kreximentu potensiál no transformasaun setorál iha Timor-Leste nian ne’e, hakarak atu trasa prioridade no fornese rekomendasaun polítika sira hodi orienta polítika Governu nian sira atubele alkansa diversifikasaun ekonómika ida ne’ebé boot liután, iha setór sira ne’ebé mak la’ós mina-rai nian no koloka nasaun ida ne’e iha dalan dezenvolvimentu nian ne’ebé sustentavel liu ba prazu  médiu no naruk.

Iha aprezentasaun ne’e nia rohan, Roy Trivedy entrega relatóriu simbolikamente ba Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak. Membru sira Governu nian fó sira-nia apresiasaun ba IGC no apoiu husi Nasoins Unidas nian ba realizasaun relatóriu ida-ne’e, hodi destaka ba importánsia husi ninia rekomendasaun sira ba definisaun polítika sira ne’ebé loke dalan ba diversifikasaun ekonómika.

Tuirmai mak aprezentasaun ida kona-ba andamentu husi prosesu implementasaun polítika desentralizasaun administrativa nian, husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho. Prosesu ne’e  ninia objetivu sira maka, dezenvolvimentu setór privadu ekonomia nian iha área rurál sira, afirmasaun kona-ba instituisaun sira husi Estadu forte ida iha territóriu Nasionál laran tomak, aumentu kuantidade no kualidade beins no servisu  públiku sira ne’ebé fó ba sidadaun sira no ba kriasaun oportunidade foun sira ba partisipasaun demokrátika. Estratéjia ne’e hatuur iha faze tolu, deskonsentrasaun territoriál, ne’ebé oras ne’e hala’o hela, desentralizasaun administrativa  institusionál no desentralizasaun administrativa territoriál.. Atu kumpre objetivu hirak ne’ebé propoin ona ne’e, Ministru aprezenta ona medida lubun ida ne’ebé membru sira Governu nian ne’ebé mak responsavel ba área ida-idak sei implementa.

Hafoin períodu diskusaun nian ida kona-ba temátika sira uluk, Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, halo pontu situasaun ida kona-ba ezekusaun OJE tinan 2021 nian. Taxa ezekusaun reál OJE 2021 nian, karik la inklui kompromisu no obrigasaun sira, to’o loron 28 Fulan-Maiu, atinje ona 22%, maske Timor-Leste atravesa hela surtu COVID-19, ho impozisaun serka sanitária sira no konfinamentu obrigatóriu.

Ministru Finansas mós aprezenta kalendáriu ba preparasaun OJE 2022 nian. Jornada Orsamentál sira, semináriu iha ne’ebé tinan-tinan define prioridade sira ba OJE, sei hala’o iha loron 29 fulan-juñu oinmai. Projetu Proposta Lei tinan 2022 nian sei aprova husi Konsellu Ministrus iha loron 17 fulan-setembru no entrega ba Parlamentu Nasionál iha loron 1 fulan outubru. Audiénsia sira entre Governu no Parlamentu Nasionál sei hahú iha fulan-novembru nia-rohan no diskusaun iha jeneralidade no espesialidade sei hala’o iha fulan-dezembru.

Tuir fali mai mak aprezentasaun kona-ba evolusaun husi preparasaun no implementasaun projetu prinsipál sira iha área infraestruturas nian no rezumu kona-ba ezekusaun orsamentál iha setór ne’e, husi parte Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Planeamentu no Ordenamentu, José Maria dos Reis, no husi Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires.

Ikusliu, Primeiru-Ministru, halo rezumu kona-ba konteúdu husi aprezentasaun sira no husu ba membru Governu nian sira atu, maske difikuldade no dezafiu sira ne’ebe mosu tamba pandemia COVID-19, halo esforsu tomak hodi avansa ho programa sira ne’ebé projeta ba 2021, liuliu projetu estratéjiku sira hanesan fibra ótika, konstrusaun Portu Baía Tibar nian no reabilitasaun Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato.

 

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=28323