Konstrusaun Portu Baía Tibar atinje 50%

Governu Timor-Leste liuhusi Escrow Account Fundu Viabilidade ne’ebé jere husi Ministériu Finansas (MF) hahú husi fulan-Augustu 2019 to’o fulan-Maiu 2021, dezembolsa ona pagamentu Viability Gap Fund (VGF, sigla Inglés) ho valór millaun $64,7 ba kompaña Timor Port S.A, ne’ebé mak hanesan konsesionáriu projetu Parseria Públika-Privada (PPP, sigla Inglés) Portu Baía Tibar.

Pagamentu ne’e halo hafoin progresu konstrusaun Portu Baía Tibar atinji 50% no tuir planu sei ramata no hahú halo operasaun iha maiu 2022.

Bainhira ramata no hahú halo operasaun, Portu foun no modernu ne’e, sei fasilita movimentu importasaun no esportasaun sasán-sira, redus atrazu, kustu tranzasaun inklui tempu libertasaun kontentór, hodi bele fasilita di’ak liután empreza-sira no atividades komérsiu.

Operasaun Portu Baía Tibar ne’e sei fasilita efisiénsia iha servisu alfandegáriu ne’ebé konsidera hanesan pasu importante ida ba MF iha ámbitu Reforma Fiskál no Jestaun Finansas Públiku ne’ebé hahú ona dezde 2015. Efisiénsia hirak ne’e mós sei ajuda Governu liuhusi MF no mós utilizadór Portu hanesan importador-sira atu kolekta reseitas ho maneira ida ne’ebé lailais, justu no transparente.

Portu foun no modernu ne’e sei inklui ka’is ida ho bersus rua no terminál kontentór ho kapasidade movimentasaun kontentór hamutuk millaun ida kada tinan. Portu ne’e sei liga Timor-Leste ba merkadu komérsiu globál no sei hasa’e liután Timor-Leste ninia asesu komérsiu ba merkadoria-sira hanesan agrikultura, turizmu, peskas, pekuária no mós indústria sira seluk – dalan ida atu ajuda Timor-Leste diversifika ninia produsaun. Ikus liu, operasaun Portu ne’e sei fasilita Timor-Leste ninia konektividade maritima iha rejiaun Ázia no seluk.

To’o iha fulan-fevereiru, 2021, kompaña China Harbour ne’ebé hetan kontratu husi kompaña Timor Port hodi halo konstrusaun, sub-kontrata ona servisu balun ba kompaña 61 ho montante osan millaun $20,4 no fó ona benefísiu direta no indireta ba traballadór Timoroan hamutuk pesoál 375. Husi totál kompaña 61 ne’e, kompaña lokál 39, kompaña internasionál ne’ebé estabelese iha Timor-Leste 21 no kompaña internasionál 1.

Daudaun ne’e, totál traballadór-sira ne’ebé mak servisu iha projetu konstrusaun Portu Baía Tibar hamutuk pesoál 1.134. Husi númeru ne’e, traballadór Timoroan hamutuk pesoál 691 (60.93%).

Konsesionáriu Timor Port, Independent Engineer, Unidade Jestaun Projetu, Portu Baía Tibar no Autoridade Nasionál ba Lisensiamentu Ambientál (ANLA, sigla Portugés), periódiku halo monitorizasaun ba impaktu ambientál no konforme relatóriu mensál ne’ebé submete husi Konsesionáriu nomós inspesaun husi ANLA relata katak laiha impaktu boot ba ambientál ho indikadór konstrusaun Portu Baía Tibar – zero kazu polusaun ambientál no zero lixu perigozu.

Relasiona ho dezenvolvimentu konteúdu lokál ba fatin rekreativu no desportivu (bluezone), konsesionáriu Timor Port sei implementa iha períodu konstrusaun nia laran. Unidade Jestaun Projetu, Portu Baía Tibar mós halo hela diskusaun ho Ministériu Edukasaun atu asegura fatin iha Eskola Primária Cassait, Ulmera hanesan fatin Bluezone ba tempu naruk atu bele sustentável.

Konstrusaun Portu Baía Tibar ho modalidade PPP husi parseria entre Governu Timor-Leste ne’ebé aloka millaun $130 iha Fundu Viabilidade (VGF, sigla Inglés) no Timor Port, subsidiáriu husi Bolloré ho millaun $150, hamutuk millaun $280 ba faze inísiu husi totál investimentu estimativu millaun $500 ba tinan 30.

Projetu ne’e hanesan projetu interese públiku ne’ebé lidera husi Komisaun Interministeriál ne’ebé akompaña Projetu ne’e iha nivel altu no rona mós rekomendasaun tékniku husi Unidade Jestaun Projetu, Portu Baía Tibar. Membrus atuál husi Komisaun Interministeriál ne’e mak Ministru Finansas, Ministru Obras Públikas, Ministru Planu no Ordenamentu no Ministru Transporte no Komunikasaun.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=28272