Alterasaun ba OJE 2021, hodi fó resposta ba impaktu COVID-19 no dezastres naturais nian, hetan aprovasaun iha Parlamentu Nasionál

Parlamentu Nasionál ohin, loron 23 fulan-abríl tinan 2021 aprova ona alterasaun dahuluk ba Lei nú. 14/2020, loron 29 fulan-dezembru, kona-ba Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2021, ho votus a favór 44, abstensaun 20 no laiha votu kontra.

Haree ba evolusaun pandemia COVID-19, presiza hasa’e kapasidade prevensaun no kombate ba pandemia, nune’e mós adota medidas mitigasaun ba ninia impaktu ekonómiku, tanba ne’e, ho alterasaun ida-ne’e, Fundu COVID-19 sei reforsa hodi finansia medida prinsipál neen kona-ba intervensaun nian, ne’ebé Governu prepara ona, hanesan: 1) apoiu ba empregu; 2) moratória sira kréditu nian; 3) apoiu ba estudante sira; 4) seguransa ai-han; 5) apoiu ba profisionál sira liña oin nian; 6) prevensaun no mitigasaun ba COVID-19.

Introdús mós alterasaun sira ne’ebé presiza, iha Orsamentu ne’e, liuhusi reforsu Fundu Rezerva Kontinjénsia nian, hodi hatán ba dezafiu sira ne’ebé kauza husi inundasaun iha loron 4 fulan-abríl tinan 2021 liubá.

Alterasaun ida-ne’e la implika aumentu ida husi montante transferénsia Fundu Mina-rai ba OJE. Aumentu husi reseita hodi finansia aumentu ne’ebé prevee iha despeza mai husi inskrisaun saldo jerénsia nian ne’ebé apuradu iha finál ezersísiu orsamentál tinan 2020 nian, maibé la hakerek iha Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2021, nune’e mós iha realokasaun husi dotasaun orsamentál entre títulu sira, hahú husi dotasaun ba Governu Tomak ho Fundu Infraestruturas nian.

Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, iha aprezentasaun ba Proposta Lei ne’e, afirma katak Governu hakarak adota “medida imediata no enérjika sira hodi estabiliza ekonomia, proteje ita-nia Povu nia saúde no harii hikas ita-nia infraestrutura sira.”

Tanba ne’e, iha ámbitu ekonómiku, prepara ona medida sira apoiu ba empregu no moratória kréditu nian, ho objetivu atu fó tulun ba kompañia sira hodi mantein funsionáriu sira no hasa’e sira-nia likidés.

 “Medida sira-ne’e proteje empregu ba traballadór rihun ba rihun ne’ebé mak iha no barak mak iha setór informál, ne’ebé la inklui iha rejime subsídiu salariál anteriór sira. Hadi’a mós fokalizasaun hodi distribui ba sira ne’ebé maka sei presiza liu, hodi permite benefísiu adisionál sira. Medida sira ne’e dezenvolve insentivu foun no boot sira ba retensaun empregu no ba subsídiu sira. Ikusliu, estabelese subsídiu ida dezempregu nian no haluan rede seguransa sosiál, hodi aumenta transferénsia sira ne’ebé la’ós osan, hodi hatán ba nesesidade ba sira ne’ebé maka vulneravel liu.

Dezenvolve ona mós “medida sira apoiu nian ba setór privadu no ba empreza no indivíduu sira ne’ebé mak iha dívida ho banku sira, inklui Moratória Kréditu ida to’o fulan sia ba empréstimu sira ne’ebé fó to’o loron 1 fulan-abril tinan 2021.

 “Governu sei kontinua apoiu ba família sira ne’ebé hasoru dezafiu signifikativu sira kona-ba seguransa alimentár, hodi fornese no distribui ai-han no beins sira seluk ne’ebé konsidera esensiál, liuhusi Sesta Bázika no liuhusi sosa ai-han rezerva sira liuhusi Sentru Lojístiku Nasionál nian.”

 “Ikusliu, Governu sei fó mós apoiu ba estudante sira ensinu superiór nian, ho izensaun propinas no disponibilizasaun internet gratuita, hodi benefisia estudante 18.000 to’o 35.000.

 “Governu ne’e sei kontinua reforsa ninia resposta sanitária ba COVID-19”, no mantein hanesan prioridade “garante asesu ba teste no ba vasina sira COVID-19 nian ba hotu-hotu”. Governu sei mantein mós “ita-nia eróiku traballadór liña frente sira ho seguru,  ho ekipamentu protesaun individuál tan” no sei reforsa mós “ita-nia sistema saúde, ho tratamentu ospitalár no internamentu ida di’ak liu, no kapasidade adisionál ba izolamentu no kuarentena”.

 “Iha Na’i Ulun ne’e ninia intervensaun ikus, iha diskusaun espesialidade ne’e nia rohan, Primeiru-Ministru agradese ona kontribuisaun husi membru sira Parlamentu Nasionál tomak durante diskusaun husi Proposta Lei no mós tamba aseita halo análise ba proposta ne’e ho karater urjensia. Xefe Governu apela mós ba populasaun tomak atu mantein unidu no afirma katak “ita bele manan luta ida-nee’ se ita mantein unidu”.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=27819