Primeiru-Ministru partisipa iha Serimónia Enseramentu Sala Situasaun

Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, tersa ne’e,  loron 30 fulan-juñu tinan 2020, entrega hikas responsabilizasaun hosi Sala Situasaun, Sentru Integradu Jestaun Krize (SIJK) nian ba fali Ministériu Saúde, hanesan Ministériu responsavel iha prevensaun  no mitigasaun luta kontra Pandemia Covid-19, liuhosi serimónia ida  ne’ebé hala’o iha Sentru Konvensaun Dili, (CCD) tanba Estadu Emerjénsia faze datoluk termina ona iha loron 26, fulan-juñu  tinan 2020, ne’ebé otomatikamente Sala Situasaun mós termina serbisu, no signifika  Timor-Leste tama fila fali ba iha normalidade foun, hafoin fulan tolu tuir-tuir malu hahú hosi fulan-marsu to’o  fulan-juñu moris iha Estadu Emerjénsia.

iha Intervensaun molok entrega responsabilizasaun, Xefe Governu realsa, Sala Situasaun mak taka, no Timor-Leste mak livre ona hosi Covid-19, maibé kazu infetadu iha mundu kontinua sa’e maka’as, maibé tanba Estadu Emerjénsia terminadu ona, mak otomatikamente Sala Situasaun taka hodi entrega hikas responsabilidade ba fali Ministériu Saude, hanesan Ministériu responsavel atu kontinua tau matan ba área saúde liuliu kontrolu sanitáriu ba populasaun sira.

“Ohin sala situasaun desmantela. Pregunta, será ké Sala Situasaun la iha ona, tanba ne’e sei fó todan ne’e ba Ministériu Saúde? Sala Situasaun la iha, mas ha’u ko’alia ona ho Sr. Brigadeiru Jenerál Aluk, ké Gabinete Jestaun Krize temporariamente muda mai serbisu iha ne’e (CCD) ate ita hetan asesu ba vasina mak sira foin muda ba fali Palasiu Governu, ne’e katak prevee ba senáriu pior, invés senáriu pior mak ita halai tun sa’e hanesan foin liu ba ita buka fatin, buka komputadór. Tanba ne’e ha’u husik hela sira iha ne’e preparadu. In case karik iha ameasa ruma, naturalmente sira rekore ba desizaun rapidamente drástika para nasaun tomak fila atensaun ba ida ne’e, ita sei halo, tanba ne’e Ministériu Saúde sei la mesa”, dehan Xefe Ezekutivu iha nia intervensaun

Iha oportunidade ne’e, Xefe Governu apresia tebes ho serbisu no dedikasaun ekipa Sala Situasaun nian ne’ebé lidera hosi Diretór Sentru Integradu Jestaun Krize, Brigadeiru Jenerál, Aluk ne’ebé mak halo jestaun di’ak durante fulan tolu iha prevensaun no mitigasaun ba Surtu Covid-19.

Biban ne’e, Xefe Governu mós fó apresiasaun espesiál ba espesialista médiku sira, PNTL, F-FDTL, Bombeiru, jornalista sira, no parte hotu ne’ebé kolabora durante fulan tolu, fó dedikasaun tomak hodi enfrenta situasaun difisil iha luta kontra propagasaun Surtu Covid-19.

Liután Xefe Governu mós la haluha hato’o agradesimentu ba parseiru dezenvolvimentu sira hanesan ONU ho nia ajénsia sira, no país amigu sira ne’ebé mak fó ona sira nia apoiu iha durante luta kontra Covid-19

“Ha’u hakarak aproveita oportunidade ida ne’e, agradese ita-nia parseiru dezenvolvimentu sira, Nasoins Unidas, Embaixada sira, Embaixada Xina, EUA, Austrália, Nova Zelandia, Koreia, Japaun, Indonézia, Malázia, Brunei, no embaixada hotu-hotu iha ita nia rain ké ha’u la konsege temi ida ba ida inklui ajénsia internasionál hanesan OMS, PNUD no sira seluk tan ne’ebé fó ona apoiu ba ita. Na verdade, kombate moras ida ne’e la’ós feitu ida nian de’it, mas ne’e feitu koletivu ida, tanba ne’e lori nasaun tomak nia naran, Governu, Prezidénsia Repúblika, Parlamentu Nasionál, ita agradese sira i hateten ba sira katak ita kontinua presija sira-nia apoiu, sira-nia kontribuisaun iha jornada ida ne’e ba oin” tenik.

Ikus liu Xefe Governu mós agradese ba populasaun tomak ba pasiénsia hodi kumpri regra sira iha durante Estadu Emerjénsia, maske sente todan no prejudika liberdade sidadaun sira-nian, i aleinde aproveita apela ba komunidade sira atu kontinua kumpri regra sira ne’ebé Ministériu Saúde no OMS fó sai kona-ba distansiamentu sosiál, hijene no uza maskra iha fatin públiku hodi evita na hosi moras.

Entretantu Sala Situasaun estabelese ho Diploma Ministerial nr.14/2020, loron 31 fulan Marsu, bazeia ba  artigu 29º, Lei nr.2/2020, loron 21 fulan Abril, Kona-ba Lei Seguransa Nasionál  ne’ebé  kria Sentru Integradu Jestaun Krize (CIGC) nu’udar órgaun espesializada  ba asesória no konsulta ba koordenasaun téknika operasionál ba atividade sira ne’ebé kompoem iha sistema Integradu Seguransa Nasionál, nomeadamente halo dezenvolvimentu ba estratéjia sira prevensaun konflitu nian, no funsiona iha Primeiru-Ministru nia okos.

Tuir akordu hosi dispostu nr.2º artigu 38º Lei nr.2/2020, loron 21 fulan abril, CIGC bele funsiona nu’udar Sala Situasaun iha kazu sira exesaun konstitusionál nian iha termu sira ne’ebé previstu iha lejizlasaun ne’ebé regula Estadu Sítiu nian no Estadu Emerjénsia nian.

Durante ezisténsia Sala Situasaun, serbisu Ministériu Saúde no liña interministerial sira nian ba prevensaun no mitigasaun surtu Covid-19, akumula hotu ba fali iha Sala Situasaun nia okos ho komandu ida de’it, serbisu mais sistemátiku, organizadu no efikás liu, tuir ida-idak nia papel ne’ebé iha ona, hodi halo jestaun ba prevensaun no mitigasaun Surtu Covid-19.

Timor-Leste konsege rezista kazu pozitivu 24, maibé rekuperadu hotu ona, no daudaun ne’e Timor-Leste hanesan País Aziátiku dahuluk ne’ebé livre uluk hosi Covid-19 hamutuk ho Laos.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=24939