Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 29 Marsu 2010

Sekretáriu de Estadu Konselhu de Ministrus no

Porta-vóz Ofisiál Governu Timor-Leste

 

Díli, 29 Marsu 2010

 

 

Timor-Leste hametin estabilidade ho reformas institusionais iha nível Polísia Nasionál (PNTL)

 

Kontribuisaun ida mós ne’ebé boot liuhotu, hodi hametin estabilidade iha Timor-Leste, mak anúnsiu husi Governu kona-ba oinsá Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) konsege hala’o duni reformas rigorozas, abranjentes no esensiais ba profisionalizasaun setór seguransa nasaun nian.

Órgauns independentes rua, Sekretariadu ba Promosaun PNTL ne’ebé Dra. Isabel Ferreira ho Komisaun ba Promosaun PNTL,painél internasionál ida ho reprezentatne husi Portugal, Austrália, Singapura, Nova Zelândia no Timor-Leste, ne’ebé Irman Guilhermina Marçal mak lidera, hala’o hotu ona primeiru sistema meritokrátiku, katak haré liu ba méritu, iha testes, avaliasaun, análize no promosaun ne’ebé halo ba ajentes Polísia tuir sistema klasifikasaun ne’ebé foin estabelese, no mandatu Dekretu-Lei N.º 16/2009, 18 Marsu.

Dekretu-Lei ne’e estabelese rejime karreira ida ho eskaloens sanulu resin-rua ba PNTL, bazeia ba prátika internasionál ne’ebé diak liuhotu, ho papéis i responsabilidades ne’ebé define didi’ak ba postu ida-ida.

Testes rejime Promosaun ne’e, halo liuhusi prosesu ida ho fazes tolu, ne’ebé hahú ho ezame eskritu kona-ba konhesimentus jerais relasiona ho polisiamentu i direitus umanus ho perguntas 100, ne’ebé observadores independentes mak administra.

Inspetores, subinspetores no ajentes ho experiênsia komandu ne’ebé hetan rezultadus hanesan ka liu 50% iha ezame kona-ba konhesimentus jerais, avansa ba ezame psikolójiku. Prosesu remata ho entresvistas oras ida laran ho Komisaun ba Promosaun PNTL.

Ajentes PNTL besik ema 2.500 simu promosoens no simu mós postus foun ho baze iha rezultadus testes nian.

Ho konkluzaun prosesu, Governu mós aprova ona rezolusoens ne’ebé Sekretariadu ba Promosaun PNTL no Komisaun ba Promosaun PNTL rekomenda, inklui:

1. Aprovasaun Promosoens ba Períodu Tranzitóriu Polísia Nasionál Timor-Leste nian: sertifika data promosoens no garante rezolusaun ba kazus pendentes haré tuir artigu 38.º Dekretu-Lei N.º 16/2009, 18 Marsu nian.

2. Kriasaun Komisaun atu tulun Prosesu Promosoens ba PNTL: estabelese Komisaun ida atu fó tulun ba implementasaun promosoens, rezolusaun kona-ba kazus elementus PNTL nian ne’ebé la hetan pozisoens no rekoilha i análize informasoens kona-ba rekomendasoens esensiais ba Governu kona-ba aspetus vitais implementasaun reforma nian.

3. Revizaun artigu 11.º Dekretu-Lei N.º 16/2009, 18 Marsu – Rejime Promosoens PNTL nian: estabelese prosesu revizaun ida ba segunda faze promosoens nian ne’ebé hala’o ba elementus ne’ebé iha dezempenhu korajozu ou ba sira ne’ebé hatudu kbiit boot tebes iha lideransa, hanesan veteranus,ofisiais superiores no ofisiais ne’ebé partisipa iha kursus formasaun oioin maibé la konsidera sira iha promosaun.

Sistemas ne’ebé stabelese ona husi Sekretariadu ba Promosaun PNTL no Komisaun Promosaun PNTL garante katak prosesu ne’e independente tebes duni, transparente no la iha interferênsia husi li’ur ka polítika ruma.

Sekretáriu Estadu Ágio Pereira refere katak “Reforma ne’ebé esensiál ba setór seguransa ne’e, hanesan inisiativa ida mós ne’ebé vitál liuhotu husi Governu Xanana Gusmão; hanesan hakat boot ida atu garante katak ita nia Nasaun kontinua moris ho dame, ne’ebé forsa seguransa profisionál mak salvaguarda i ho sentidu responsabilidade sívika ita hotu nian. Setór ne’e bele konsentra metin iha aspetus kapasitasaun no modernizasaun, hodi hasoru nesesidades ita nia Povu nian, ita nia demokrasia ne’ebé sei nurak nian, no ita nia estadu ne’ebé iha faze dezenvolvimentu.’

‘Ami hakarak hato’o parabeins ba Sekretariadu ba Promosaun PNTL, no ba Komisaun Promosaun PNTL, ba mane no feto sira hotu iha PNTL no ba ema tomak ne’ebé kontribui iha prosesu ne’e, tanba sira hatudu katak hatene sira nia devér rasik. Reforma ne’ebé kle’an tebes ne’e hanesan testemunhu klaru ida katak ita hotu hamutuk ita bele halo mudansas ne’ebé dura kleur.”

 

   Ba leten