Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 11 Janeiru 2010

Sekretáriu Estadu Konselhu Ministrus i

Porta-Vóz ofisiál Governu Timór-Leste

Díli, 11 Janeiru 2010

 

Governu Timór-Leste lansa Estrutura Akadémika Nasionál foun ida

 

Segunda-Feira, 11 Janeiru, 2010, marka inísiu estrutura akadémika nasionál foun ida ba sistema edukasaun Timór-Leste nian. Semana ida ne’e labarik sira hotu iha Timór tomak laran sei hahú tama fali eskola, enkuantu reformas Governu nian komesa hadi’a no loke daudauk dalan ba implementasaun sistema edukasaun universál, ne’ebé garante ensinu obrigatóriu no gratuitu, durante tinan sia, ba labarik Timór-Leste hotu-hotu ne’ebé ho idade eskolár.

Atu oferese servisus ne’ebé di’ak liu, mak halo ona mapeamentu eskola nian ida ke abranjente ka boot tebes, nia rezultadu mak restruturasaun ba sistema eskola hodi aumenta efisiênsias iha jestaun ka administrasaun. Ministériu Edukasaun hili superintendentes na’in 13 (ida ba kada Distritu), inspetores eskolares na’in 65 (ida ba kada Sub-Distritu) ho misaun atu garante implementasaun no adezaun ba boa jestaun.

Anu letivu, ne’ebé ba primeira-vez hahú iha Janeiru, koinside ka monu hanesan ho kalendáriu no anu fiskál. Reformas ba kalendáriu akadémiku presiza tebes atu bele halo planu orsamentál ida ke di’ak liu no mós maksimiza benefísisus jeográfikus no kulturais ne’ebé iha aliansas estratéjikas ho rejiaun Ázia-Pasífiku i ho paízes ne’ebé ko’alia lian Portugêz.

Estrutura foun ba tempu eskola, hamutuk loron 223, fahe ba períodu eskola tolu. Primeiru periodu hahú husi 11 Janeiru bá to’o 8 Abril, segundu husi 9 Maiu to’o 29 Julhu i terseiru husi 23 Agostu to’o 18 Novembru.

Sistema Ensinu superiór organiza tuir sistema tradisionál tuir semestre (fulan 6); ho períodu finál fulan tolu nian, uza lori halo atividades extra-kurrikulares ka akadémikus seluseluk, ne’ebé bele inklui halo investigasaun ka atividades sosiais no komunitárias tuir buat ne’ebé instituisoens akadémikas ezije.

Durante tempu ne’ebé la eskola, profesores iha Timór-Leste tomak sei kontinua simu formasaun espesilizada no intensiva, tuir Sistema Formasaun ba Baxarelatus. Objetivu mak atu hadi’a kualifikasoens akadémikas profesores sira nian, tanba barak mak seidauk iha kualifikasoens atu hanorin antes-de 2007. Iha 2008 profesores na’in 3,000 mak tuir formasaun intensivu no aumenta ba 9,000 iha tinan 2009; profesores 617 remata ona sira nia programa lisensiatura, i na’in 36 mak oras ne’e tuir hela programa pós-graduasaun.

Dezde 2007 fahe ona mezas 19,370, kadeiras 14,360, armárius 600, kuadrus didi-lolon 250, bankus 2,500,mezas besi 16,000 no livrus 813,613 ba eskolas primárias, sekundárias no téknikas hamutuk 1,356, iha Timór-Leste tomak.

Estimasaun estatístika Ministériu Edukasaun nian hatudu katak oras ne’e iha ona estudantes na’in 214,745 iha eskolas primárias (112,795 mane, 101,950 feto), na’in 52,604 iha siklu (26,715 mane, 25,889 feto), na’in 26,908 iha ensinu sekundáriu: (13,892 mane, 13,016 feto) no estudantes na’in 16,727 iha ensinu superiór (10, 033 mane, 6,696 feto).

Kriasaun no adopsaun Lei Orgânika Min. Edukasaun nian (Janeiru 2008), Polítika Kona-ba Edukasaun (Marsu 2008) no Lei Baze ba Edukasaun (Outubru 2009) ne’ebé Governu mak estabelese, bele kria kuadru legál ida ne’ebé presiza tebes duni, atu implementa sistema ensinu/edukasuan foun.

Sekretáriu Estadu Ágio Pereira dehan “ Harí Nasaun depende ba edukasaun; meta Governu Xanana Gusmão nian mak oinsá bele hakotu tiha siklu neglijênsia ka ladún fó atensaun ba sistema edukasaun, buat ida ke la’o hamutuk ho esforsu atu hakotu siklu pobreza.

‘Ita hasoru dezafius barak atu harí sistema foun ida; hanorin profesores sira, aumenta númerus ensinu superiór nian, implementa eskolaridade orbigatória no mós sistematikamente harí aliserses/bazes no kapasidade sistema edukasaun ida ke di’ak bazeia ba padroens globais hodi nune’e jerasaun ida-ida, agora no aban-bain rua nian, bele hetan oportunidade atu sai matenek no alfabetizadus.”

 

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=2064