Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusionál iha 30 Outubro 2009

Deklarasaun Portavóz IV Governu Konstitusionál,

Sekretáriu Estadu Konselhu Ministrus

 

Díli, 30 Outubru 2009

Polítikas sosiais Governu Xanana Gusmão nian ba Orsamentu 2010 hatuur ita ema iha oin liu, katak fó liu atensaun ba Ema

 

Orsamentu ba tinan 2010, halo tuir prioridades nasionais atu fó autonomia ba povoasoens iha áreas rurais, sei kontinua apoia polítikas sosiais boot ne’ebé IV Governu Konstitusionál hahú ona iha finais 2007, ne’ebé hatuur Povu Timór-Leste no redusaun pobreza iha kedas linha oin liu ajenda nasionál.

Realizasoens Governu nian ida mós ke boot liuhotu mak dezenvolvimentu Planu Estratéjiku ba 2009-2012 no Planu Longu Prazu ba tinan 2010 to’o 2030 Ministériu Solidariedade Sosiál nian. Planu mak hanesan dokumentu fundamentál ne’ebé sei orienta ka hatudu dalan ba Ministériu Solidariedade Sosiál iha tinan 20 laran. Implementasaun planu sei hahú ho planu anuál ba 2010.

Governu, liuhusi Ministériu Solidariedade Sosiál (MSS), to’o oras ne’e implementa reformas lejislasaun foun nian ne’ebé kontribui ona ba estabilidade iha Nasaun no mós hadi’a kondisoens no direitus sidadauns timór-oan sira hotu ne’ebé vulneráveis ka kbiit laek liu.

Orsamentu ba 2010 sei kontinua apoia programas foun lubun ida, hanesan “Fundu Apoiu atu Fó Tulun ba Inan sira”, nu’udár esforsu Governu nian ida atu fó protesaun sosiál ba famílias ne’ebé feto mak hanesan xefe. Polítika halo parte estratéjia globál ka jerál Ministériu Solidariedade Sosiál nian atu hadi’a kondisoens sosiais grupus hirak ne’ebé presiza asistênsia, hanesan ezemplu ba inan sira ne’ebé solteiras ka seidauk iha la’in.

Aprovasaun no implementasaun Polítika Protesaun ba Labarik sira iha Risku ka perigu laran ne’e atu defende labarik timór-oan ida-ida nia direitus fundamentais. Polítika ne’e atu proteje labarik sira kontra abuzus seksuais, violênsia doméstika no trabalhu forsadu, hodi garante mós sira nia direitus inalienáveis katak labele nega ba sira, atu bele hetan kuidadus no bele estuda ka eskola. Polítika ne’e mós orienta Estadu atu intervein, defende, asisti no fó resposta ba labraik sira iha risku laran, tuir nesesidade.

Enkuantu infra-estruturas no rekursus umanus kona-ba kuidadus saúde sei kuran liu iha Timór-Leste, Governu aprova tiha ona no implementa iha 2008 Polítika Protesaun Sosiál ba Famílias iha Sirkunstânsias ka Situasoens Espesiais, hanesan sira ne’ebé presiza tratamentu médiku iha rai li’ur. Polítika ida ne’e tulun ema moras sira ne’ebé labele hetan tratamentu iha Timór-Leste atu bá simu tratamentu iha estranjeiru, fó liu fatin ba sidadauns timór-oan ne’ebé vulneráveis liu.

Dezde independênsia Paíz ne’e seidauk iha kuadru legál ida atu lida ka tau matan ba dezastres naturais, maski Timór-Leste propensu tebes ka fásil liu atu hetan dezastres naturais. Kuadru legál kona-ba Polítika Nasionál Jestaun ba Dezastres no Diretivas kona-ba Rekuperasaun ba Abitasaun ka uma tulun Governu, liuhusi Gabinete Vise Primeiru-Ministru ba Asuntus Sosiais no Ministériu Solidariedade Sosiál, atu bele prevene, mitiga ka hamenus, no hasoru hodi fó asistênsia ba rekuperasaun hahú husi impaktu dezastres ne’ebé mosu iha Timór-Leste tinatinan. Implementasaun polítikas hahú tiha ona iha 2008. Bazeia ba polítikas hirak ne’e MSS estabelese ona estruturas atu hatán hasoru Dezastres iha distritus 13 no fó ona tulun ba vítimas rihun-ba-rihun.

Dekretu-Lei n.º 19 Junhu 2008 kona-ba Subsídius ba Idozus no Inválidus husi Konselhu Ministrus no Aprovasaun Dekretu-Lei kona-ba Kombatentes Libertasaun Nasionál husi parte Parlamentu Nasionál loke dalan ona atu halo pagamentu ba primeiras pensoens sosiais ba sidadauns timór-oan ne’ebé selesiona tiha ona. Dezde 2008 halo ona pagamentus ba idozus to’o 141.000, no veteranus 4.173 no sira nia famílias simu hotu ona pensoens.

Aprovasaun no implementasaun Estratéjia Nasionál Realojamentu ba Dezlokadus Internus konsege hala’o realojamentu i/ka regresu ka lori fila hikas ba sira nia uman, dezlokadus internus besik 150.000. Pagamentus hirak ne’e sei hamenus iha orsamentu 2010 nian, maibé Diretivas Polítikas Nasionais kona-ba Abitasaun Sosiál ka Uma ba Grupus Vulneráveis, polítika abitasaun ne’ebé estabelese ona atu hadi’a nível moris grupus vulneráveis, sei kontinu hala’o nafatin iha distritus 13 tomak.

Solidariedade sosiál haluan ka habelar liután atu bele kona mós ba ema ne’ebé hetan lutu katak maluk ruma mate, hodi fó asistênsia hanesan kareta tula mate no oferese kaixaun. Polítika Nasionál kona-ba Veíkulus ka Kareta Tula Mate implementa tiha ona iha Distritus 13, respeita dignidade famílias sira ne’ebé presiza ka susar liu bainhira maluk mate.

Gasta tiha ona totál osan $1,433 milhoens dólares ba subsídius ba inan sira. Iha 2008 Governu fó tulun ba 7.500 alunus, i númeru ne’e aumenta tán ba 9.738 iha 2009.

Iha 2008 gasta tiha ona osan $1,59 milhoens dólares hodi haruka sidadauns ne’ebé moras ba simu tratamentu espesializadu iha rai li’ur, i iha tinan ida ne’e gasta liu ona osan $1,6 milhoens ho hanoin atu asegura tan tratamentu ba ema moras na’in 308. Selu ona osan $13,3 milhoens dólares ba pensoens idozus sira nian.

Iha tinan ne’e mós gasta ona osan $45.986 dólares ba bolsas estudu veteranus oan 78 ne’ebé bá estuda iha estranjeiru, no to’o finais 2009 sei selu 17 milhoens dólares ba pensoens veteranus no sira nia famílias nian.

Sekretáriu Estadu Konselhu Ministrus no Portavóz Ofisiál IV Governu Konstitusionál, Ágio Pereira, dehan nune’e “Ami la’ós Governu ida ke perfeitu i la halo buat hotu ho perfeisaun, tanba maski ita hakarak tebes atu halakon hotu kedas moris-kiak ami mós hatene katak misaun ida ne’e só bele buka alkansa iha tempu naruk; maski nune’e ha’u hein katak ita hotu labele haluha kona-ba oinsá Governu ne’e hatama ona konseitu kona-ba lideransa ida ke onesta la laran moos, asesível ka fásil atu hasoru no responsável, hodi haré liu ba dezenvolvimentu nasionál no mós ba elementus fundamentais hanesan responsabilidade no kompaixaun ka jenerozidade sosiais."

   Ba leten