Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusionál iha 27 Outubru 2009

Deklarasaun Husi Portavóz IV Governu Konstitusionál,

Sekretáriu Estadu Konselhu Ministrus

 

Díli, 27 Outubru 2009

Dezenvolvimentu Rurál no Redusaun Pobreza ka hamenus moris-kiak hanesan foku orsamentu 2010 nian

 

Ministra Finansas Timór-Leste nian, Dra. Emília Pires, sei bá hasoru Komisaun C Parlamentu Nasionál atu fó esklaresimentu kona-ba Orsamentu Fontes Kombinadas 2010 nian.

Totál despezas Estadu Timór-Leste nian ba tinan 2010 kalkula ho valór osan USD $637 milhoens, ne’ebé hatudu katak menus tiha osan $44 milhoens (6.9%) kompara ho total apropriasoens tinan 2009 nian.

Reseitas naun-petrolíferas estima ho valór USD$87.3 milhoens. Défise fiskál ho totál USD $549.6 milhoens sei taka liuhusi fundu petrolíferu no osan rezerva nian.

Iha tinan 2010, parseirus dezenvolvimentu sei fo ba Setór Governu total osan USD$199 milhoens. Ida ne’e reprezenta 23.8% husi totál fontes kombinadas ne’ebé hamutuk USD$836 milhoens.

Prioridades Nasionais ne’ebé IV Governu Konstitusionál lideradu husi Primeiru-Ministru estabelese tiha ona maka ne’e: Infra-estruturas (bee no estradas); Seguransa Alimentár (produsaun agríkola); Dezenvolvimentu Rekursus Umanus (fokus liu ba treinamentu); Asesu ba Justisa; Servisus Sosiais no Desentralizasaun Administrativa; Boa Governasaun i Seguransa Públika.

Iha orsamentu aloka ka tau osan barak liu ba Infra-estruturas, hodi hadi’a estradas no fornese bee iha Timór-Leste tomak, partikularmente iha distritus, ne’ebé tuir kálkulu osan hamutuk USD$96.1 milhoens sei injekta liu ba ekonomia hodi bele hasa’e dezenvolvimentu rurál. Projetus infra-estruturas nian sei estimula makas no promove ekonomias lokais, reforsa mos setór privadu iha distritu hotu no fo tán oportunidades empregu ba ema iha área rural nian.

Iha preparasaun Orsamentu 2010, ezije ona ba Ministrus hotu-hotu atu halo revizaun didi’ak ba sira nia orsamentu i ministérius barak liu mak konsege duni hamenus sira nia osan ba sasan i servisus no dezenvolvimentu kapitál menór hodi nune’e bele aumenta kbiit Governu nian atu injekta ka tau tan osan ba obras ka kapitál dezenvolvimentu.

Alokasaun orsamentu ba Distritus bazeia ba prinsípiu ekuidade ne’ebé áreas rurais balu simu osan barak liu bazeia nafatin ba kondisaun infra-estruturas ne’ebé sira iha kompara ho distritus seluk. Áreas ne’ebé sei iha okos liu husi média nasionál, sei simu fundus liután hodi bele hadi’a no harí tan sira nia infra-estruturas.

Apropriasoens tomak agora ne’e nian hamenus husi $475.5 iha 2009 ba $405.4 iha 2010.

Orsamenu ne’e konsidera hanesan prudente no iha ekilibriu, foka liu ba nesesidade atu asegura kontinuidade kresimentu ekonómiku ba tinan 2010.

   Ba leten