Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 27 fulan-juñu tinan 2017

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 27 fulan-juñu tinan 2017

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha loron-tersa ne’e, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona dekretu Governu nian rua no dekretu lei ida, ne’ebé aprezenta husi Ministru Estadu, Koordenadór Asuntus Ekonómikus no Ministrus Agrikultura no Peskas. Ministru ne’e halo mós pontu situasaun kona-ba dezenvolvimentu konstrusaun ba empriendimentu turístiku husi empreza Pelican Paradise.

Ho aprovasaun ba Lei Sosiedade Komersiál sira nian foun ne’e, maka presiza halo aprovasaun ba dekretu Governu nian ida kona-ba modelu sira husi aktu konstituitivu sira sosiedade sira nian, tuir norma hirak ne’ebé vigora. Dekretu Governu nian seluk ne’ebé aprezenta ona iha sorumutuk ida ne’e aprova regra sira kona-ba kriasaun órgaun fiskalizasaun ba sosiedade komersiál sira, atu nune’e bele fó dalan ba kontrolu kona-ba konta sira no kumprimentu ba obrigasaun fiskál sira husi empreza sira ne’ebé iha atividade ekonómika hirak ne’ebé relevante, la haree ba modelu ne’ebé sira uza bainhira tau naran.

Hetan ona mós aprovasaun maka dekretu-lei kona-ba lisensiamentu ba atividade komersiál sira. Rejime foun ne’e prepara ona ho apoiu tékniku husi Kooperasaun Finanseira Internasionál (sigla iha lian inglés, IFC), iha ámbitu reforma ekonómika ne’ebé hahú ona iha tinan 2015 husi Governu ida daudaun ne’e. Ninia objetivu mak atu harii sistema lisensiamentu nian ida tuir risku husi atividade ekonómika ida-idak. Nune’e, ba atividade sira ne’ebé iha risku ki’ik, kontinua fó-sai autorizasaun ba ezersísiu, maibé atividade sira ne’ebé iha risku médiu no boot, aleinde autorizasaun ida ne’e, tenke hetan mós lisensiamentu setoriál (husi ministériu kompetente sira) no apresiasaun prévia ida.

Hetan ona mós aprovasaun Rezolusaun Governu nian rua ne’ebé Ministra Finansas nian aprezenta: ida apoiu umanitáriu ba Portugál tanba estragu sira ne’ebé provoka husi ahi-han rai no rezolusaun ida seluk kona-ba distribuisaun osan ba Tour Timor, halai-taru bisikleta ne’ebé serve atu promove desportu no turizmu nasionál, ne’ebé maka hala’o tinan-tinan, husi kedas tinan 2009.

Governu mós aprova dekretu ida kona-ba pagamentu suplementár ba funsionáriu sira Imprensa Nasionál Timor-Leste nian. Aprezenta husi Sekretáriu Estadu Konsellu Ministrus, medida ida-ne’e ninia objetivu mak atu fó prémiu ba funsionáriu sira ne’ebé envolve iha prosesu impresaun boletín votu, kadernu eleitorál no materiál eleitorál sira-seluk. Presiza atu garante kumprimentu ba kalendáriu eleitorál ne’ebé estabelese husi CNE no STAE, ho impresaun boletin votu hamutuk rihun 805, aleinde materiál seluk ne’ebé importante ba prosesu ne’ebé la’o hela, hamosu serbisu kontínuu ida hahú husi semana tolu liubá, liu dook tebetebes ona, la’ós de’it husi períodu normál serbisu nian, maibé mós husi períodu oras 40 fulan-fulan serbisu estraordináriu nian, ne’ebé lei prevee ona.

Konsellu Ministrus aprova rejime avaliasaun no akreditasaun nian ba instituisaun Ensinu Superiór no ba Siklu Estudu nian sira. Aprezenta husi Ministru Estadu, Koordenadór Asuntus Sosiais no Ministru Edukasaun, rejime ida-ne’e lidera husi Ajénsia Nasionál ba Avaliasaun no Akreditasaun Akadémika (ANAAA) no hakarak atu kria mekanizmu sira kona-ba avaliasaun ba instituisaun ensinu superiór, universitáriu no tékniku, nune’e mós ho sira-nia siklu estudu nian sira. Objetivu husi rejime ne’e maka garante melloria kualidade husi instituisaun ensinu nian sira no fó informasaun ne’ebé iha fundamentu kona-ba dezempeñu husi instituisaun ensinu nian sira. Akreditasaun ba instituisaun no siklu estudu sira iha durasaun tinan lima, no bainhira ida-ne’e remata maka sei hala’o prosedimentu foun kona-ba avaliasaun no akreditasaun.

Dekretu-lei kona-ba apoiu ba setór privadu iha ámbitu Rejime Kontributivu ba Seguransa Sosiál ne’ebé aprezenta husi Ministra Solidariedade Sosiál hetan ona aprovasaun. Tanba tinan ida ne’e nu’udar tinan dahuluk iha ne’ebé rejime kontributivu ne’e vigora, entidade empregadór sira tenke adapta an ba realidade foun ida, tanba ne’e importante tebes atu prevee exesaun sira no apoiu lubuk ida ba setór privadu.

Ministru Interiór, hamutuk ho Programa Nasoins Unidas nian ba Dezenvolvimentu (PNUD), halo rezumu ida kona-ba impaktu husi fenómenu klimátiku EL Niño iha Timor-Leste iha tinan 2015-2016 no aprezenta ona rekomendasaun sira ba tempu oinmai.

   Ba leten