Soru-mutu Konsellu Ministrus iha loron 28 fulan Outubru tinan 2009

GOVERNU KONSTITUSIONÁL IV

SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRUS

KOMUNIKADU IMPRENSA

Soru-mutu Konsellu Ministrus loron 28 fulan Outubru tinan 2009

 

Konsellu Ministrus hala’o soru-mutu iha loron Kuarta ne’e, loron 28 fulan Outubru tinan 2009, iha Sala Soru-mutu Konsellu Ministrus nian, iha Dili, no hakotu:


1. Rezolusaun ne’ebé aprova estrutura Komisariadu “2010 Shanghai World Expo”

Tanba Timor-Leste simu konvite ne’ebé lansa husi organizasaun Espozisaun Mundiál ne’ebé sei hala’o iha sidade xina nian Xangai, husi loron 1 fulan Maiu tinan 2010 to’o loron 31 fulan outubru tinan 2010, ho tema “Sidade dia’k liu, Kualidade Vida di’ak liu”, Konsellu Ministrus hasai rezolusaun hodi aprova estrutura Komisariadu Timor-Leste nian ba Espozisaun ne’ebé refere, ne’ebé kompostu husi Komisáriu Jerál, Sr. Sekretáriu Estadu Konsellu Ministrus nian no Komisáriu na’in rua, mak hanesan, Sr. Sekretáriu Estadu Kultura nian no Sr. Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu nian. Arkitetu Joaquim de Brito hetan nomeasaun atu asumi papél Koordenadór Jerál, hodi sai hanesan responsavel ba kestaun etsratéjia nian kona-ba partisipasaun timor nian no koordenasaun Jerál ba Konteúdu temátiku ba pavillaun timor nian, ne’ebé depende diretamente ba Komisáriu Jerál ka ba ema ida ne’ebé Komisáriu jerál hatudu.
Iha prazu másimu tinan 30 nia laran, Komisáriu Jerál tenke aprezenta ona proposta ida kona-ba programa atividade nian, orsamentu ne’ebé refere, prosedimentu no modelu jestaun ba estrutura organizativa no finanseira, ne’ebé presiza ba konkretizasaun partisipasaun Timor nian iha Expo 2010 Xangai Xina.
Partisipasaun iha Espozisaun Mundiál Xangai 2010 sei sai nu’udar partisipasaun Timor-Leste nian ba dala uluk nu’udar país independente iha eventu ida ho natureza hanesan ne’e.
Espo Xangai Xina importante tebetebes ba Timor-Leste, tanba trata kona-ba oportunidade ida ne’ebé di’ak tebetebes ba país ne’e atu hatudu-an ba mundu iha ninia potensiál no kreximentu hotu-hotu. Iha sentidu ida ne’e, Komisariadu ne’e hetan tulun husi patrosíniu husi Señor Prezidente Repúblika, ne’ebé iha podér espesiál kona-ba akonsellamentu, nune’e bele fó ba partisipasaun timor nian importánsia no prioridade ida ne’ebé boot liután.


2. Aprezentasaun ba Polítika no Manuál Implementasaun nian kona-ba Estratéjia ba Rekuperasaun Nasionál Faze II

Hafoin susesu ne’ebé bele haree iha faze dahuluk Estratéjia ba Rekuperasaun Nasionál, “Hamutuk Harii Uma” ne’ebé kria atu fó asisténsia rekuperasaun nian ba bein no patrimóniu hirak ne’ebé hetan estragu durante krize tinan 2006/07, Konsellu Ministrus hakotu atu hahuu implementa Estratéjia Rekuperasaun Nasionál faze daruak. Iha faze II ne’e Ministériu Solidariedade Sosiál sei selu subsídiu ida ba família idaidak ne’ebé tuir programa ne’e rejista ona, dadaun ne’e rejista família hamutuk 16.500.

 

3. Rezolusaun ne’ebé aprova Projetu investimentu nian ho “Ensul Meci-Gestão de Prjectos de engenharia, SA”

Medida lejizlativa barak ona mak Gonernu Konstitusionál IV aprova ona to’o oras ne’e atu kontribui ba dezenvolvimentu ekonómiku País nian, liu husi setór privadu.
Iha sentidu ida ne’e, Konsellu Ministrus aprova projetu investimentu nian husi “Ensul Meci-Gestão de Projectos de engenharia, SA” atu harii kompleksu imobiliáriu nian ida iha Kolmera, iha propriedade Estadu nian, ne’ebé empreza ne’e aluga ba períodu inisiál ida ba tinan 50.
Atu hatutan mós katak Lei Investimentu Esternu rekoñese nesesidade atu dada investidór rai li’ur sira hodi bele tulun país ne’e iha ninia dezenvolvimentu, hodi fó kontribuisaun ne’ebé signifikativu ba prosesu ekonómiku, mak hanesan liu husi realizasaun infraestrutura (hanesan empriendimentu no asesu sira, kriasaun postu traballu no oferta servisu foun sira).


Konsellu Ministru analiza mós:

4. Aprezentasaun Polítika Estratéjika ba Juventude

Trata kona-ba projetu ida ba prazu naruk ne’ebé ninia objetivu boot liu mak fó ba foin-sa’e sentidu síviku, kapás no responsavel. Polítika ida ne’e ninia objetivu mak kriasaun ba sistema ida ne’ebé planeadu hó di’ak, no integra iha sistema Dezenvolvimentu Nasionál sira seluk, ne’ebé permite formasaun kompetitiva ida ne’ebé saudavel ba foin-sa’e sira, hodi bele fo ba sira kapasidade no kompeténsia ba sira nia futuru, liuliu ba futuru nasaun nian.

 

   Ba leten