Governu hadi’a oportunidade ba esportasaun sasán no servisu sira ho formalizasaun kandidatura ba organizasaun Mundiál Komérsiu nian

Ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru no

  Portavós Ofisiál Governu Timor-Leste

 Dili, loron 11 fulan-novembru tinan 2016

Governu hadi’a oportunidade ba esportasaun sasán no servisu sira ho formalizasaun kandidatura ba organizasaun Mundiál Komérsiu nian

Programa Governu Konstitusionál VI iha kompromisu atu promove komérsiu luihusi atividade sira ne’ebé inklui “harii instalasaun no kondisaun sira no difine programa apoiu nian sira ba sirkulasaun merkadoria sira iha nasaun laran no iha rai-li’ur.” Iha loron 8 fulan-novembru, Governu halo tan hakat ida iha kriasaun kondisaun hirak ne’e nian, bainhira Konsellu Ministrus deside atu formaliza kandidatura Timor-Leste nian ba Organizasaun Mundiál Komérsiu  (OMC, sigla iha lia-portugués ).

Ministru Estadu, Koordenadór Asuntu Ekonómiku no Ministru Agrikultura no Peskas, Estanislau da Silva, hateten katak adezaun ba OMC ne’e “fundamentál atu fó dalan katak Timor-Leste hodibele diversifika ninia ekonomia, iha komérsiu, indústria no agrikultura ba esportasaun no hodibele iha asesu ne’ebé fásil liu hodi asesu ba merkadu sira”, no esplika katak “adezaun sei fasilita maka’as sasán no servisu Timor nian sira ne’ebé atu fa’an iha mundu internasionál, nune’e mós negósiu hotu ho nasaun sira seluk”.

OMC  nia sede lokaliza iha Jenebra, iha Suisa, no oras ne’e daudaun iha membru hamutuk 164. Hanesan “organizasaun internasionál únika ne’ebé maka jere regra sira kona-ba komérsiu entre nasaun sira iha nivel mundiál” no ninia funsaun prinsipál mak “asegura katak fluksu komérsiu nian hotu-hotu, tenke trankuilu previzivel no bele livre liután karik bele”. Estadu-membru sira asina akordu sira ne’ebé halo ona ho objetivu atu kria seguransa no hamenus risku, atubele  “tulun produtór sasán no servisu nian sira, esportadór  no importadór sira hodi hala’o sira nia negósiu sira”.

Delegasaun ida hosi Ekipa Téknika Adezaun nian ba OMC visita ona Timor-Leste, iha loron 8 no 9 fulan-novembru, atu debate kandidatura Timor-Leste nian. delegasaun ne’e hasoru-malu ona ho membru Governu nian balun, hanesan Ministru Estadu Estanislau da Silva, Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, Kay Rala Xanana Gusmão no Ministru Komérsiu, Indústria no Ambiente, Constâncio da Conceição Pinto.

Ekipa ne’e hatete katak serbisu barak maka hotu ona, hanesan parte husi preparativu sira Timor-Leste nian atu adere ba ASEAN, no Governu hatudu daudaun kompromisu ne’ebé boot hodi halo hotu  lalais prosesu ne’e. Baibain, nasaun sira ne’ebé sai hanesan kandidatu hetan uluk estatutu hanesan observadór, hanesan forma tranzisaun nian ida ba adezaun kompletu.

Portavós Governu nian, Ministru Estadu Agio Pereira, hateten katak: “Pasu Timor-Leste nian sira atu adere ba Organizasaun Mundiál Komérsiu nian nu’udar rezultadu husi polítika Governu nian atu kria ambiente ne’ebé kona-ba negósiu ho rai-li’ur no kondisaun sira atu diversifika ekonomia Timor-Leste nian. Etapa hirak ne’e importante atu prepara nasaun ba susesu.” REMATA

   Ba leten