Konsellu Ministru CPLP nian aprova relatóriu kona-ba Vizaun Estratéjika Foun

Konsellu Ministru Comunidade dos Paises de Lingua Portugués (CPLP) aprova ona relatóriu kona-ba Vizaun Estratéjika Foun ba organizasaun ne’e, bainhira hala’o Sesaun  Extraordinária  da-XIV iha Lisboa, Portugál, iha loron 17 fulan-marsu 2016.

Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun Timor-Leste nian, Hernâni Coelho, mak prezide reuniaun. Konsellu Ministru CPLP nian fó saudasaun ba koordenasaun prezidénsia Timor-Leste, no liuliu, Grupu Traballu kona-ba Vizaun Estratéjika Foun ba CPLP, koordena hosi Dr. Roque Rodriques.

Sorumutuk estraordináriu ne’e, foka liu ba asuntu importante tolu mak hanesan: vizaun estratéjika CPLP, situasaun polítika iha Giné-Bisau no rotasaun ba Sekretáriu-Ezekutivu CPLP nian.

“Konsellu Ministru Estraordináriu CPLP nian konkorda ona hodi aprova relatóriu finál, kona-ba diretriz ba orientasaun politika sira husi vizaun estratéjika nian,” Ministru Hernâni Coelho dehan.

Relatóriu finál ne’e, tuir Ministru, konsentra liu ba-iha aspetu importante tolu kona-ba konsertasaun polítika diplomátika, aspetu kooperasaun no lia-portugés. Fó sai mós kona-ba projetu Deklarasaun kona-ba Vizaun Estratéjika Foun CPLP nian ba períodu 2016 – 2026.CPLP CM2 300x201 Konsellu Ministru CPLP nian aprova relatóriu kona ba Vizaun Estratéjika Foun

Estadu membru sira CPLP nian kontinua trata futuru CPLP ba tinan sanulu tuir mai, liuliu atu hetan rezultadu sira ne’ebé maka di’ak liu kona-ba organizasaun,estrutura,ajustamentu administrativu sira,mekanizmu funsionamentu no nesesidade sira seluk-tán. Nune’e, bele hatan ba dinámika foun iha rejiaun ida-idak nian iha mundu.

Iha Vizaun Estratéjika Foun, haree ba aspetu ulukliu husi organizasaun, hanesan ninia natureza, hanesna área sira selukne’ebé maka CPLP bele servisu hamutuk, no ho envolvimentu husi membru sira seluk, hanesan observadór.

Kona-ba observadór sira, Ministru dehan katak “ita presiza hanoin oinsá maka ita bele kapitaliza interese hosi nasaun sira ne’ebé maka hakarak sai membru, hodi bele kontribui ba objetivu finál husi organizasaun. Iha pontu importante rua ne’ebé mak ita tenke konsidera. Primeiru, mak atu envolve observadór asosiadu sira ne’bé maka hakarak partisipa iha atividade kooperasaun ba dezenvolvimentu, hanesan komérsiu, investimentu no indústria. Segundu, loke CPLP ba rai li’ur, mantein nafatin natureza no governabilidade hosi organizasaun ne’e, hodi la halakon ninia karaterístika sira rasik no kapasidade ba jestaun organizasaun nian.”

CPLP CM4 300x216 Konsellu Ministru CPLP nian aprova relatóriu kona ba Vizaun Estratéjika Foun Iha komunikadu finál sorumutuk Konsellu Ministru tenik “fila fali mós ba importánsia hosi Vizaun Estratéjika husi CPLP, kona-ba afirmasaun organizasaun nian iha arena internasionál ne’ebé favorese ba alargamentu atividade sira, valorizasaun potensialidade hotu no hetanpartisipasaun efetivu hosi CPLP iha prosesu dezenvolvimentu Estadu-membru sira, hodi promove no defende prinsípiu no valór universál demokrasia no direitu humanu nian iha espasu CPLP.”

Aleinde ne’e, ko’alia mós kona-ba nesesidade atu aumenta tan mobilidade iha espasu CPLP nian hodi haburas atividade sira ekonómika, sosiál no kulturál.

“Kestaun sira- ne’ebé ko’alia iha reuniaun Konsellu Ministru Estraordináriu, sei aprezenta hanesan rekomendasaun ba Xefe Estadu sira no Governu, atu sir abele adopta iha Simeira  ne’ebé sei hala’o iha Brazilia, iha Brasil, tinan ne’e. Bainhira adopta ona, Konsellu Ministru sei analiza kona-ba mekanizmu implementasaun nian sira hosi Vizaun Estratejika,tinan 2016 ba oin,” Ministru Hernâni Coelho hatete.

Relasiona ho mandatu Sekretariu-Ezekutivu CPLP, Konsellu Ministru konkorda katak rotasaun tuir mai entrega ba-iha Saun Tomé no Prínsipe.

Iha reuniaun ne’e, halo mós análize kona-ba relatóriu Reprezentante Espesiál ba Giné-Bisau no Misaun CPLP nian ba Bisau, ne’ebé xefia hosi Prezidente Konsellu Ministru.Ministru sira ne’ebé marka prezensa iha sorumutuk ne’e fó aten-brani ba autoridade sira Giné-Bisau nian, atu buka solusaun polítika ida di’ak, ne’ebé bele garante estabilidade polítika. Nune’e, komunidade internasionál mós bele kontinua mantein sira-nia apoiu.

Partisipa iha sorumutuk ne’e Ministru Negósiu Estranjeiru hosi Repúblika Angola, Repúblika Federativa husi Brazil, Repúblika Kabuverde, Repúblika Giné-Bisau, Repúblika Giné Ekuatoriál, Repúblika Portugeza, Repúblika Demokrátika Saun Tomé no Prínsipe no Vise-Ministra Repúblika Mosambike ho entidade sira seluk tan.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=14895