Ministrus Komérsiu CPLP nian sei hala’o sorumutu iha Dili

Ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru no

  Portavós Ofisiál Governu Timor-Leste

 Díli, loron 19 fulan-fevereiru tinan 2016

Ministrus Komérsiu CPLP nian sei hala’o sorumutu iha Díli

Delegadu sira ba Sorumutuk II Ministru Komérsiu Komunidade Nasaun Lia-Portugéz [CPLP] nian sei to’o mai aban, loron 20, iha Díli. Sorumutuk sei hala’o iha loron 22 to’o 24 fulan-fevereiru, hodi ko’alia asuntu sira hanesan prespetiva diversifikasaun ekonómika, partisipasaun iha merkadu globál sira, apoiu ba setór privadu no impaktu krize finanseiru nian tanba folin minarai no gás ne’ebé tun. Sei reprezenta hosi membru sira CPLP nian, hanesan Angola, Brazíl, Kabuverde, Giné Ekuatoriál, Giné-Bisau, Mosambike, Portugál, Saun Tomé no Prínsipe no Timor-Leste. Nu’udar observadór asosiadu sira, sei marka mós prezensa delegadu sira hosi Jeórjia, Japaun, Maurísia, Namíbia, Senegál no Turkia,  hamutuk ho konvidadu rejionál sira, hanesan Austrália, Indonézia, Singapura no Vietname.

Durante hala’o knaar nu’udar Prezidente Rotativa CPLP nian ne’e, Timor-Leste promove ona parseria entre membru grupu no ninia rejiaun sira, bele hasai buat di’ak husi oportunidade negósiu nian  iha ámbitu ida  ne’ebé maka luan liu. Timor-Leste funsiona nu’udar ponte estratéjia ida ne’ebé lokaliza ba merkadu sira iha Ázia no Pasífiku.

Ministru Komérsiu, Indústria no Ambiente, Constância Pinto, hateten katak “ Sorumutuk Ministeriál CPLP nian fó benfísiu la’os de’it ba Timor-Leste maibé mós ba membru sira seluk, tanba hodi aumenta troka sira no fó apoiu hodi estabelese lasu sira negósiu nian iha CPLP nia-laran no ho merkadu ne’ebé luan liu”. Iha fulan-janeiru tinan ida ne’e, durante hala’o preparasaun ba sorumutuk ne’e, asina ona akordu kooperasaun ida entre Ministériu Komérsiu, Indústria no Ambiente husi Timor-Leste no Uniaun Esportadór sira CPLP nian. Atividade sira kooperasaun nian   defini ona iha ne’ebá sei lori ba harii iha Timor-Leste  laboratóriu dahuluk sertifikasaun ba produtu sira nian - rekizitu ne’ebé importante ba kresimentu esportasaun sira nian-no dezenvolvimentu  “inkubadora negósiu”, nian ida ba atuhodi fó apoiu ba kualifikasaun emprezáriu foin-sa’e sira Timor nian. Entre loron 25 no 27 fulan-fevereiru, sei hala’o Forum Ekonómiku Mundiál CPLP nian I, ne’ebé sei halibur emprezáriu sira, la’ós de’it luzófono sira, maibé mós husi mundu tomak, ne’ebé loke dalan oioin negósiu nian iha Timor-Leste no ba-iha rejiaun.

Portavós Governu nian, Ministru Estadu Agio Pereira, observa ona katak “Sorumutuk oin-mai Ministru Komérsiu sira CPLP nian, tuir kedas Forúm Ekonómiku Globál CPLP, ninia objetivu atuhodi dezenvolve projetu emprezariál sira, fó motivasaun ba setór privadu, promove parseria no fasilita transferénsia teknolojia no koñesimentu. Área sira ne’e hotu iha importante tebes-tebes hodi hasa’e ekonomia sustentável no diversifikadu ne’ebé ita buka iha Timor-Leste”.

   Ba leten