Soru-mutu Konsellu Ministrus loron 24 fulan Fevereiru tinan 2010

IV GOVERNO CONSTITUCIONAL

SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRUS

.............................................................................................................................................

KOMUNIKADU IMPRENSA

Soru-mutu Konsellu Ministrus iha loron 24 fulan Fevereiru tinan 2010

Konsellu Ministrus hala’o soru-mutu iha loron Kuarta ne’e, loron 24 fulan Fevereiru tinan 2010, iha sala Soru-mutu Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu, iha Dili, no halo aprovasaun ba:

1.Dekretu-Lei ne’ebé aprova Lei-oan Servisu Apoiu Tékniku no Administrativu Prokuradoria Jerál Repúblika nian

Diploma ida ne’e, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova ho koresaun, estabelese no regulamenta lei-oan Servisu Apoiu Tékniku no Administrativu Prokuradoria Jerál Repúblika nian, iha lei-oan ne’e mak define atribuisaun, organizasaun, funsionamentu no kompeténsia sira hanesan ho buat ne’ebé define iha Estatutu Ministériu Públiku nian.

Ne’ebé temi kona-ba rekursu umanu, regulamentasaun servisu nian ne’e rezulta husi implementasaun garduál husi mekanizmu nomós instrumentu konsepsaun no ezekusaun nian ne’ebé adekuada husi fundu operativa sira Jetaun nian. Bele mós fó ba Ministériu Públiku instrumentu sira koba-ba jestaun rekursu umanu nian ne’ebé adekuadu liu  ho ezijénsia dezenvolvimentu nian, proporsiona insentivu ba polítika formasaun nian nu’udar medida insentivu nian, dada no fiksa pesoál kualifikadu no kompetente.

Kona fali ba Jestaun finanseira, Servisu Apoiu Tékniku proporsiona jestaun ida ne’ebé deskonsentrada liu kona-ba rekursu finanseiru, hodi fó asesu ne’ebé bo’ot liután ba rekursu finanseiru husi servisu distritál sira, iha tempu ne’ebé  hanesan garante kadeia kontrolu nian ida ba nivél hotu-hotu.

2. Proposta Lei ne’ebé altera Estautu Ministériu Públiku nian

Alterasaun Estatutu Ministériu Públiku nian, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova ho koresaun, fó ba Ministériu Públiku kuadru legál ida ne’ebé ajustadu liután ba ezijénsia sira ohin loron nian no permite estrutura ida ne’ebé di’ak liután ba majistratura ne’e.

Esperiénsia ne’ebé hetan husi Estatutu ida agora nian ne’e, ne’ebé tama ona iha vigór husi kedan tinan 2005, loke dalan atu define mudansa sira, liuliu iha proposta kona-ba alargamentu kompeténsia Konsellu Superiór Ministériu Públiku nian ba matéria regulamentu inspesaun nian, posibilidade ba órgaun ida ne’e atu funsiona no hola desizaun ne’ebé diak liu, ba ezijénsia kualifikasaun “Bom” kandidatu ba kargu inspektor, hakma’an rejime eskluzividade majistradu sira nian no bele hamenus ezijénsia atu hetan asessu ba kategoria “prokurador 1a klase”.

Justisa hanesan área prioritária iha konsolidasaun ba demokrasia no nia reforsu hanesan meta prinsipál ida ba Governu.

3. Rezolusaun ne’ebé aprova “Atribuisaun ba Veíkulus Motorizadus ba Antigu Xefi Suku”.

Xefi Suku hotu-hotu ne’ebé hala’o kna’ar iha mandatu ida uluk (maski sira reeleitu fali) sei simu, títulu definitivu, veíkulu motorizadu ida, despeza kona-ba rejistu propriedade no enkargus seluk tan, kompete ba Xefi Suku ne’ebé simu veíkulu.

Hetan atribuisaun ida ne’e tanba dedikasaun no empeñu antigu Xefi Suku sira ne’ebé eleitu ba dala uluk iha Timor-Leste, tanba kauza públika, liu-liu iha servisu ne’ebé sira kontribui ba komunidade lokál.

4. Rezolusaun ne’ebé aprova Ajuda ba Vítima Inundasaun ba Rejiaun Autónoma Madeira

Iha inundasaun ne’ebé atinje Rejiaun Autónoma Madeira, hodi provoka ema liu sanulu resin mak mate no estragus maka’as, Konsellu Ministrus, iha aktu solidariedade no apoiu ba povu no autoridade ba arkipélagu portugês ne’e, aprova tiha ona atribuisaun ajuda finanseira ho valor osan dólar amerikanu 750 mil (rihun atus hitu limanulu), hodi fó ajuda hadi’a estragus ne’ebé hetan husi udan bo’ot iha rejiaun ne’e.

5. Komisaun ba Promosaun PNTL

Komisaun Promosaun Polísia Nasionál Timor-Leste kompostu husi membru hitu – nasionál rua no internasionál lima.

Nasaun hirak ne’ebé hetan konvite atu integra ofisiál superior polísia nian ida, kulifikadu no esperiente, iha Komisaun mak hanesan: Portugál, Austrália, Nova-Zelândia, Malásia no Singapura.

Komisaun Promosaun Polísia Nasionál Timor-Leste (ne’ebé iha misaun atu rekomenda ba Sekretáriu Estadu Polísia PNTL nian ne’ebé aptu ba promosaun nune’e mós ba respetivu postu) sei funsiona de’it durante periodu tranzisaun ne’ebé preve iha Diploma legál kona-ba Rejime Promosaun.

6. Nomeasaun ba Membrus Komisaun Promosaun PNTL

Membru rua komunidade timorense ne’ebé hetan nomesaun ba Komisaun Promosaun Polísia Nasionál Timor-Leste: Dr. Aniceto da Costa Ribeiro, Madre Guilhermina Marçal no, hanesan  suplente, Dr. Cirilo José Jacob Valadares Cristóvão. Membru komunidade internasionál, nomeadu husi Konsellu Ministrus atu halo parte iha Komisaun ida ne’e: Koronél José Bruno, husi Portugál, Komisáriu Asistente Mike Rusbatch, husi Nova Zelándia, Superintendente Clive Murray, husi Austrália, 2.o Komisáriu Asisitente Keok Tong Sang, husi Singapura, no Superintendente Polísia nian Roslan Bin Mohd Noor, husi Malázia.

Konsellu Ministrus mos analiza tiha ona:

1.Aprezentasaun Planu Estratéjiku konaba Klosan no Desportu

Dezenvolvimentu konabá desportu no kapasitasaun Klosan nian mak nu’udar medida hirak fundamentál atu Timor-Leste bele buras iha saúde no estabilidade.

Atu hasa’e kapasidade klosan sira nian – nu’udar jerasaun atu hatutan no nu’udar kbit atu dudu dezenvolvimentu ba oin – mak fundamentál atu hetan planu estratéjiku ida ba prazu naruk ne’ebé mak permite haburas, prepara no kapasita sistema atu iha tempu oin mai hafoin tinan 20 jerasaun foun bele marka ninia papél ativu iha haburas ita nia rai laran tomak.

Ho objektivu ida ne’e mak Sekretaria Estadu Juventude no Desportu oras ne’e dezenvolve hela Planu Estratéjiku ida, ba prazu naruk, hodi bele hakoak sosiedade timor nian tomak.

Planu Estratéjiku ba Dezenvolvimentu Kolsan no Desportu nian hakarak sai nu’udar inspirasaun no benefisiu ida, la’os deit ba juventude no desportu, maibe mos ba progresu dezenvolvimentu nasionál tomak.

2. Aprezentasaun Polítika Desportu nian

Atu harí Polítika Nasionál Desportu nian ida ne’ebé mak bele hakoak sosiedade timor nian tomak, hanesan esensiál ba dezenvolvimentu desportu iha Timor-Leste, no, hanesan ninia rezultadu bele haburas ninia ema hirak hetan valor no kapasidade iha sira prátika desportu ne’e.

Naran katak bele hakiak kondisaun, fó meiu hirak presiza no promove atu parte hirak importante bele envolve iha laran.

3. Rejime jurídiku Administrasaun no jestaun Sistema Ensinu Báziku nian.

Sistema Ensinu Báziku mak nu’udar vector ida hosi vector hirak seluk ba sistema edukasaun nian, hodi obrigadu tuir konstituisaun atu sai universál, obrigatóriu no gratuitu.

Hamutuk ho dezenvolvimentu Kurikulu Nasionál Ensinu Básziku nian, fundamentál liu mak atu regula sistema ida konaba administrasaun no jestaun ba iha estabelesimentu ensinu báziku nian, ne’ebé mak permite hamosu kondisaun hirak efisiente liu ba implementasaun no susesu alunu sira nian iha eskola.

   Ba leten