Soru-mutu Konsellu Ministrus loron 18 fulan Fevereiru tinan 2010

IV GOVERNO CONSTITUCIONAL

SECRETARIA DE ESTADO DO CONSELHO DE MINISTROS

………………………………………………………………………………………..

KOMUNIKADU IMPRENSA

Sorumutu Konsellu Ministrus loron 18 fulan Fevereiru tinan 2010

 

Konsellu Ministrus hala’o Sorumutu iha Kuarta-feira, loron 18, fulan Fevereiru tinan 2010, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu, iha Díli, no aprova tiha ona:

1.Rezolusaun ne’ebé aprova Polítika Kombate Má Administrasaun iha Estadu.

Polítika Prevensaun ba Korrupsaun, aprova tiha ona husi Konsellu Ministros ho alterasoens, atu haree liu-liu ba área ne’ebé identifikada tiha ona, hirak ne’ebé vulnerável liu no eziste tiha ona ka hirak ne’ebé mak sei halo mosu alegasaun prátika korrupsaun.

Konjuntu medidas hirak ne’e, hakarak atu reforsa instituisoens ne’ebé mak eziste tiha ona, hodi fó rekursus umanus no materiais nesessárius efisiente no efetivu liu.

Envolvimentu Ministériu no Sekretaria Estadu, bainhira fó nia hanoin kona-ba nia respetivu planu asaun atu previne korrupsaun, sei permite ba Governu atu hola medidas preventivas kontra hahalok ne’ebé ladiak liu husi avaliasaun no revizaun anual, sei identifika kestaun hirak ne’ebé vulnerávél liu kona-ba korrupsaun no possibilidade ba korrupsaun husi pontu frakeza institusional nian.

Aleinde Komissaun Funsaun Públika no Komissaun Anti-Korrupsaun, Governu entende katak, Inspesaun Jerál Estadu no Unidade Inspesaun no Auditoria iha nível internu Administrasaun Públika, hanesan servisu fundamental polítika ida ne’e nian, ne’e duni presiza reforsu ida konsistente iha nia rekursus umanus iha termu kualidade no kuantidade, hanesan rekursus materiais nesessáriu no sufisiente hodi halo inspesaun, investigasaun no auditoria.

Atu kombate hasoru korrupsaun, tenke kontinua hala’o nafatin no tenke iha vontade firme, laós de’it husi Governu maibé inklui mós partidu polítiku opozisaun. Tan ne’e, Polítika ida ne’e, sei hetan mós partisipasaun husi komunidade no opozisaun sira, liu husi kriasaun forum ida boot ne’ebé órgaun reprezentativu sira bele koñese, akompaña no fó sira nia hanoin kona-ba medidas hirak ne’ebé mak hola, rezultadu ne’ebé mak hetan no ajustamentu nesessáriu hodi bele iha liu efikásia.

 

2. Remunerasaun membru Komissaun Anti-Korrupsaun

Knar Konsellu Ministrus nian, hanesan órgaun soberania responsável ba organizasaun no funsionamentu Administrasaun Direta no Indereta ba Estadu, determina estatutu salariál ba membru Komissaun Anti-Korrupsaun, dekreta tiha ona katak, Komissáriu ba Komissaun Anti-Korrupsaun iha direitu ba remunerasaun ida fulan-fulan ho valor osan dólar amerikanu rihun rua atus lima, ba títulu despeza reprezentasaun, iha aumentu ida ho valor osan dólar amerikanu rihun ida atus lima, ba Komissáriu Adjuntu iha remunerasaun fulan-fulan ho valor osan dólar amerikanu rihun rua, ho aumentu osan dólar amerikanu rihun ida atus lima ba despeza reprezentasaun. Wainhira halo deslokasaun tanba motivu servisu, membru Komissaun Anti-Korrupsaun iha direitu subsídiu ida ba aihan no hela fatin hanesan ho membru Parlamentu Nasional ida.

Konsellu Ministrus analiza tiha ona mós:

1. Estatutu Universidade Nasional Timor Lorosa’e - UNTL

Universidade Nasional Timor Lorosa’e (UNTL) harii husi inisiativa dosente Universitas Timor Timur no Politeknik Negeri Díli, ho apoiu husi UNTAET, iha tinan 2000, husi fuzaun instituisaun rua ne’e nian, atu hatan ba dezafius no ezijénsia ne’ebé mosu iha ensinu superior iha Timor-Leste, hafoin liu tiha referendum tinan 1999. Instituisaun ne’e, funsiona hela iha tinan hirak ne’e nia laran, la iha aprovasaun ba nia estatutu rasik hodi regula nia funsionamentu.

Ho forma ida ne’e, presiza dezenvolve modelu organizasaun ida ba Universidade Públika únika iha nível nasional, ne’ebé iha kapasidade atu adapta ba inovasaun no evolusaun atu hatene no promove  ás liu tan interdisiplinaridade ba koñesimentu, nune’e mós rasionalizasaun ba jestaun rekursus ne’ebé eziste tiha ona.

Modelu organizasional ida ne’e, konsidera hanesan nesessidade atu reforsa artikulasaun polítika estratéjika Universidade nian no dezenvolvimentu ekonómiku-sosial sustentável ba Nasaun, hodi adopta desentralizasaun ba nia Unidade Orgánika husi rejiaun oin-oin, liu husi jestaun ne’ebé halo parte iha ensinu no investigasaun relasionadu ba karakterístika no potensialidade ekonómika, sosial no kultural rejiaun idak-idak nian.

2. Lisensiamentu Ambientál

Harii sistema lisensiamentu ambientál ne’ebé bele permite atu previne impaktu negativu iha meiu ambiente hanesan polítika ambientál diak liu ba Nasaun.

Lisensiamentu ambientál fó garantia iha karákter preventivu ba prezervasaun meiu ambiente ida ne’ebé ekolojikamente ekilibradu no sustentadu, bele hatan ba nesessidade prevensaun impaktu ambientál ba funsaun komplesidade projetu nian no bele atende ba realidade ekonómika no sosial ba Timor-Leste.

Atribuisaun ba lisensa ambientál no nia fiskalizasaun, tenke dependente ba prosedimentu avalisasaun ambientál projetu nian, ho forma ida ne’e hakarak hala’o prosedimentu ida integradu no prosessu ida simplifikadu ba prevensaun impaktu ambientál no kontrolu poluisaun ba projetu.

   Ba leten