Timor-Leste saúda serbisu Tribunál Internasionál Justisa nian

Ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru no

  Portavós Ofisiál Governu Timor-Leste

 Díli, loron 11 fulan-novembru tinan 2015

Timor-Leste saúda serbisu Tribunál Internasionál Justisa nian

Iha okaziaun aprezentasaun Relatóriu Tribunál Internasionál Justisa nian (TIJ) [lia-portugés-Relatório do Tribunal Internacional de Justiça] ba Nasoins Unidas [lia-portugés-Nações Unidas],Timor-Leste hatudu ninia konsiderasaun ba serbisu ne’ebé Tribunál ne’e hala’o ona. Dokumentu ne’e aprezenta ba Estadu-membru sira [lia-portugés-Estados-membros], iha sede Nasoins Unidas nian, iha loron 5 fulan-novembru. Prezidente TIJ nian, Juís Ronny Abraham, deklara katak, durante fulan sanulu-resin-rua ikus ne’e, “Tribunál ne’e dedika ona esforsu tomak hodi hatán, ho lais tuir posibilidade tribunál nian, ba espetativa sira husi autór internansionál nian sira.

Ida ne’e, laiha dúvida, sai-nu’udar esperiénsia Timor-Leste nian iha kazu ne’ebé aprezenta ona ba TIJ hasoru Austrália, kona-ba “Kestaun sira ne’ebé liga ba hahalok hadau no tahan-netik dokumentu no dadus balun”. Relatóriu Anuál ne’ebé aprezenta iha semana liubá ne’e habadak etapa ida-idak husi prosesu ne’e, hahú ho rekerimentu Timor-Leste nian ba asaun judisiál ida, iha loron 17 fulan-dezembru tinan 2013. Tuir fali ho atribuisaun medida provizóriu, iha loron 3 fulan-marsu tinan 2014, tuir ho interrupsaun ba prosesu hodi buka akordu amigável ida, iha loron 3 fulan-setembru tinan  2014, tuir ho devolusaun dadus no dokumentu ne’ebé hadau tiha ona, iha loron 12 fulan-maiu tinan 2015, to’o ba retira kazu ne’e iha lista sira Tribunál nian, iha loron 11 fulan-juñu tinan 2015.

Sai hanesan ábitu ona katak nasaun sira ne’ebé mak renova prosesu sira ne’ebé abranje husi relatóriu ne’e, halo observasaun durante aprezentasaun. Hodi Timor-Leste nia naran, Embaixadora no Reprezentante Permanente iha Organizasaun Nasoins Unidas nian (ONU) [sigla iha lia-portugés]), Sofia Borges, agredese ba Tribunál ba ninia intervensaun, hodi ko’alia liu kona-ba importánsia TIJ nian ba Estadu ki’ik sira no reafirma apoiu Timor-Leste nian ba ONU no ba direitu internasionál. Timor-Leste fó apelu ba Estadu-membru sira hotu ne’ebé mak seidauk aseita juridisaun obrigatória Tribunál nian ne’e atu aseita.

Embaixadora ne’e haree katak “dependénsia husi Estadu ki’ik sira ne’ebé mak relasiona ba Tribunál atu proteje sira-nia soberania hatudu kapasidade Tribunál ne’e nian atu rezolve disputa internasionál sira, tuir prinsípiu justisa no Direitu internasionál nian sira. Sistema multilaterál no Direitu internasionál promove komportamentu sira ne’ebé maka justu no bele fó ba Estadu sira opsaun sira atu rezolve disputa sira ne’ebé iha”, nia hatutan.

Portavós Governu Konstitusionál VI nian, Ministru Estadu Agio Pereira, haree katak “preferénsia Governu nian mak, bainhira iha posibilidade, tenki buka atu evita konflitu. Maibé, tanba laiha alternativa no obrigasaun atu defende interese nasonál, ami lori prosesu ida ba Tribunál Internasionál Justisa nian iha tinan 2013 nia rohan. Tribunál ne’e lalais loos, respeitadór, transparente no efisiente iha ninia relasaun hotu-hotu ho Timor-Leste, durante kazu ida-ne’e la’o to’o ninia konkluzaun, iha tinan ne’e. Knaar e’ebé Tribunál ne’e dezempeña iha rezolusaun pasifíka ba disputa entre Estadu sira, hatudu katak di’ak duni. Timor-Leste reafirma maka’as fila-fali ninia apoiu ba serbisu Tribunál Internasionál Justisa no importánsia husi sistema multilaterál”.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=13905