Sorumutu Konsellu Ministrus loron 8 fulan Juñu 2014

Prezidénsia Konsellu Ministrus

V Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Díli, Loron 8 Fulan Jullu Tinan 2014

Komunikadu Imprensa

Sorumutu Konsellu Ministru loron 8 fulan Jullu tinan 2014

Governu hala’o sorumutu iha tersa-feira ne’e, loron 8 fulan Jullu 2014, iha sala sorumutuk Konsellu Ministru nian, iha Pálasiu Governu, iha Díli, no aprova tiha:

1. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Orgánika Sekretaria Estadu Juventude no Desportu

Programa Governu Konstitusionál V fó benefísiu ba foin sa’e sira no prátika ba desportu hanesan elementu ne’ebé nesesáriu ba hadi’a moris-di’ak ba populasaun tomak, liu-liu ba dezenvolvimentu nasaun nian. Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu – ne’ebé mak iha tutela direta husi Vise-Primeiru-Ministru Koordenadór Asuntu Sosiál nian, mak membru Governu ne’ebé resposabiliza ba konsesaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun polítika ne’ebé defini no aprova tiha ona husi Konsellu Ministru, ba área sira promosaun ba moris-di’ak no dezenvolvimentu ba Juventude no Desportu.

Ho objektivu atu hadi’a efisiénsia no efikásia Sekretaria Estadu Juventude no Desportu, diploma ida ne’e aprezenta estrutura orgánika ida ne’ebé simples no fleksível ba instituisaun, hodi hadi’a di’ak liu estrutura ida uluk no adapta ba nesesidade reál instituisaun nian no ba estrutura Governu nian.

2. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Orgánika Sekretaria Estadu Promosaun Igualdade nian

Programa Governu Konstitusionál V nian deklara hikas fali ninia kompromisu ho prinsípiu igualdade jéneru, ne’ebé mak konsagra ona iha Konstituisaun Repúblika nian, hodi atribui ba Sekretaria Estadu Promosaun Igualdade kona-ba ninia misaun atu kumpri prinsípiu ne’e.

Diploma ida ne’e iha nia objektivu atu estabelese estrutura orgánika ida simples no fleksível ba instituisaun, no fó dalan ba nia katak, igualdade jéneru bele to’o ba-iha inisiativa no programa sira hotu Administrasaun Públika nian.

3. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Orgánika Ministériu Defeza no Seguransa nian

Ho aprovasaun Orgánika Ministériu Defeza no Seguransa hosi Governu Konstitusionál IV nian, iha tinan 2008, sektór sira defeza no seguransa nian hahú iha estrutura ministeriál ida konjunta, fó pasu ne’ebé signifikativu tebes hodi reforsa konseitu ida boot tebes Seguransa Nasionál nian. Estrutura ministeriál konjunta ne’e atu hodi hatan, liu-liu, ba ezijénsia foun senáriu estratéjiku internasionál nian - ho tipu rizku sira foun no ameasa multidimensionál sira no ho karákter internu - ne’ebé hakman tiha forsa, fronteira entre defeza no seguransa. Tan ne’e, presiza relasiona ba polítika rai liur, kona-ba defeza nasionál no seguransa rai laran nian, atu ministériu ne’e estabelese estrutura orgánika-funsionál ida ba defeza no seguransa  ne’ebé di’ak atu hodi bele hatan ba ezijénsia sira senáriu foun ne’e nian.

Diploma ida ne’e atualiza, ba nível ás, atribuisaun no kompeténsia sira Ministériu Defeza no Seguransa nian, tuir Orgánika Governu Konstitusionál V, konforme estabelese tiha ona iha  Lei Seguransa Nasionál nian rasik.

4. Decreto-Lei que aprova o Regime de Aprovisionamento para a Região Especial de Oe-Cusse Ambeno

Lei. No 3/2014, loron 18 fulan Juñu, aprova tiha kriasaun Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Cusse Ambeno nian  no estabelese Zona Espesiál Ekonomia Sosiál Merkadu (ZEESM) nian, ne’ebé tama distritu Oe-Cusse Ambeno no Sub-Distritu Ataúro, mak hatur ona iha modelu foun ida organizasaun administrativa no finanseira nian, hanesan forma atu hodi garante partisipasaun barak-liu hosi populasaun sira no efikásia maka’as no kualidade servisu sira ne’ebé mak halo ona ba sidadaun, empreza, turista no investigadór sira.

Iha ámbitu dezenvolvimentu Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu nian, ZEESM mak instrumentu krusiál ida atuhodi alkansa objektivu estratéjiku ba industrializasaun, dezenvolvimentu rejionál no kriasaun ba empregu. Tanba ne’e, mak presiza atu kria rejime espesiál ida ba aprovizionamentu ne’ebé fó dalan atu halo lalais prosesu kontratasaun públika ba infraestrutura sira ne’ebé importante tebes ba rejiaun, ho hanoin ida atu dada no habelar tan investimentu iha área hirak ne’e.

5. Alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei ne’ebé Regulamenta Fundu Infraestrutura sira

Dekretu-Lei tinan 2011 ne’e, defini katak entidade ne’ebé responsável ba operasaun Fundu Infraestrutura sira mak Konsellu Administrasaun, kompostu husi Primeiru-Ministru, ne’ebé mak prezide, Ministra Finansa no Minitru Infraestrutura.

Entretantu, tama iha vigor ba Dekretu-Lei ne’ebé aprova tiha Orgánika Governu Konstitusionál V, Ministériu Infraestruturas fó fatin ba ministériu rua, Ministériu Obras Públikas no Ministériu Transporte no Komunikasaun.

Ho ida ne’e, diploma ne’e atualiza kompozisaun Konsellu Administrasaun Fundu Infraestrutura, tuir Dekretu-Lei ne’ebé aprova Orgánika Governu Konstitusionál V.

6. Kandidatura ba juís Tribunál Penál Internasionál nian

Governu Timor-Leste aprova tiha ona kandidatura Doutora Maria Natércia Gusmão Pereira nian, atu okupa fatin neen ne’e ida, hanesan juís Tribunál Penál Internasionál nian.

Proposta ne’e rekoñese ba perkursu profisionál, akadémiku, pesoál no umanu Majistrada nian,  ne’ebé daudaun ne’e hala’o ninia knaar iha Tribunál Rekursu Díli nian.

Atu dehan tan katak Timor-Leste tama tiha ona iha instituisaun internasionál ida ne’e, liu ona tinan sanulu.

7. Dekretu-Lei ne’ebé aprova alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n.u 15/2014, loron 14 fulan Maiu (Orgánika Polísia Sientífika no Investigasaun Kriminál nian)

Polísia Sientífika no Investigasaun Kriminál (PSIK), ne’ebé harii foin lalais, hanesan órgaun ne’ebé ausiliár hosi administrasaun justisa nian atuhodi investiga kriminalidade grave, organizadu ka kompléksa, funsaun sira ne’ebé iha kompeténsia Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) nian.

Maski Konstituisaun Repúblika Timor-Leste no Kódigu Prosesu Penál nian sira atribui ba Ministériu Públiku ezersísiu eskluzivu ba asaun penál, prova katak sés dook hosi rejime tranzitóriu ida to’o iha instalasaun definitiva PSIK hamosu dúvida kona-ba manutensaun kompeténsia legál nian ba investigasaun.

Nune’e, diploma ida-ne’e hatudu momoos bainhira to’o momentu transferénsia iha funsaun balun ba Polísia Sientífika sira no Investigasaun Kriminál (PSIK), ne’ebé sei realiza bainhira instituisaun foun ida ida ne’e harii loloos ona. Nune’e, to’o ba aprovasaun diploma ministériál Ministériu Justisa nian ne’ebé deklara harii ona PSIK, Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) mantein sira ninia kompeténsia hodi investiga krime grave, organizada ka kompléksa, nune’e mós funsaun atu asegura funsionamentu koopersaun polísia internasional nian.

8. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Rejime Jurídika Seguransa Privada

Diploma ida-ne’e sei dezenvolve regulamentasaun atividade seguransa privada nian, hodi prevee ba obrigasaun no devér operadór no pesoál vijilánsia nian sira no rejime fiskalizasaun no sansaun atu aplika.

Fó hanoin katak lei seguransa interna prevee ba ezisténsia seguransa privada nian hanesan funsaun subsidiária no komplementár ida kona-ba atividade forsa seguransa nian.

Iha importánsia setór ida-ne’e iha vida ekonómika país nian, hodi nune’e iha 2010, adopta ba Rejime Temporáriu ida ba Ezersísiu Seguransa Privada nian ho liña sira ne’ebé orienta kona-ba ezersísiu atividade ne’e nian, ne’ebé mak diploma ida ne’e mai dezenvolve, daudaun.

9. Dekretu-Lei ne’ebé aprova rejime jurídika importasaun, produsaun, komérsiu, pose no utilizasaun arma branka sira.

Diploma ida-ne’e kria norma sira ne’ebé regula importasaun, produsaun, komérsiu, pose no uza sasán ka instrumentu ne’ebé bele fó perigu ba pás no hakmatek ba públiku.

Konsellu Ministru analiza tiha ona:

1. Aprezentasaun kona-bá komunidade sira ne’ebé tahan-an ba klima iha koredór Díli-Ainaru (Timor-Leste no dezafiu ba dezastre naturál sira iha fatin-fatin)

Ministériu Solidariedade Sosiál, hamutuk ho Sekretáriu Estadu Obras Públikas no reprezentante Programa Nasoes Unidas nian ba Dezenvolvimentu (PNUD) iha Timor-Leste, hato’o ona ba Konsellu Ministru programa ida kona-bá abordájen multisetoriál hodi hamenus dezastre naturál iha koredór Díli-Ainaru, ne’ebé tama mós distritu Aileu, Manufahi, Ainaru no Ermera. Programa ida-ne’e iha ninia objetivu prinsipál atu previne problema sira ne’ebé hasusar no haterus komunidade sira, liuliu ba agrikultór sira, no konta mós partisipasaun Banku Mundiál nian, hosi Fundu Mundiál ba Ambiente Programa Nasoens Unidas nian ba Dezenvolvimentu (United Nations Development Programme- Global Environment Facility UNDP GEF) no USAID nian.

   Ba leten