Sorumutuk estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 2 fulan Jullu tinan 2014

Prezidénsia Konsellu Ministrus

V Governu Konstitusionál

………………………………………………………………………………………………………………

Díli, Loron 2 Fulan Jullu Tinan 2014

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 2 fulan Jullu tinan 2014

Governu hala’o sorumutuk estraordináriu iha Kuarta-feira ida ne’e, loron 2 fulan Jullu tinan 2014, iha sala sorumutuk Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova tiha:

1. Dekretu Governu nian ne’ebé aprova Kuadru Majistradu Majistratura Judisiál nian

Estatutu Majistradu Judisiál nian estabelese katak promosaun ba majistradu judisiál sira, aleinde regra prosedimentu nian sira seluk ne’ebé iha relasaun ho esperiénsia no klasifikasaun  iha prova sira, depende mós ba vaga ne’ebé iha.

Oras ne’e daudaun majistradu judisiál ne’ebé iha hamutuk na’in 17, la sura ho juíz estajiáriu sira, ho esperiénsia ne’ebé ejize ba sira, sira prienxe ona rekizitu ida direitu nian atu hetan  promosaun.

Ho proposta husi Konsellu Superiór Majistratura Judisiál nian, diploma ida-ne’e atualiza no altera kuadru husi majistradu Majistratura Judisiál nian sira, ne’ebé sei atualiza tinan-tinan, ho diploma konjuntu husi Primeiru-Ministru, Ministru Justisa no Ministru Finansas, bazeia ba proposta husi Konsellu Superiór Majistratura Judisiál nian.

2. Rezolusaun Governu nian atu halo filafali kalendarizasaun ba Planu Asaun Baze Lójístika Suai nian

Diploma ida-ne’e autoriza Ministériu Petróleu no Rekursu Minerál nian no TIMOR GAP atu halo filafali kalendarizasaun programa kona-ba implementasaun Master Plan ba Baze Lojístika Suai nian, atu adapta no halo hotu uluk konstrusaun baki tahan tasi-been (quebra-mar) nian, no mós konstrusaun instalasaun marítima ne’ebé serve hanesan apoiu atu ta’es mina-rai no produtu sira seluk ne’ebé mai husi mina-rai.

Kalendarizasaun fila-fali ida ne’e sai evidente liu ho estudu sira kona-ba pormenór no investigasaun kontínua, ne’ebé hala’o durante tinan haat ikus ne’e, kona-ba seguransa servisu konstrusaun no operasaun nian, impaktu ambientál, no, mós kona-ba kestaun sira ekonomia no finansas nian.

Halo hotu uluk baki tahan tasi-been nian, bele loke dalan ba harii instalasaun marítima nian sira ne’ebé bele tulun ta’es mina-rai no produtu sira seluk ne’ebé mai husi mina-rai no produtu hirak ne’ebé  sei aproveita husi kompleksu refinaria Betanu nian.

Benefísiu balun ne’ebé bele hetan hosi kalendarizasaun fila-fali ida ne’e, mak poténsia atu bele dada maka’as liu tan investimentu privadu, nasionál no internasionál iha projetu ne’e nia laran, no nune’e la presiza tan harii instalasaun marítima hirak ne’ebé afeta tomak de’it ba Refinaria Suai nian, nune’e bele hamenus tiha kustu globlál sira projetu Tasi Mane nian. Ida tan maka, bele loke dalan ba estrutura ida ne’ebé multifunsionál no integrada duni ne’ebé sei proporsiona ligasaun ne’ebé efisiente no metin entre infraestrutura hirak  oinoin ne’ebé tama iha projetu Tasi Mane nian.

3. Fahe meza no kadeira ba eskola sira

Kualidade Ensinu sai nu’udar prioridade ida, husi prioridade sira seluk, Governu ida ne’e nian, ne’ebé mak haka’as an atu fó kondisaun hirak ne’ebé di’ak liu ba estudante sira husi eskola hotu-hotu iha nasaun ne’e nia laran. Ho ida ne’e, no atu bele hetan solusaun ba falta materiál eskola nian iha eskola barak-barak, liu-liu iha zona rurál sira no espesífiku liu mak meza no kadeira sira, tan ne’e Konsellu Ministrus aprova ona atu sosa meza kadeira eskola nian hamutuk rihun atus ida, ho karakterístika espesífika ba kondisaun sira iha eskola nasionál sira.

Konsellu Ministru mós analiza tiha ona:

1. Prosesu Arbitrajen iha Singapura

Ministru Petróleu no Rekursu Minerál hato’o tiha ona ba Governu pontu situasaun kona-ba Prosesu Arbitrajem ne’ebé atu halo iha Sentru Arbitrajen Internasionál Singapura nian.

2. Tusan iha Timor Telecom

Hafoin hala’o tiha sesaun Parlamentu Nasionál nian iha loron 25, fulan Juñu foin lalais ne’e, kona-ba tusan Estadu nian iha Timor Telecom, maka Konsellu Ministru analiza ona kestaun ida ne’e atubele hetan solusaun efetiva ida atu selu tusan ne’e.

3. Alokasaun karreta ba Konferénsia Xefe Estadu no Governu CPLP nian ba Dala-Sanulu

Governu aprova tiha ona atu rekizita kareta 350 Estadu nian atu bele tulun delegasaun sira halo deslokasaun ba fatin barak bainhira sira hela iha Timor-Leste, durante hala’o Simeira CPLP nian.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=10259