sei publika
sei publika
sei publika
sei publika
Vise-Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Céu Brites, reprezenta Timor-Leste iha Konferénsia Estadus Partes Konvensaun nian kona-ba Direitus Ema ho Defisiénsia (COSP19) ba da-19, ne’ebé hala’o iha loron 9 no loron 10 fulan-juñu tinan 2026, iha sede Nasoins Unidas, iha Novaiorke, iha ne’ebé nia aprezenta polítika no evolusaun sira ne’ebé alkansa ona iha promosaun direitus ema ho defisiénsia nian.

Iha sesaun abertura konferénsia nian, ne’ebé hala’o iha loron 9 fulan-juñu, Vise-Ministra aprezenta deklarasaun nasionál Timor-Leste nian ba Asembleia Jerál Nasoins Unidas, ho reafirma kompromisu Governu nian hodi implementa Konvensaun kona-ba Direitus Ema ho Defisiénsia nian, ne’ebé país ne’e ratifika ona iha tinan 2023.
Iha nia diskursu, nia destaka progresu ne’ebé alkansa ona liuhosi Polítika Nasionál ba Inkluzaun no Promosaun Direitus Ema ho Defisiénsia, Planu Asaun Nasionál ba Ema ho Defisiénsia 2021-2030, no mós Estratéjia Nasionál Protesaun Sosiál. Nia temi mós introdusaun, iha tinan 2026, Dotasaun Orsamentál ba Inkluzaun Defisiénsia, ho intensaun atu integra perspetiva defisiénsia nian iha planeamentu no alokasaun rekursus públikus.
Iha loron 10 fulan-juñu, Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, hamutuk ho Misaun Permanente Timor-Leste ba Nasoins Unidas, organiza eventu paralelu ida ho tema “Polítika Governu Timor-Leste nian kona-ba Inkluzaun Sosiál”.
Aprezentasaun prinsipál ne’e halo husi Vise-Ministra Céu Brites no sesaun ne’e modera husi Reprezentante Permanente Timor-Leste ba Nasoins Unidas, Embaixadór Dionísio da Costa Babo Soares. Eventu ne’e hetan partisipasaun husi reprezentantes Estadus Partes Konvensaun nian, akadémiku, organizasaun sosiedade sivíl no parseiru dezenvolvimentu sira.
Durante inisiativa ne’e, aprezenta polítika nasionál no instrumentu estratéjiku sira ne’ebé orienta asaun governu nian iha área sira hanesan protesaun sosiál, edukasaun, servisu reabilitasaun inkluzivu, asesibilidade no planu orsamentu ne’ebé sensivel ba defisiénsia. Fahe mós esperiénsia sira ne’ebé relasiona ho implementasaun Planu Asaun Nasionál ba Ema ho Defisiénsia 2021-2030, no mós preparasaun relatóriu inisiál Timor-Leste nian ba Komité Konvensaun.
Eventu ne’e hetan apoiu husi Sekretária Estadu Asaun Sosiál no Inkluzaun Portugal nian, Clara Marques Mendes, no Sekretária-Adjunta ba Igualdade Jéneru, Defisiénsia no Inkluzaun Sosiál Austrália nian, Sally-Anne Henry, ne’ebé aprezenta sira-nia perspetiva kona-ba promosaun direitus ema ho defisiénsia no kooperasaun ho Timor-Leste iha área ida-ne’e.
Hatudu mós vídeo ida kona-ba programa Negósius Autosustentaveis, inisiativa ida hosi Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun ne’ebé ho objetivu atu fó apoiu ba ema ho defisiénsia hodi kria sira-nia negósiu rasik.
Durante konferénsia ne’e, Vise-Ministra Céu Brites partisipa mós iha resepsaun ne’ebé oferese hosi Áustria iha loron 9 fulan-juñu, akompaña hosi Konselleiru Misaun Permanente Timor-Leste nian ba Nasoins Unidas, Licínio M. Branco. Durante sorumutu ne’e, fahe prátika di’ak sira kona-ba promosaun direitus umanus ba ema ho defisiénsia no diskute kona-ba oportunidades atu hametin kooperasaun ho parseiru internasionál sira iha área ida-ne’e.
Delegasaun nasionál ne’e kompostu mós hosi Diretór Nasionál ba Ema ho Defisiénsia, téknikus husi Sekretariadu Planu Asaun Nasionál ba Ema ho Defisiénsia, membru sira hosi Gabinete Vise-Ministra no reprezentantes husi ekipa komunikasaun Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun nian.
Timor-Leste nia partisipasaun iha COSP19 permite nasaun ne’e aprezenta rezultadu sira ne’ebé alkansa ona iha implementasaun Konvensaun kona-ba Direitus Ema ho Defisiénsia nian no hametin kooperasaun internasionál kona-ba inkluzaun no protesaun direitus ema ho defisiénsia nian.
Iha loron 22 fulan-juñu, Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão halo vizita kortezia ida ba Prezidente Repúblika Portugál, António José Seguro, iha Palásiu Nasionál Belém, iha Lizboa. Iha vizita ne’e, ko’alia kona-ba kestaun sira ne’ebé relasiona ho evolusaun situasaun internasionál no hametin liután kooperasaun bilaterál entre Timor-Leste no Portugál.

Iha inísiu enkontru ne’e, Primeiru-Ministru hato’o saudasaun husi Prezidente Repúblika Demokrátika Timor-Leste, José Ramos-Horta ba Prezidente Portugál nian. António José Seguro, iha nia biban, hanoin-hikas kona-ba partisipasaun Xefe Estadu Timor-Leste nian iha serimónia tomada-de-pose, ne’ebé hala’o iha fulan-marsu iha tinan ida-ne’e.
Iha sorumutu ne’e, lider na’in-rua troka hanoin kona-ba evolusaun situasaun polítika internasionál no kona-ba asuntu sira ne’ebé sai interese komún. Primeiru-Ministru hato’o parabéns ba Portugál tanba eleitu nu’udar membru naun-permanente Konsellu Seguransa Nasoins Unidas nian no hato’o ninia espetativa atu nasaun ne’e kontinua promove valór sira hanesan pás, estabilidade no dezenvolvimentu sustentável iha nivel internasionál.
Kay Rala Xanana Gusmão ko’alia mós kona-ba dezafiu sira ne’ebé Nasoins Unidas hasoru, liuliu kona-ba funsionamentu Konsellu Seguransa nian, hodi afirma nesesidade ba reformas atu organizasaun ne’e bele adapta di’ak-liu ho realidade internasionál daudaun ne’e.
Dirijente na’in-rua ne’e mós analiza kooperasaun bilaterál iha área sira hanesan justisa, edukasaun no dezenvolvimentu. Primeiru-Ministru hato’o agradesimentu ba Portugál nia apoiu kontínuu iha setór sira-ne’e no aprezenta Estratéjia Nasionál ba Ekonomia Azul Timor-Leste nian, ho identifika oportunidade sira atu hametin kooperasaun entre nasaun rua ne’e.
Ko’alia mós kona-ba situasaun iha Giné-Bissau, ho lider na’in-rua ne’e troka hanoin kona-ba dalan sira hodi promove estabilidade polítika no hametin instituisaun sira iha nasaun ne’e.
Husi parte Portugál nian, Prezidente António José Seguro reafirma kompromisu Portugal nian atu apoia nafatin Timor-Leste iha ninia área prioridade sira ba dezenvolvimentu. Xefe Estadu portugés mós hanoin-hikas ninia envolvimentu iha inisiativa solidariedade internasionál oioin hodi apoia luta povu timoroan nian ba autodeterminasaun durante dékada 1990 nia laran.
Iha sorumutu ne’e nia rohan, lider na’in-rua ne’e reafirma sira-nia vontade atu kontinua hametin relasaun istórika kona-ba amizade no kooperasaun entre Timor-Leste no Portugál.
Primeiru-Ministru hetan akompañamentu hosi Vise-Primeiru-Ministru, Francisco Kalbuadi Lay, Ministru Justisa, Sérgio da Costa Hornai, Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, Embaixadór Timor-Leste ba Portugál, Manuel de Araújo Serrano, Embaixadora Timor-Leste ba CPLP, Natália Carrascalão, no Xefe Gabinete Primeiru-Ministru nian, Elizabeth Exposto.
Primeiru-Ministru nia vizita ba Portugál inklui mós enkontru ho responsavel sira hosi área justisa no ensinu superiór nian, no mós inisiativa sira ne’ebé relasiona ho Timor-Leste nia prezidénsia rotativa iha Komunidade País Lian Portugés (CPLP), ne’ebé oras ne’e daudaun kaer hosi nasaun ne’e.
Iha loron 22 fulan-juñu, Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão vizita sede Komunidade País Lian Portugés (CPLP) nian iha Lizboa, iha ne’ebé nia reafirma kompromisu Timor-Leste nian hodi hametin organizasaun ne’e, kooperasaun multilaterál no unidade entre Estadu-Membru sira.
Bainhira to’o iha Palácio Conde de Penafiel, Xefe Governu simu husi Sekretária Ezekutiva CPLP, Embaixadora Maria de Fátima Jardim. Tuir mai, hala’o sesaun solene ida entre Primeiru-Ministru, Sekretária Ezekutiva CPLP, no Reprezentante Permanente sira hosi Estadus-Membrus ba organizasaun ne’e.
Vizita ne’e hala’o iha kontestu Prezidénsia Pro Tempore CPLP nian ne’ebé Timor-Leste ezerse dezde fulan-dezembru tinan 2025 no iha tinan ida ne’ebé maka komunidade luzófona selebra aniversáriu ba dala 30 hosi ninia kriasaun. Durante sorumutu hirak ne’e, ko’alia kona-ba asuntu sira ne’ebé relasiona ho mobilidade iha espasu CPLP, aprofundamentu kooperasaun ekonómika, reforsu kooperasaun relasiona ho oseanu no hakbesik organizasaun ne’e ba rejiaun estratéjiku sira seluk, liuliu Asosiasaun Nasoins Sudeste Aziátiku (ASEAN).

Iha ninia intervensaun, Kay Rala Xanana Gusmão destaka katak “iha aniversáriu ida-ne’e ita reafirma ita-nia kompromisu ba unidade iha diversidade no hametin lasu istóriku, kulturál no polítiku ne’ebé halibur ita-nia povu luzófonu sira”.
Primeiru-Ministru subliña mós relevánsia multilateralizmu no kooperasaun internasionál, hodi hateten katak “ohin, ita mós iha oportunidade atu reflete kona-ba importánsia hosi multilateralizmu, diálogu no kooperasaun dezenvolvimentu ba ita-nia povu iha kontestu internasionál ida ne’ebé marka ho inserteza no instabilidade”.
Iha vizita ne’e, Sekretária Ezekutiva CPLP, Maria de Fátima Jardim, louva Timor-Leste nia lideransa hodi hala’o Prezidénsia Pro Tempore no destaka prosesu elaborasaun Vizaun Estratéjika organizasaun nian ba períodu 2027-2033. Diskusaun ne’e inklui mós tópiku sira relasiona ho kooperasaun iha área kultura, seguransa ai-han no nutrisaun, edukasaun, siénsia no teknolojia, inovasaun, ambiente, klima no ekonomia azúl, no mós kestaun sira relasiona ho modernizasaun institusionál no reprezentatividade iha prosesu rekrutamentu Sekretariadu Ezekutivu nian.
Primeiru-Ministru reafirma disponibilidade Timor-Leste nian hodi kontinua serbisu ho Estadus-Membrus no observadór hotu-hotu CPLP nian, no mós anunsia realizasaun Sorumutu Ordináriu Konsellu Ministrus organizasaun ne’e nian ba dala 31, ne’ebé prevee ba fulan-agostu tinan 2026, iha Dili.
Molok hahú sesaun solene, Sekretária Ezekutiva CPLP, Embaixadora Maria de Fátima Jardim konvida partisipante sira atu halo minutu hakmatek ida hodi fó omenajen ba eis-Prezidente Repúblika Timor-Leste, Francisco Guterres “Lú Olo”, ne’ebé hakotu iis iha loron 21 fulan-juñu ne’e. Omenajen ne’e sura ho partisipasaun husi Primeiru-Ministru no Reprezentante Permanente sira husi Estadus-Membrus CPLP, no destaka kontributu eis-Xefe Estadu nian hodi hametin relasaun entre Timor-Leste no komunidade luzófona.
Iha vizita ne’e nia rohan, Kay Rala Xanana Gusmão asina Livro de Honra da CPLP no fó deklarasaun sira ba mídia.
Primeiru-Ministru hetan akompañamentu hosi Ministru Justisa, Sérgio da Costa Hornai, Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, Reprezentante Timor-Leste ba CPLP, Natália Carrascalão, Embaixadór Timor-Leste ba Portugál, Manuel de Araújo Serrano, Xefe Gabinete Primeiru-Ministru nian, Elizabeth Exposto, no hosi Inês Araújo Gonçalves.
Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál, Expedito Loro Dias Ximenes, hasoru malu ho Ministru Komunikasaun Malázia nian, Datuk Fahmi Fadzil, iha loron 20 fulan-juñu, iha Penang, hodi ko’alia kona-ba oportunidade sira ba kooperasaun bilaterál iha setór komunikasaun sosiál. Sorumutu ne’e mós hetan partisipasaun husi Prezidente Ajénsia Notisioza TATOLI, Noémio Mateus Soares Falcão, no reprezentante sira husi ajénsia notisioza malaia, BERNAMA.

Durante sorumutu ne’e, parte rua ne’e troka sira-nia hanoin kona-ba dalan atu hametin relasoins entre Timor-Leste no Malázia iha área komunikasaun sosiál, ho objetivu atu promove dezenvolvimentu informasaun profisionál, kredivel no responsavel, no mós reforsa kapasidade institusionál sira.
Entre tema prinsipál sira ne’ebé ko’alia mak utilizasaun no regulamentu hosi intelijénsia artifisiál, estratéjias hodi kombate notísia falsu sira no dezinformasaun, no mós importánsia husi kontinuasaun formasaun ba jornalista timoroan sira, ho objetivu atu hadi’a kualidade jornalizmu no adapta ho mudansas teknolójikas.
Durante sorumutu ne’e, Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál mós hato’o preokupasaun kona-ba nesesidade ba prezensa no envolvimentu ida ne’ebé boot liu husi plataforma dijitál prinsipál sira, hanesan Google, YouTube no Facebook, iha Timor-Leste, atu nune’e bele kontribui ba dezenvolvimentu ekosistema mídia nasionál nian.
Ministru Komunikasaun Malázia nian salienta katak kooperasaun entre país rua iha área ida-ne’e sei reforsa liuhosi implementasaun akordu kooperasaun ne’ebé asina tiha ona entre ajénsia notísia BERNAMA no TATOLI.
“Akordu ida-ne’e sei sai baze importante ida atu promove partilla esperiénsia sira, dezenvolvimentu rekursus umanus, troka informasaun no reforsa kapasidade profisionál ba instituisaun mídia Governu nian sira hosi nasaun rua ne’e, hodi fó dalan ba sira atu hatán ba dezafiu komunikasaun nian iha era dijitál”, dehan Datuk Fahmi Fadzil.
Iha loron 19 fulan-juñu, iha ámbitu hosi dezlokasaun ba Malázia, Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál no delegasaun hosi Ajénsia Notisioza TATOLI partisipa mós, iha jantár benvindu ba selebrasaun Hari Wartawan Nasional (HAWANA) 2026 nian, ne’ebé hala’o iha Otél Crowne Plaza, iha Penang..
Eventu ne’e oferese husi Governadór Estadu Penang, Tun Ramli Ngah Talib, hodi rekoñese papél mídia nian iha dezenvolvimentu nasoins no halibur reprezentantes hosi órgaun komunikasaun sira, jornalistas, autoridade governmental sira, no mós konvidadus husi país oioin iha Sudeste Aziátiku.
Iha loron 19 fulan-juñu tinan 2026, Vise-Ministra no Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun ein-ezersísiu, Jesuína Maria Ferreira Gomes, partisipa iha inaugurasaun ba espozisaun “Há de ir humilde / atravessando o mar”, ne’ebé selebra tinan atus ida husi Camilo Pessanha nia mate. Serimónia ne’e hala’o iha Sentru Kulturál Embaixada Portugál nian iha Dili no halibur partisipante liu atus ida.

Vise-Ministra hato’o liafuan badak durante sesaun abertura no destaka importánsia husi Camilo Pessanha nia obra no ninia kontribuisaun ba patrimóniu literáriu lian portugés nian. Iha ninia diskursu, salienta katak poeta simbolista ne’e kontinua reprezenta vós (lian) ida ne’ebé ita bele rona iha klamar lian portugeza nian no reforsa lasu kulturál no linguístiku entre povu sira hosi Komunidade País Lian Portugés (CPLP).
Espozisaun ne’ebé hala’o ba dala uluk iha Timor-Leste ne’e nu’udar omenajen ba figura importante ida iha mundu poezia portugés nian, ne’ebé nia obra moris nafatin no kontinua inspira jerasaun leitór sira tuirmai. Eventu ne’e hanesan rezultadu hosi parseria entre Embaixada Portugál, Universidade Nacional Timor Lorosa’e (UNTL), Departamentu Ensinu Lian Portugés, Centro de Língua Portuguesa, Eskola Portugeza Dili no Eskola CAFE Dili.
. Pesa sentrál hosi espozisaun ne’e mak instalasaun artístika ida ne’ebé kria hosi Arte Moris.
Espozisaun ne’e loke ba públiku iha Sentru Kulturál Embaixada Portugál nian iha Dili, ho entrada gratuita.