Formasaun Fasilitadór Tékniku ba Programa Nasionál Dezenvolvimentu Suku

Ministériu Administrasaun Estatál iha parseria ho Australian AID hala’o serimónia abertura ba Formasaun Fasilitadór Tékniku na’in atus rua ne’ebé sei tuir formasaun durante fulan ualu nia laran iha Sentru Treinamentu Tibar iha loron 18 fulan Marsu 2013, iha Sentru Nasionál Empregu no Formasaun Profisionál Tibar (CNEFP).
Objetivu prinsipál hosi formasaun ida ne’e, atu prepara joven formandu sira hodi sai fasilitadór ba implementasaun programa Programa Nasionál Dezenvolvimentu Suku (PNDS) ho di’ak, atu nune’e bele ajuda komunidade sira oinsá define no deside rasik dezenvolvimentu iha idaidak nia suku.
Vise-Primeiru-Ministru, Fernando La Sama de Araújo, iha ninia diskursu husu ba joven formandu sira atu tuir formasaun tenke iha kompetisaun pozitivu “tanba la’os imi atus rua ne’e atu sai hotu kedas funsionáriu maibé balun sei falla, agora tenke hanoin haka’as-an atu sai di’ak liután, hodi nune’e bainhira remata formasaun bele fila fali ba ida-idak ninia suku hodi hahú dezenvolve”.
Ministru Administrasaun Estatál, Jorge da Conceição Teme, hateten, “PNDS ne’e programa Govenu no programa nasionál ne’ebé bazeia ba Rezolusaun No 1/2012, ho objetivu atu hametin liután relasaun entre Governu no komunidade sira iha suku. “Programa ida ne’e hanesan mekanizmu ida atu atende no responde ba nesesidade no prioridade komunidade sira nian iha suku, nune’e komunidade sira bele hetan apoiu finanseiru urjente hodi hadi’a no reabilita infraestrutura bázika iha sira-nia suku laran, hanesan estrada rurál, eskola, klínika no seluseluk tan”.
Iha fatin hanesan, Embaixadór Austrália, Miles Armitage hateten katak “Austrália kontente no prontu atu fó apoiu ba povu no Governu TL hodi implementa PNDS, maibé Timoroan sira tenke servisu hamutuk atu nune’e bele hetan solusaun rasik”. Embaixadór ne’e mós enkoraja estajiáriu sira atu partisipa iha treinamentu ho fiar-an, servisu maka’as, aprende barak no hasa’e kapasidade hodi tulun maluk timoroan sira seluk, tanba atu hetan solusaun ba dezenvolvimentu ne’ebé sufisienti tenke mai hosi rai laran no hosi komunidades sira rasik, la mai hosi rai li’ur”.