Governu no Timor Telekom asina akordu fin eskluzividade

Governu Konstitusionál Dahaat no Timor Telekom iha loron 27 fulan Marsu tinan 2012, iha Palásiu Governu, iha Díli, asina Akordu Tranzasaun ne’ebé termina ho konsesaun eskluziva telekomunikasaun sira nian ba Timor Telekom, no loke dalan ba setór konkorénsia.
Iha tinan 2002 Estadu fó ba Timor Telekom, períodu tinan 15 nia laran, direitu eskluzivu ba prestasaun servisu telekomunikasaun sira nian iha Nasaun. Kontratu Konsesaun, hahú iha loron 19 fulan Jullu tinan 2002 no sei hakotu iha tinan 2017.
Ho aprovasaun Polítika Nasionál Telekomunikasaun sira nian, iha loron 20 fulan Juñu tinan 2011, Governu estabelese ona objetivu atu fó liberdade ba merkadu telekomunikasaun sira hodi hala’o ona akordu ida ho Timor Telekom. Negosiasaun sira kona-ba termu no sesasaun antesipada ba direitu esklusivu Timor Telekom nian, hahú duni iha data ida ne’e, nune’e, husi parte idak-idak, reprezenta husi sosiedade advogadu ne’ebé iha espesialidade iha matéria telekomunikasaun sira nian.
Ministru Infra-estrutura, Pedro Lay, nu’udar responsável ba setór ne’e, hateten katak akordu ne’ebé asina ona ho Timor Telekom “ sei fó dalan ba Timor-Leste atu hahú loke konkursu públiku lisensiamentu nian ba operadora foun ne’ebé sei hala’o iha tempu badak. Prezidente Repúblika promulga ona Dekretu Lei Telekomunikasaun foun iha loron 26 fulan Marsu daudaun ne’e. Publikasaun ba Dekretu Lei ne’e no kondisaun sira seluk ne’ebé mak estabelese ona husi akordu, sei la demora tan atu konklui”.
Administradór Delegadu Timor Telekom, Manuel Capitão Amaro, rekoñese “ Estadu nia kompromisu atu konklui prosesu negosiál tanba tuir duni forma ne’ebé mak justa no ekilibrada. Ami hakarak mós atu hatudu konfiansa empreza no ninia asionista sira nian kona-ba etapa foun ne’ebé mak sei hahú”.
Pedro Lay, hateten, “ne’e hanesan momentu istóriku, bainhira lansa ona fundasaun sira ba liberalizasaun merkadu nian. Ami agradese ba Timor Telekom ba nia empeñu iha negosiasaun no kontribuisaun ba dezenvolvimentu Nasaun nian”, konklui Ministru Infra-estrutura.
Atu haree komunikadu ba imprensa, favor ida, hanehan iha ne’e.